Eiropiešus visvairāk satrauc korupcija

Gandrīz ikviens Eiropas iedzīvotājs ir kaut reizi saskāries vai dzirdējis par dažāda veida finanšu noziegumiem un korupciju savā dzimtenē. Pārliecinoši lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka ne vien nacionālajām atbildīgajām institūcijām, bet arī Eiropas Savienībai (ES) būtu aktīvāk jāiesaistās šādu noziegumu apkarošanā. Par to liecina “Eurobarometer” pagājušā gada nogalē veiktā sabiedriskās domas aptauja ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs.

Kas satrauc
pirmām kārtām

Pētījuma rezultāti rāda, ka iedzīvotājus gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs visvairāk satrauc augstais korupcijas līmenis (55% aptaujāto dalībvalstīs un 69% kandidātvalstīs), kam seko krāpšana kas saistīta ar pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanu (46% dalībvalstīs un 57% kandidātvalstīs) un krāpšana biznesa darījumos (39% dalībvalstīs un 58% kandidātvalstīs).

Arī Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc augstais korupcijas līmenis, to kā nozīmīgāko problēmu minējusi 77% aptaujāto. Tajā pašā laikā datorprogrammu pirātismu kā nozīmīgu problēmu minējuši tikai nepilna piektdaļa respondentu.
Raksturīgi, ka tieši ES kandidātvalstīs iedzīvotāji ir daudz vairāk nobažījušies par dažāda veida finansiālu krāpšanu nekā tas vērojams ES dalībvalstīs. Vissatrauktākie par noziedzības līmeni finanšu un ekonomikas jomā ir maltieši, kam seko Lietuvas, Polijas un Latvijas iedzīvotāji. Bet vismazāk par šāda veida noziegumiem ir nobažījušies Igaunijas iedzīvotāji.
Pētījuma rezultāti liecina arī to, ka kandidātvalstu iedzīvotājus daudz vairāk satrauc krāpšanas gadījumi savā dzimtenē nekā citās Eiropas valstīs un ES kopumā.

Kam jācīnās ar
krāpšanu un korupciju

ES dalībvalstu iedzīvotāji kā uzticamāko cīnītāju pret noziedzību visbiežāk minējuši nacionālo policiju, kamēr kandidātvalstu iedzīvotāji lielākos ieguldījumus šajā cīņā sagaida no ES institūcijām. Kandidātvalstu iedzīvotāji cīņā pret krāpšanu un korupciju sagaida daudz aktīvāku iesaistīšanos arī no nacionālajām valdībām, policijas, tiesu instancēm, kā arī plašsaziņas līdzekļiem. Tajā pašā laikā 15% kandidātvalstu iedzīvotāju (14% Latvijas respondentu) uzskata, ka neviena no atbildīgajām institūcijām cīņā pret krāpšanu un korupciju nedarbojas pietiekami efektīvi.
Gan ES dalībvalstu, gan kandidātvalstu iedzīvotāji ir vienisprātis, ka ES būtu aktīvāk jāiesaistās cīņā pret finanšu noziegumiem un jāveicina visu ES dalībvalstu atbildīgo institūciju sadarbība, lai šo problēmu apkarotu Eiropas līmenī. Tajā pašā laikā lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka ir ļoti vāji informēti par ES institūciju pašreizējām aktivitātēm šajā jomā. Trīs ceturtdaļas no visiem aptaujātajiem atzinuši, ka vēlētos saņemt plašāku informāciju no ES institūcijām.
Arī Eiropas Komisijas atbildīgās amatpersonas atzinušas, ka iedzīvotājiem sniegtā informācija par ES institūciju darbībām cīņā pret dažāda veida krāpšanu un korupciju ir par vāju un šajā virzienā nākotnē būtu jāstrādā daudz aktīvāk.

Iedzīvotājiem trūkst
informācijas

Pārliecinoši lielākā daļa kandidātvalstu iedzīvotāju uzskata, ka viņi nesaņem pietiekami informācijas par cīņu pret krāpšanu un korupciju. Mazāk par 15% Latvijas, Igaunijas un Slovākijas iedzīvotāju atzīst, ka plašsaziņas līdzekļi sniedz pietiekami plašu informāciju par iesaistīto institūciju cīņu pret dažāda veida finanšu noziegumiem Eiropā.
Kā pārliecinoši populārākais informācijas avots, no kura iedzīvotāji vēlas saņemt šāda veida informāciju, visās kandidātvalstīs minēta televīzija, tai seko radio un dienas avīzes. Arī Latvijā populārākie informācijas avoti ir iepriekš minētie.

Artis Nīgals, “LV”
artis.nigals@vestnesis.lv

Par kādiem noziegumiem satraukti ES dalībvalstu un kandidātvalstu iedzīvotāji (%)