Par lappusēm mūsu vēsturē, kas nedrīkst palikt tukšas

Apgāds “Nordik” laidis klajā apjomīgu grāmatu “Latviešu karavīrs zem kāškrusta karoga”. Tās autors ir civilās aviācijas veterāns Igors Vārpa, kas pazīstams ar kara vēstures tēmām veltītām publikācijām Latviešu strēlnieku apvienības laikrakstā “Latviešu strēlnieks” un citos izdevumos.
Izmantojot lielu skaitu grāmatu latviešu, angļu, vācu un krievu valodā, kā arī vēsturnieku publikācijas laikrakstos un periodiskajos izdevumos un pamatojoties uz slepenības pakāpi zaudējušiem Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta centrālā arhīva dokumentiem, autors meklē atbildi uz jautājumu: “Latviešu leģions – nācijas triumfs vai traģēdija?”
Igors Vārpa raksta: “Vācu nacisma rafinētākais noziedzības darbs Otrajā pasaules karā – latviešu leģiona formēšana – bija viena no traģiskākajām mūsu tautas vēstures lappusēm. Tieši ar leģionu saistītā garīgā gaisotne lielā mērā noteica dažu sabiedrības daļu jūtas, domas, likteni visā pēckara periodā, līdz pat mūsdienām.” Autors atgādina, ka oficiāli to sauca par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu, taču latviešu vīri un jaunekļi Vācijas bruņotajos spēkos tika iekļauti uz iesaukšanas pavēles pamata, kaut gan tas bija nelikumīgi un pretrunā ar Hāgas un Ženēvas konvencijām.
Plaša nodaļa ir veltīta pirmajām latviešu militārajām vienībām, tā dēvētajām policijas slēgtajām vienībām. Kā uzsver autors, tām ne pēc būtības, ne arī sastāva un darbības ziņā nebija nekā kopīga ar policiju parastajā izpratnē. Grāmatā sniegts ieskats katra šī bataljona gaitās. Vācu okupācijas laika latviešu pašpārvaldes protokolu izraksti un latviešu leģiona štāba dokumenti liecina, cik grūti bija pretoties vācu iestādēm, kas iesaistīja latviešu karavīrus vācu bruņotajos spēkos.
Sīkāk aprakstīta 2.latviešu brigādes formēšana Ļeņingradas frontes sektorā, cīņas Volhovas purvos un atiešana uz tā sauktajām Panteras pozīcijām, kur 1944.gada martā ieradās arī jaunformētā 15.latviešu grenadieru divīzija. Volhovas cīņas bija pirmās smagākās un varonīgākās latviešu karavīru cīņas Otrā pasaules kara laikā.
Autors uzsver: “Vairāk nekā 146 tūkstoši latviešu jaunekļu un vīru šajā iznīcinošajā karā bija iesaistīti vācu pusē. No viņiem aptuveni puse – ap 70 tūkstošiem – krita kauju laukos, gāja bojā gūstā un Gulaga nometnēs. Sabiedrība ir tiesīga zināt patiesību par šo vēl diezgan balto vēstures lappusi!”

“LV” informācija