Valstī pieaudzis bezdarba līmenis

Bezdarba līmenis Latvijā 2004. gada 1. janvārī bija 8,6%, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. janvāri ir par 0,1% vairāk. Salīdzinot rajonu bezdarba rādītājus, zemākais bezdarba līmenis konstatēts Rīgas, Saldus un Ventspils rajonā, visaugstākais – Latgales pusē. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, rajonos, kurus bezdarbs skāris vissmagāk, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams bezdarba pieaugums pat par vairākiem procentiem.

Bezdarba līmenis Latvijā 2004. gada 1. janvārī bija 8,6%, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. janvāri ir par 0,1% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Bezdarba līmenis pēdējā gada laikā Latvijas lielajās pilsētās ir samazinājies, bet lielākajā daļā rajonu pieaudzis.
2004. gada 1. janvārī zemākais bezdarba līmenis konstatēts Rīgā – 4,4%, kas salīdzinājumā ar 2003. gada sākumu ir par 0,2% mazāk. Lielo pilsētu vidū augstākais bezdarba līmenis konstatēts Liepājā un Rēzeknē (attiecīgi 12,8% un 11,7%). Lai arī bezdarba līmenis Rēzeknes pilsētā ir augsts, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarbs ir samazinājies. Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles darbiniece Līga Masale sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” norādīja, ka pilsētā pagājušā gadā darbu sākuši vairāki lieli tirdzniecības centri, kuros nodarbināts daudz strādājošo. Līdz ar lielveikalu atvēršanos vairāk darba ir arī citiem uzņēmumiem, piemēram, piegādātājiem, bezdarba līmeņa samazināšanos komentējot, saka L.Masule.

Rīga, Saldus un Ventspils — līderes

Salīdzinot rajonu bezdarba rādītājus, zemākais bezdarba līmenis konstatēts Rīgas, Saldus un Ventspils rajonā (attiecīgi 5,3%, 5,5% un 6,2%). Rīga tradicionāli ir pilsēta, kuru bezdarbs skar mazāk. Savukārt Ventspilī daudz cilvēku nodarbināti ar tranzīta un transporta pakalpojumiem saistītās nozarēs. Pārsteidzošs ir zemais bezdarba līmenis Saldus rajonā. Nodarbinātības valsts aģentūras Saldus filiāles vadītāja Diāna Zariņa norāda, ka Saldus rajonā darbojas vairāki lieli uzņēmumi. “Piemēram, mums ir divas šūšanas rūpnīcas, kas lēnām paplašinās un pieņem darbā arvien jaunus strādājošos. Daudzus cilvēkus nodarbina arī Saldus gaļas kombināts. Savukārt rajonā joprojām darbojas AS “Brocēni”. Saldū ļoti daudzi strādā arī tirdzniecībā, gan mazos, gan lielākos veikalos.” D. Zariņa prognozēja, ka tuvākajos gados situācija nemainīsies. “Nākotnē raugāmies optimistiski. Protams, nevar izvairīties no cilvēku aprites uzņēmumos – kādu pieņem, kādu atlaiž, bet lielus satricinājumus negaidām,” teic D. Zariņa.

Daudz bezdarbnieku Latgales pusē

Augstākais bezdarba līmenis tradicionāli konstatēts Latgales pusē – Rēzeknes, Ludzas un Balvu rajonā (attiecīgi 27,8%, 26,6% un 25,1%). Valsts nodarbinātības aģentūras Ludzas filiāles vadītājs Vladislavs Krištopans norāda, ka augstais bezdarba līmenis Ludzas rajonā nav nekāds pārsteigums. “Bezdarba līmenis mūsu rajonā ir augsts, bet stabils.” Tajā pašā laikā V. Krištopans atzīst, ka konkurenci pērn nav izturējuši nelieli kokapstrādes uzņēmumi un daudzas mazās zāģētavas. “Lai arī katrā no tiem nebija daudz nodarbināto, kopā sanāk paliels skaits cilvēku. Diemžēl esam dzirdējuši, ka arī viens otrs lielāks uzņēmums “sāk pievilkt jostu”, bet ceram, ka viss nokārtosies,” optimistiski nākotnē raugās V. Krištopans. Turklāt Ludzas rajons ļoti cer uz gaidāmajiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti visā rajonā un līdz ar to arī jaunu darbavietu rašanos.
Arī Rēzeknes rajonā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz palielinājies bezdarba līmenis. L. Masale pēc konsultācijām ar kolēģēm saka, ka lieli uzņēmumi rajonā nav bankrotējuši. Nelielais bezdarba līmeņa pieaugums varētu būt saistīts ar noteikumu, ka, lai pašvaldība izmaksātu cilvēkiem likumdošanā noteikto garantēto minimālo ienākumu, tiem jābūt reģistrētiem kā bez darba esošiem. “Daudzi cilvēki agrāk vispār nereģistrējās kā bezdarbnieki. Savukārt tagad reģistrēšanās ir svarīga, lai saņemtu garantēto minimālo ienākumu. Nereti dzirdam, ka cilvēki atnāk reģistrēties un saka: tas tādēļ, lai saņemtu garantēto minimālo ienākumu,” skaidro L. Masule.
Turpat blakus esošajos Dauvgavpils un Preiļu rajonos bezdarba līmenis šī gada sākumā arī pārsniedzis 20% atzīmi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rajonos, kurus bezdarbs skāris vissmagāk, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams bezdarba pieaugums pat par vairākiem procentiem.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Reģistrētais bezdarba līmenis lielajās pilsētās (%)