Jāizstrādā rekonstrukcijas modelis robežpunktiem

Līdz nākamajai koordinācijas padomes sēdei Valsts ieņēmumu dienestam sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām jāizstrādā robežšķērsošanas uzlabošanas plāns Valsts robežsardzes arhīva foto

15. janvārī Terehovas robežkontroles punktā notika Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes izbraukuma sēde, kurā izskatīja jautājumus par robežšķērsošanas problēmu atrisināšanu uz Latvijas – Krievijas robežas un kravas autotransporta stāvlaukumu izveidošanas koordinēšanu.

Padome ir koleģiāla valsts institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt valsts pārvaldes iestāžu darbību valsts robežas drošības politikas jomā. To izveidoja pērn 23. septembrī. Padomi, kuras pirmā sēde notika pērn 11.decembrī, vada Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, un tās sastāvā ir iekšlietu ministrs Māris Gulbis, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Kārlis Ketners, Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Vinets Veldre, Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols, Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Vilnis Jēkabsons.
Sākotnēji bija plānots, ka 15.janvāra izbraukuma sēdē, izskatot jautājumus par robežšķērsošanas sakārtošanu un termināļu izveides koordinēšanu, tiks demonstrēti Satiksmes ministrijas izstrādātie tehnisko risinājumu priekšlikumi, kādā veidā Terehovas robežkontroles punktā būtu jāizbūvē papildu josla un kravas autotransporta stāvlaukumi, lai mazinātu transportlīdzekļu rindas. Taču konstatēto nepilnību dēļ iepazīstināšana ar priekšlikumiem atlikta – vispirms jāatrod risinājums, kā robežšķērsošanas vietās novērst konstatētos trūkumus, kas lieki sarežģī kravas autotransporta kustību. “Pašreizējā situācija nav normāla – smagajam transportam, lai veiktu kravas kontroles operācijas, robežkontroles teritorija jāšķērso vairākas reizes turp un atpakaļ, mainot braukšanas virzienu par 180 grādiem,” notiekošo raksturojis A.Šlesers, kurš pašreizējo situāciju robežšķērsošanas vietās uz austrumu robežas novērtējis kā neapmierinošu.
Konstatēto nepilnību priekšvēsture meklējama deviņdesmito gadu vidū. Tolaik robežkontroles punktu kompleksu izbūve notika pēc citiem principiem nekā pēdējos gados, turklāt, piemēram, Terehovas robežkontroles punkta būvniecība noritēja vairākās kārtās. Pirmā kārta noslēgusies 1997. gadā, pēc tam kompleksā veikti dažādi uzlabojumi un tas papildināts ar jaunām ēkām, skaidro VID Galvenās muitas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Līdaka. Infrastruktūra paplašinājās, taču, pēc šodienas izpratnes, tā nav perfekti noslīpēta un pilnībā piemērota, lai robežšķērsošanas sistēmā kravas transportlīdzekļiem nerastos neērtības.
Lai situāciju uzlabotu, sperts pirmais nozīmīgais solis nepilnību noivēršanā. Proti, Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome uzdevusi VID sadarbībā ar vairākām atbildīgajām institūcijām – robežsardzi, Sanitāro robežinspekciju, Ārlietu ministriju un citām iestādēm – izstrādāt robežšķērsošanas uzlabošanas plānu un robežpunktu rekonstrukcijas modeli, kas jāprezentē nākamajā padomes sēdē marta vidū. M.Līdaka apstiprināja, ka VID rekonstrukcijas modelis jāizstrādā četriem robežkontroles punktiem – Terehovas, Grebņevas, Silenes un Pāternieku – uz austrumu robežas, kas jau pēc dažiem mēnešiem kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu.
Aktuāls arī termināļu jautājums – koordinācijas padome iecerējusi aktivizēt valsts un privātuzņēmēju sadarbību, lai vienotos par kravas autotransporta stāvlaukumu izveidošanas principiem. VID uzdots veikt aprēķinus, cik šāda robežšķērsošanas problēmu atrisināšana varētu izmaksāt. “Jāsaprot viens – ieguldītie līdzekļi robežas sakārtošanā nav izdevumi, bet gan investīcijas, kas visīsākajā laikā atmaksāsies valsts budžetā nodokļu ieņēmumu veidā,” – tā A.Šlesers.
Ministru prezidenta biedrs arī norādījis, ka jāpanāk tāda robežšķērsošanas sistēma, lai iespējami mazāk tiktu kavēta legālo pārvadātāju uzņēmējdarbība, tajā pašā laikā nepieļaujot narkotiku, kontrabandas cigarešu, alkohola, degvielas un citu nelegālas izcelsmes preču iekļūšanu Latvijā vai zagtu automašīnu transportēšanu pāri Latvijas robežai: “Sakārtota infrastruktūra un loģiska robežšķērsošanas sistēma samazinās kontrabandas iespējas. Nodokļi nedrīkst iet garām valsts kasei.”

Ilze Apine, “LV”