Skan vīru dziesma Dievam un Tēvzemei

Koris “Tēvzeme” Foto: Jānis Brencis

Sestdien, 17.janvārī, Melngalvju namā notiks vīru kora “Tēvzeme” 55 gadu jubilejas koncerts. Svētku programmā ir Pētera Ebena, Jana Sibeliusa, Jāņa

Kades un Jāzepa Mediņa pateicības dziesmas Dievam, latviešu kora klasika un mūsdienu komponistu darbi, karavīru dziesmas un tautasdziesmu apdares.

Bērnība

Pie vārda “Tēvzeme” koris tika 1958.gadā un tā dziļākajam saturam bijis uzticīgs cauri visiem laikiem. Ne tikai ar vīru dziedāto dziesmu un augsto muzicēšanas kvalitāti, bet arī ar latvisko stāju, nesavtīgo darbību tautas garīgās dzīves bagātināšanā un kultūrvides kopšanā, ar Latvijas vārda cienīgu nešanu pasaulē. “Tēvzeme” izauga no Latvijas Universitātes vīru kora, kas sevi pieteica 1949.gada februārī. Tie bija bargi laiki, un 1950.gadā kora vadītājs Krišs Deķis tika represēts. Netaisnību bija piedzīvojis arī Haralda Medņa vadītais koris “Dziedonis”, kam tika atņemts tā senais vārds. Protestējot pret to, diriģents kopā ar saviem dziedātājiem pameta Poligrāfiķu klubu un uzņēmās apvienotā kora vadību. “Tēvzemes” vēsturnieks Raimonds Baltakmens atceras: “Ar šo soli izveidojās tiešām iespaidīga vienība: 99 studentiem klāt nāca 48 rūdīti vīri un jaunekļi. Ar apbrīnas vērtu meistarību mūsu Maestro dažu mēnešu laikā saliedēja abus korus un izveidoja augsti respektējamu muzikālu ansambli.”
1951.gada decembrī koris uzstājas “Estonia” koncertzālē Tallinā, un “Tēvzemes” veterāni vēl šodien atceras šo koncertu, kad paredzēto 17 dziesmu vietā kopā ar atkārtojumiem un piedevām nodziedātas 39 dziesmas un aizsākusies draudzība ar leģendāro Gustava Ernesaksa vīru kori. Pēc tam, kad “Dziedonim” izdodas atgūt savu vārdu, tā vīri aiziet atpakaļ uz Poligrāfiķu klubu. Universitātes koris pārdzīvo zināmas grūtības, bet Meistars atkal apliecina savu suģestējošo personības spēku un saliedē kori lieliem darbiem – studenti dzied Marģera Zariņa autorkoncertā, piedalās daudzos Jurjānu Andreja 100.dzimšanas dienas sarīkojumos. Pēc Haralda Medņa un igauņu diriģenta Riharda Ritsinga iniciatīvas 1956. gadā Tartu notiek pirmie Baltijas Studentu dziesmu svētki. Tā dzimst jauna tradīcija – studentu svētki “Gaudeamus”. Universitātes vīri koncertē un piedalās radioierakstos kopā ar profesionāliem mūziķiem, dodas koncertbraucienos uz Latvijas malu malām.

Jaunība

Kora “trauksmainās jaunības” laikos pats dramatiskākais ir 1957.gada jūnijs. Mēneša sākumā koris kļuvis par Pasaules jaunatnes festivāla skates laureātu, bet mēneša pēdējās dienās “ir uzmetis kauna traipu Universitātei”, kā to ar sašutumu vēlāk paziņo rektors Jānis Jurgens. Proti, izbraukuma laikā Lubānā koristi iegriezušies apskatīt luterāņu baznīcu, koncertmeistars Lindbergs apsēdies pie ērģelēm un sācis spēlēt Svētceļnieku kora melodiju no Vāgnera operas “Tanheizers”, un koris diriģenta Medņa vadībā dziedājis līdzi. Kora vecmeistars Arnolds Viesis “Tēvzemes” piecdesmitgades grāmatā visu šo notikumu un tā sekas atstāstījis kā drāmu trijos cēlienos ar prologu un epilogu, kuras galvenā intriga ir izraksts no Latvijas Valsts arhīva materiāliem: LVU partijas komitejas sēdes protokols krievu valodā, kā tas 1957.gada 11.jūlijā ticis rakstīts (autors pievienojis arī tā latvisko tulkojumu). Īsumā iznākums bija tāds, ka Haralds Mednis, kurš “pārāk bieži apskata baznīcas” un “negrib iekļaut kora repertuārā vecās revolucionārās dziesmas, bet dod priekšroku buržuāziskā laikmeta dziesmām” (kā sēdē sacījis biedrs Bušmanis), no darba atbrīvots, un Universitātes arodkomitejai kopā ar komjaunatnes komiteju tika uzdots “pārskatīt LVU vīru kora sastāvu”. Bet vīri bez visas “pārskatīšanas” Universitāti pameta un aizgāja līdzi savam vadītājam. Uz Lielās aulas podestiem tēvzemieši varēja atkal kāpt pēc daudziem gadiem “atkušņa” laikā, bet īstā atgriešanās nāca tikai līdz ar Atmodu. Aulā 1997.gadā notika “Tēvzemes” tūkstošais koncerts, un LU rektors Juris Zaķis koristus sirsnīgi sveica ar atgriešanos Universitātes saimē.

Briedums

Kā domā paši koristi, tieši kopā izturētie pārbaudījumi viņus stiprinājuši un saliedējuši, padarījuši par īstu Atmodas kori, kas ar dziesmu sveicinājis sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu Svētā gara tornī, piedalījies tautas manifestācijās un godinājis brīvības cīnītāju piemiņu. Barikāžu dienās par koordinācijas centru kļuva vēsturiskā Himzela nama pagrabiņš Vecrīgā, ko tēvzemieši savā laikā paglāba no sabrukšanas, paši izremontēja un restaurēja. Šai namā mājvietu radis Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs, kura paspārnē līdz ar 20 citiem amatiermākslas kolektīviem darbojas arī “Tēvzeme”.
Savu jubileju tēvzemieši sagaida kopā ar mākslas maģistru Andri Jansonu. Ar 1992.gadu viņš sāka strādāt “Tēvzemē” par kormeistaru, soli pa solim iepazīdams kolektīvu un iekarodams vīru sirdis ar nopietno nodošanos darbam un rūpīgo balsu sagatavošanu vokālajos vingrinājumos. Viņš saudzīgi un ar lielu taktu pārņēma kora vadības grožus no Maestro Haralda Medņa, kas līdz mūža pēdējai dienai bija un palika “Tēvzemes” goda diriģents.
Ik dziesmai, ko koris dziedās svētku koncertā, ir sava nozīmīga vieta tā radošajā biogrāfijā. Arī tam, ka goda diena tiek svinēta Melngalvju namā, ir pamats: “Tēvzemes” vīri mūrēja simboliskos ķieģeļus nama pamatos, dziedāja spāru svētkos un atklāšanas koncertā. Dots devējam atdodas.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv