Nodrošina vienmērīgu tautsaimniecības attīstību

Vakar, 15.janvārī, Latvijas Bankas (LB) padome kārtējā sēdē apsprieda valsts makroekonomisko attīstību aizvadītajā gadā un analizēja iespējamās attīstības tendences šogad.

Ilmārs Rimšēvičs Foto: Gatis Dzenis, A.F.I.

Inflācijas līmenis pagājušā gada pēdējos mēnešos pamatvilcienos atbilda LB iepriekš veiktajām prognozēm, tiekoties ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, teica LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Lai arī gada otrajā pusē inflācijas līmenis pārsniedza 3 procentus, salīdzinoši zemā inflācija aizvadītā gada pirmajos mēnešos ļāva pabeigt gadu ar vidējo inflāciju 2,9 procentu apmērā, ko LB speciālisti vērtē kā ļoti apmierinošu rādītāju. Salīdzinājumā ar 2002.gadu, kad gada vidējā inflācija sasniedza 1,9 procentus, inflācijas pieaugumu noteica atsevišķu neapstrādātās pārtikas preču cenu, kā arī dažādu administratīvi regulējamo cenu kāpums.
Tā kā Latvijā ir maza un atvērta ekonomika, to būtiski ietekmē ārvalstu valūtas kursa svārstības. Pagājušajā gadā notikušais eiro vērtības pieaugums attiecībā pret ASV dolāru ietekmēja arī Latvijas lata kursu pret eiro un vienlaikus tirgojamo preču cenas. Pēc LB aprēķiniem, eiro kursa kāpums gada inflācijas līmeni paaugstināja par aptuveni 0,3 procentiem.
Paredzams, ka šogad inflācijas pieaugums, salīdzinot ar 2003.gadu, būs vidēji apmēram 3,8 procenti. Gaidāmais inflācijas kāpums šogad galvenokārt tiek saistīts ar to, ka preču cenas turpinās ietekmēt eiro kursa palielināšanās, jo valūtas kursa ietekme uz inflāciju ir jūtama vairākus mēnešus vai pat ceturkšņus. Šogad paredzēts arī vairāku administratīvi regulējamo preču cenu kāpums – pieaugs elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifi. Sagaidāms arī cenu pieaugums nodokļu izmaiņu dēļ: tiks ieviesta jauna akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un 5 procentu pievienotās vērtības nodokļa likme atsevišķām precēm un pakalpojumiem.
Tomēr, kā atzina I.Rimšēvičs, inflācijas dinamika nav vienīgais rādītājs, kam nepieciešams sekot, lai nodrošinātu vienmērīgu tautsaimniecības attīstību. Pašreizējos apstākļos otrs galvenais faktors, kam LB pievērš pastiprinātu uzmanību, ir iekšzemes pieprasījuma attīstība. Statistikas dati liecina, ka iekšzemes pieprasījums saglabājas ļoti augstā līmenī, un to nosaka galvenokārt trīs faktori.
Pirmkārt, iekšzemes pieprasījumu būtiski ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto vidējās darba algas izmaiņas, kas 2003.gadā būtiski pieaugušas. Saskaņā ar statistikas datiem, pērn novērots straujākais vidējās darba samaksas pieaugums tautsaimniecībā kopš 1997.gada. Daļēji šis darba algas pieaugums skaidrojams ar produktivitātes celšanos. Šādu situācijas attīstību var vērot galvenokārt ražošanas jomā. Tomēr vairākās citās sfērās, galvenokārt pakalpojumu jomā, vērojamais darba algu kāpums pārsniedz produktivitātes pieaugumu. Tas daļēji noteicis arī darba samaksas paaugstināšanu valsts sektorā strādājošajiem. Pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos sabiedriskajā sektorā nodarbināto darba samaksa pieaugusi par 12 procentiem. Tajā pašā laikā vismaz daļēji darba algu pieaugumu aizvadītajā gadā ietekmēja arī valsts noteiktās minimālās algas līmeņa paaugstināšana un ar to saistītā darba samaksas legalizācija. Tāpēc būtiskus secinājumus par tautsaimniecības makroekonomisko attīstību, balstoties tikai uz oficiāli pieejamiem datiem par darba samaksu, pagaidām vēl īsti nevar izdarīt, norādīja bankas vadītājs.
Vēl kāds faktors, kas ievērojami ietekmē iekšzemes pieprasījumu, ir kreditēšanas attīstība Latvijā. Pēc straujā pieauguma aizvadītā gada vidū, kad izsniegto kredītu apjoms palielinājās vairāk nekā par 40 procentiem, gada beigās šis temps nedaudz samazinājās. Privātpersonām izsniegto kredītu apjoma pieaugums pagājušajā vasarā pietuvojās 90 procentu robežai, bet gada beigās samazinājās līdz 70 procentiem. Tomēr vēl būtu pāragri secināt, ka ievērojami mazinājušies makroekonomiskās stabilitātes riski, kas saistīti ar kreditēšanas attīstību, uzsvēra I.Rimšēvičs.
Rezidentiem izsniegto kredītu pieaugums pērn svārstījās starp 30 un 40 procentiem, bet no rezidentiem piesaistīto noguldījumu apjoms pieauga tikai par 18 līdz 24 procentiem. Tādējādi bankām kreditēšanai nepieciešamos līdzekļus arvien vairāk nācās aizņemties ārvalstīs. Un, lai gan liela daļa šo aizņēmumu ir ilgtermiņa, tāpēc valsts makroekonomisko stabilitāti it kā neapdraud, situācija, kad straujai kreditēšanas attīstībai neseko būtisks iekšzemes noguldījumu kāpums, no valsts makroekonomiskās stabilitātes viedokļa nevar tikt uzskatīta par pozitīvu.
Trešais faktors, kas nosaka iekšzemes pieprasījumu, ir valsts fiskālās politikas attīstība. Aizvadītā gada pēdējos mēnešos, kā jau iepriekš tika prognozēts, būtiski pieauga gan valsts budžeta izdevumi, gan fiskālā deficīta lielums. Valdībai aktīvi tērējot uzkrātos naudas līdzekļus, aizvadītā gada beigās samazinājās banku sistēmas likviditāte un uz laiku pieauga arī naudas tirgus likmes. Tomēr, pastiprinot izdevumu kontroli, faktiskais budžeta deficīta lielums pērn bija zemāks nekā iepriekš plānotie 2,9 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Visu iepriekš minēto faktoru ietekmē strauji augošais iekšzemes pieprasījums iespaidojis arī tekošā konta deficīta attīstību. 2002.gadā tas bija 7,6 procenti no IKP, bet 2003.gadā, pēc LB prognozēm, pārsniegs 9 procentus no IKP. Savukārt šogad tekošā konta deficīts varētu tuvoties 10 procentu robežai. Tā kā tekošā konta deficītu ietekmē arī straujā iekšzemes pieprasījuma attīstība, šā deficīta mazināšanai un līdzsvarotai tautsaimniecības attīstībai nākotnē nepieciešams būtiski palielināt iekšzemes uzkrājumu līmeni.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv