Pērn – zemākais budžeta deficīts pēdējos piecos gados

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi, milj.Ls (par Ls 235,8 milj. pārsniedz 2002.gada ieņēmumus)

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi, milj.Ls

Konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts, % no IKP (zemākais budžeta deficīts % no IKP piecu gadu laikā)

Pagājušajā gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bijuši 2,1 miljards latu jeb par 236 miljoniem latu lielāki nekā 2002.gadā, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļas izpildi 2003.gadā. Savukārt kopbudžeta izdevumi pārsnieguši 2,2 miljardus latu, tādējādi fiskālais deficīts pērn bijis 103,1 miljons latu jeb 1,8 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir zemākais kopbudžeta deficīta līmenis pēdējo piecu gadu laikā, vakar, 19.janvārī, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus iepazīstinot ar budžeta izpildes rezultātiem, atzina finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Budžeta izpilde bijusi veiksmīga

Kopējie valsts budžeta ieņēmumi pagājušajā gadā sasnieguši 1,73 miljardus latu, par 188 miljoniem latu pārsniedzot 2002.gada rezultātus. Tas ir arī par 18 miljoniem latu vairāk, nekā bija paredzēts budžeta likumā. Tādējādi ievērojami sarucis valsts budžeta fiskālais deficīts – budžeta likumā paredzēto 169 miljonu latu vietā tas samazinājies līdz 90,8 miljoniem latu jeb 1,6 procentiem no IKP.
Palielinājušies arī pašvaldību budžeta kopējie ieņēmumi, kas pērn bijuši 579,5 miljoni latu – par 75,3 miljoniem latu lielāki nekā 2002.gadā un par 12 miljoniem latu lielāki, nekā plānots.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie budžeta ieņēmumi pagājušajā gadā sasnieguši 1,82 miljardus latu, par 188 miljoniem latu jeb 11,5 procentiem pārsniedzot 2002.gada budžeta ieņēmumus.

Pieauguši nodokļu ieņēmumi

VID administrēto nodokļu ieņēmumi 2003.gadā bija 1,7 miljardi latu, par 11,8 procentiem pārsniedzot 2002.gada rādītājus. Finanšu ministrijas (FM) speciālisti veikuši arī papildu aprēķinu attiecībā uz iespējamajiem ieņēmumiem, proti, cik liels būtu nodokļu ieņēmumu pieaugums, ņemot vērā veikto nodokļu samazināšanu (2003.gadā tika samazinātas sociālās apdrošināšanas nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes). Šajā gadījumā ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtu 14,5 procenti.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi pērn salīdzinājumā ar 2002.gadu pieauguši par 34,6 miljoniem latu jeb 20 procentiem, kopumā sasniedzot 212,1 miljonu latu. Tas ir straujākais akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums pēdējo gadu laikā, norādīja finanšu ministrs. Vislielākais ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar 2002.gadu pērn bijis naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas gada laikā palielinājušies par 27 miljoniem latu jeb 27 procentiem.
Arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu pieaugums bijis straujākais pēdējo gadu laikā. Pērn kopumā PVN iekasēts 459,2 miljonu latu vērtībā, tātad – par 76 miljoniem latu jeb 20 procentiem vairāk 2002.gadā.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2002.gadu pieauguši par 36,5 miljoniem latu jeb 7 procentiem, sasniedzot 574,3 miljonus latu. Turklāt ieņēmumi turpina stabili paaugstināties, lai gan sociālās apdrošināšanas nodokļa likme tika samazināta no 35 līdz 33 procentiem. Ieņēmumu pieaugums ļāvis 2003.gadu beigt nevis ar plānoto sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu 1,16 miljonu latu apmērā, bet gan ar 18,34 miljonu latu fiskālo pārpalikumu. Kopumā sociālā budžeta ieņēmumi pērn bijuši 578,9 miljoni latu, par 17,2 miljoniem latu pārsniedzot plānoto.
Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pagājušajā gadā pieauguši par 15 procentiem, ko V.Dombrovskis arī raksturoja kā labāko rādītāju pēdējo piecu gadu laikā.
Kopējais nodokļu ieņēmumu pieaugums pērn bija straujāks nekā IKP pieaugums faktiskajās cenās. Ministrs to skaidroja ne vien ar ekonomiskās aktivitātes palielināšanos un mūsu valsts tautsaimniecības attīstību, bet arī ar VID sekmīgo darbību nodokļu iekasēšanas uzlabošanā.

Dažās pozīcijās ieņēmumi sarukuši

Lai arī kopumā budžeta ieņēmumi pērn palielinājušies, tomēr atsevišķās pozīcijās tie bijuši mazāki, nekā plānots. Piemēram, samazinājusies maksa par valsts kapitāla izmantošanu, lielo valsts uzņēmumu iemaksas budžetā, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas sarukuši sakarā ar likmes pazemināšanu, kā arī dabas resursu nodokļa ieņēmumi, kas skaidrojams ar uzņēmumu “Latvijas zaļais punkts” un “Zaļā josla” noslēgtajiem līgumiem par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Uzņēmumi, kas slēdz šos līgumus, saņem dabas resursu nodokļa atvieglojumus. Kopējā šo atvieglojumu summa ir 3,2 miljoni latu, tādējādi dabas resursu nodokļa ieņēmumi sarukuši par 950 tūkstošiem latu.

Izvirzīta jauna prioritāte

Turpinot cīņu pret nodokļu nemaksātājiem, FM šogad savā darbībā izvirzījusi jaunu prioritāti: palielināt sociālā nodokļa ieņēmumus, pastiprināti kontrolējot pašnodarbināto personu ienākumu deklarēšanu un nodokļu nomaksu.
Šogad, kā zināms, par prioritārajiem darba virzieniem pasludināta cīņa pret PVN krāpšanu, kontrabandu, īpaši akcīzes preču kontrabandu, un aplokšņu algām. Kā norādīja V.Dombrovskis, pašnodarbināto personu kontrole būs papildu darba virziens, kas kļuvis aktuāls tādēļ, ka šīs personas brīvi deklarē savus ienākumus un nereti tiek konstatēta to ienākumu neatbilstība izdevumiem – tās tērē vairāk, nekā reāli ir ieņēmušas. Šis darba virziens attieksies gan uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli. Plašāk tiks piemērotas netiešās pārbaudes metodes – ieņēmumu un izdevumu neatbilstības konstatēšana. Pastiprināti tiks kontrolēta šādu personu ienākumu deklarēšana. Stingrāki kontroles pasākumi vispirms tiks vērsti pret tām pašnodarbināto kategorijām, kurām ir lielākie ieņēmumi.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv