Cīkstas par zemāku nodokļu likmi

Pagājušajā gadā likums “Par pievienotās vērtības nodokli” tika grozīts vairākkārt. Sekojot Eiropas Savienības (ES) prasībām, Latvijā bija jāharmonizē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes. ES netiek pieļauta zemāka PVN pazeminātā likme kā 5%. Šī norma Latvijā izvērtās par nopietnu diskusiju avotu, jo sākotnēji PVN pazeminātā likme tika noteikta 9%. Šāds valdības solis tika plaši kritizēts. Pēc tam valdība nāca klajā ar paziņojumu, ka Finanšu ministrijas aprēķini liecina – PVN pazemināto likmi var noteikt arī 5% apmērā. Tā kā tuvojās gada nogale, jaunos grozījumus likumā par PVN pieņēma nekavējoties. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem pagaidām Latvijā piemēro divas PVN likmes – 9% un 18%, bet, sākot ar šā gada 1. maiju, – 5% un 18%. Tomēr riņķa dancis ap PVN likumu ar šiem grozījumiem vēl nebeidzās.

Reklāma medijos – klupšanas akmens
zemākai likmei

Izrādījās, ka PVN pazeminātā likme piemērojama tikai tiem masu informācijas līdzekļiem, kuros reklāmas apjoms nepārsniedz 50%. Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidroja Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Netiešo nodokļu nodaļas vadītāja Solvita Āmare, šī norma neattiecas uz tādiem laikrakstiem kā, piemēram, “Diena”, “Dienas Bizness” utt. PVN 18% apmērā pamatā attiecināma uz tādiem izdevumiem kā “SM – Reklama” u.c., kuri ir izteikti reklāmas izdevumi. “Tas ir tikai godīgi, ja PVN pilnā apmērā ir jāmaksā reklāmas izdevumiem. Pazeminātā likme tiek piemērota tikai tādām precēm un pakalpojumiem, kas ir īpaši “jutīgi”. Turklāt atsevišķi reklāmas izdevumi, piemēram, “Rīgas Santīms”, ir bezmaksas. Kādēļ valstij šāda veida izdevumiem piedāvāt zemāku nodokli?” retoriski jautā S. Āmare.
Savukārt Latvijas Preses izdevēju asociācijas viceprezidents Arvils Ašeradens Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 14. janvāra sēdē apšaubīja nepieciešamību noteikt ierobežojumus presei, izņemot pornogrāfiska rakstura izdevumus, piemērojot samazināto PVN likmi. Turklāt viņš norādīja arī uz likuma neprecizitātēm. Pašreiz likumā nav strikti noteikts, vai minēto normu var attiecināt arī uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat nav skaidri norādīts veids, kā mērīs reklāmas apjomu, skaidro A. Ašeradens. Arī Saeimas Juridiskais birojs apstiprinājis, ka tagadējā likuma redakcija pieļauj dažādas interpretācijas, šāda situācija būtu jānovērš. Tādēļ Juridiskais birojs ierosinājis likumā iestrādāt kritērijus, pēc kuriem varētu precīzi noteikt, kam piemērojama samazinātā PVN likme.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē nolēma, ka Finanšu ministrijas un preses izdevēju domstarpības jārisina savstarpēju pārrunu ceļā. Tāpēc Finanšu ministrijai un preses izdevējiem jāsadarbojas, lai izstrādātu jaunus grozījumus likumā par PVN.

Audioierakstiem netiks piemērota
samazinātā likme

Līdz ar diskusiju par samazināto PVN likmi izskanēja ierosinājums 5% PVN likmi piemērot arī audioierakstiem un to piegādēm. Mūzikas ierakstu kompānijas “Mikrofona ieraksti” direktore Elita Mīlgrāve “Latvijas Vēstnesim” paskaidroja: “Ja grāmatām tiek piemērota pazeminātā PVN likme, loģiski būtu tādu pašu likmi piemērot arī mūzikas ierakstiem. Sanāk, ka dzejai grāmatā tiek piemērota zemāka PVN likme nekā audioierakstā izdotai. Tas nav loģiski.”
Vakar, 15. janvārī, Saeimas sēdē noraidīja grozījumus likumā “Par PVN”, kuros bija paredzēts audioierakstiem un to piegādēm noteikt 5% PVN likmi. Vairāku mūzikas ierakstu kompāniju pārstāvji par šādu Saeimas lēmumu jau pauduši neizpratni un nožēlu. E. Mīlgrāve “Latvijas Vēstnesim” apliecināja, ka mūzikas ierakstu kompānijas turpinās cīnīties un pierādīt, ka arī audioierakstiem būtu piemērojama pazemināta PVN likme. “Turklāt neviens mums nevar paskaidrot, kāda ir atšķirība starp grāmatā drukātu dzeju un dzeju audioierakstā. Mēs cīnīsimies gan Latvijā, gan Eiropas līmenī. Turklāt jautājums par zemāku PVN likmi pašlaik ir ļoti aktuāls arī Eiropas Padomē.”

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv