Lauksaimniekiem jāzina spēles noteikumi

Zemkopības ministrs Atis Slakteris — preses konferencē

Vakar, 21.jūnijā, zemkopības ministrs Atis Slakteris preses konferencē informēja, kādēļ Ministru kabinets otrdien neakceptēja Zemkopības ministrijas izstrādāto projektu par tirgus intervenci labības tirgū. Saskaņā ar projektu tika paredzēts šogad graudu iepirkšanu valsts intervencē sākt no augusta un noteikt no 1.augusta līdz 30.septembrim 64 latus par graudu tonnu, no 1.oktobra līdz 30.novembrim — 67 latus. Par katru nākamo kalendāro mēnesi līdz 2001.gada 30.aprīlim cena tiktu palielināta par 60 santīmiem. Savukārt valdība nepiekrita tam, ka tirgus intervence tiek sākta tik agri, augusta sākumā. Pēc valdības viedokļa, tādējādi parādītos valsts iepirkuma iezīmes, taču valsts iejaukšanās būtu pieļaujama kā graudu pārpalikumu iepirkums vēlā rudenī. Zemkopības ministrijai uzdots izstrādāt jaunu projektu, kurš noteiktu graudu intervenci sākt 1.novembrī. Šāds nosacījums bija arī aizvadītajā gadā.

A.Slakteris atzina, ka viens no izstrādātā dokumenta noraidīšanas iemesliem bijis arī tas, ka noteikta pārāk augsta graudu cena. Tādējādi zemnieki izaudzēto labprāt pārdotu valstij, nevis pārstrādes uzņēmumiem. Tomēr jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā nereti pirmajos ražas realizācijas mēnešos zemnieki izaudzēto pārdeva dzirnavniekiem par pārāk zemu cenu. Tālab Zemkopības ministrijas mērķis bija stabilizēt situāciju graudu tirgū, jo pērnā gada pieredze liecina, ka pārstrādes uzņēmumi ievērojami pazemināja graudu iepirkšanas cenu.

A.Slakteris: — Diskusija par šo jautājumu valdības sēdē izvērsās plaša un aktīva. Esmu mazliet sarūgtināts par Ministru kabineta lēmumu, jo netika taču prasīti papildu finansu resursi, arī iepriekšējā gada intervences graudi ir sekmīgi pārdoti. Šķiet, ka priekšlikums sākt graudu intervenci no 1.augusta bija pareizs tieši kā tirgu stabilizējošs faktors. Tomēr situācija nav jādramatizē. Protams, uz nākamo valdības sēdi tiks sagatavots noteikumu projekts. Lielāka problēma ir tā, ka aizkavējas šo graudu intervences noteikumu pieņemšana, bet lauksaimniekiem ir laikus jāzina spēles noteikumi. Ja situācija pasaules graudu tirgū saglabāsies tāda pati kā līdz šim, tad īpašs graudu cenu pieaugums nav paredzams, taču cenu kritums arī ne. Valsts mērķis jau nav nopirkt graudus intervencē, bet gan regulēt tirgus cenu. Ņemot vērā to, ka Latvijas iekšējais graudu tirgus ir regulēts un aizsargāts, intervences noteikšana, sākot no augusta, būtu vietā.

Zemkopības ministrs pieļāva iespēju, ka izskatīšanai Ministru kabineta sēdē varētu tikt piedāvāts variants, kas izstrādāts kopā ar lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi. Tas nosaka graudu intervences sākšanu 1.augustā. Zemkopības ministrs atzinīgi vērtēja panākto kompromisu ar zemnieku organizācijām, izstrādājot noteikumus par tirgus intervenci labības tirgū.

Zemkopības ministrijā apkopota informācija par šī gada pavasarī bojāgājušām sējumu un ilggadīgo stādījumu platībām. Valstī pilnībā nosaluši lauki 11 226,1 hektāra platībā, no tiem 10 895,1 hektārs ir sējumi, bet 331 hektārs — ilggadīgie stādījumi. Visvairāk cietuši sējumi un stādījumi Lielrīgas reģionā — 1698,5 hektāri, Ziemeļkurzemes reģionā — 1589,9 hektāri, Zemgales reģionā — 1515,2 hektāri, Austrumlatgales reģionā — 1504,6 hektāri, Dienvidlatgales reģionā — 1469,8 hektāri, Dienvidkurzemes reģionā — 1059,1 hektārs, Viduslatvijas reģionā — 1034,6 hektāri, Ziemeļvidzemes reģionā — 771,7 hektārs. Salīdzinoši maz sējumu postījumu reģistrēts Ziemeļaustrumu reģionā — 545,7 hektāru platībā. Valdība atļāvusi izmaksāt kompensācijas lauksaimniekiem par salnas nodarītajiem zaudējumiem 1,06 miljonu latu vērtībā. Paredzēts atlīdzināt par pilnīgi bojāgājušiem sējumiem — Ls 50 par hektāru, kā arī Ls 450 par ilggadīgo stādījumu hektāru. Kompensācijas maksājumus zemnieki varēs saņemt jau jūlijā, jo Zemkopības ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetā grozījumus subsīdiju nolikumā. Jāatzīmē, ka šim mērķim paredzētā summa — 1,06 miljoni latu — netiks pilnībā izlietota, lai kompensētu salnas postījumus. Iemesls — aprēķini liecina, ka postījumu ir mazāk, nekā tika iepriekš deklarēts. Atlikušo summu — ap 300 tūkstošus latu — izmantos tehnikas modernizācijai.

A.Slakteris pauda viedokli, ka zemniekiem pašiem ir jādomā par sekām, ko nodara dažādas dabas stihijas. Tas iespējams, ja tiek apdrošināti sējumi. Valsts atbalsts šajā jomā turpmāk būs lielāks. Iespējams, ka nākamajā gadā ar laika apstākļiem saistīto ražošanas risku mazināšanas pamatā būs sējumu apdrošināšanas prēmijmaksas subsidēšana 50 procentu apmērā. Ir izskanējuši priekšlikumi, ka sējumu apdrošināšanai jābūt obligātam pasākumam, ja lauksaimnieks vēlas saņemt valsts atbalstu.

— Es tam nepiekrītu, jo viss obligātais nozīmē pakalpojumu sadārdzināšanos, — teica A.Slakteris. Tie zemnieki, kuri bija apdrošinājuši iesēto, saņems atlīdzību gan no valsts, gan no apdrošināšanas sabiedrībām. Tiesa, šādu zemnieku valstī nav daudz, jo apdrošināto ziemāju sējumu ir nedaudz vairāk kā 2000 hektāru. Šajā pavasarī saskaņā ar noteikumiem vēl nevarēja apdrošināt vasarāju sējumus.

Arī igauņu lauksaimnieki noraizējušies par salnas nodarīto postu tīrumos. Tas Igaunijā kavēja pļavu zāles augšanu, tādēļ kaimiņzemes zemkopji vairs necer ievākt labu sienu. Igaunijā, tāpat kā Latvijā, vēl nav populāra sējumu apdrošināšana. Tur aizvadītajā gadā tīrumus apdrošināja tikai 15 zemnieki. Šogad līgumu apmaksai valsts budžetā iedalīts ap Ls 69 000, valsts veic prēmijmaksas subsidēšanu 40 procentu apmērā. Atlikušie 60% jāmaksā zemniekiem no saviem līdzekļiem.

Šogad programmai "Lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehnoloģijas modernizācija", kuru iepriekšējos gados finansēja no nacionālajām subsīdijām, bija paredzēts piesaistīt finansu resursus no "Sapard" līdzekļiem. Paredzētais finansējums no Eiropas Savienības pirmstrukturālajiem fondiem apmēram 13 miljonu latu vērtībā kavējās, tāpēc Ministru kabinets pavasarī akceptēja grozījumus "Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā 2000. gadam". Tie paredzēja atjaunot subsīdiju programmu tehnoloģiskai modernizācijai. Tā šim nolūkam tika piešķirts 1 miljons latu līdz jūlijam. Tā kā "Sapard" finansējums joprojām kavējas, Zemkopības ministrija nolēmusi ierosināt turpināt tehnoloģijas modernizācijas programmu līdz 1. septembrim. Tādējādi nepieciešams vēl aptuveni miljons latu. Zemkopības ministrs atzīmēja, ka zemniekiem ir būtisks šis atbalsts, uzsākot ziemāju sēju.

Papildu kompensācija 1 miljona latu izteiksmē būs arī Latvijas cūkgaļas ražotājiem. Tā paredzēta, lai aizstātu cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumus, kas tika atcelti 1. jūnijā.

Cūku ganāmpulka īpašnieki saņems Ls 17 mēnesī, ja ganāmpulkā būs vismaz 5 sivēnmātes. Paredzēts, ka subsīdijas tiks izmaksātas jūlijā. Taču iespējams, ka kompensācijas maksājumu pietiks trim mēnešiem.

— Kas veicams turpmāk, lai cūkkopības nozare kļūtu stabila un konkurētspējīga?

A.Slakteris: — Zemkopības ministrija rēķinās ar to, ka nozares atbalstam pagaidām piešķirts miljons latu. Pirms gada, ieviešot cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, apzinājāmies, ka tirgus situācija ik brīdi var mainīties. Tagad tirgū cūkgaļas cenas paaugstinās. Pat pēc aizsargpasākumu atcelšanas nav vērojams būtisks cūkgaļas importa pieaugums. Latvijas tirgus problēma ir tā, ka tas ir samērā niecīgs salīdzinājumā ar Eiropas apjomiem. Citas valstis krīzes gadījumā savas problēmas risina uz kaimiņvalstu rēķina. Tā kā tirgus situācija pamazām stabilizējas, tad iespējams, ka cūkkopības nozarei nebūs vajadzīgs papildu finansējums.

Zemkopības ministrs atzinīgi vērtēja Saeimas pieņemto likumu par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas paredz atcelt ievedmuitu Eiropas Savienības izcelsmes lauksaimniecības precēm.

A.Slakteris: — Skaidrs, ka Latvijas lauksaimniekiem labākais atbalsts būtu tas, ja citur pasaulē netiktu maksātas subsīdijas. Ar vienu likumu vai lēmumu tas nav iespējams. Panāktā vienošanās starp Eiropas Savienību un Zemkopības ministriju Eiropas līguma ietvaros ir ļoti būtiska. Līdz šim šīs ES eksportsubsīdijas bija īpaši traucējošas mūsu lauksaimniekiem. Nenoliedzami pozitīvi, ka ievērojami tiek palielinātas piena produktu kvotas uz ES. Tā ir atbilde uz jautājumu, ko darīt, kā turpmāk strādāt piena sektorā. Mums ir jāveicina šīs eksporta iespējas ārējā tirgū, jo ES, piemēram, ir izdevīgas piena produkcijas cenas.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Marģers Krams informēja, ka aizvadītajā nedēļā notikusi Eiropas līguma asociācijas komitejas sēde, kurā izskatīti šie tirdzniecības liberalizācijas jautājumi. Ir panākta vienošanās par pamatlauksaimniecības produkcijas izstrādājumiem, bet Latvijas interešu lokā ir arī dziļākas lauksaimniecības pārstrādes produkti — konditorejas izstrādājumi, šokolāde, saldējums, saldētās sulas. Par šiem produktiem vēl nav panākta vienošanās. Zemkopības ministrija jau vairākkārt ir centusies palielināt tirgus pieeju Latvijā ražotajiem produktiem. Ir cerības, ka šie jautājumi varētu tikt atrisināti jau drīzākajā laikā. Piemēram, zināms, ka sarunas ar ES par zivsaimniecības produktiem sāksies septembra vidū. Savukārt Eiropas Savienība izrādījusi interesi par alhohola tirgus liberalizācijas iespējām, kā arī par tirdzniecību ar šokolādes un miltu izstrādājumiem.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"