Kā nosargāt savu tirgu Eiropas Savienībā

Pagājušajā nedēļā izskatīšanai Saeimā tika iesniegts likumprojekts par īpašiem aizsardzības pasākumiem pret cūkgaļas importu no Polijas. Pēc iestāšanās ES par šiem jautājumiem vairs nevarēs lemt nacionālā līmenī. Iekšējā tirgus aizsardzība būs Savienības kompetences jautājums Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) jautājumi, kas saistīti ar tirdzniecības sarunām, līgumiem, tirgus aizsardzību u.tml., tiks lemti ne nacionālā – Latvijas –, bet gan pārnacionālā – Eiropas – līmenī. ES šo jautājumu lemšana uzticēta Eiropas Komisijai. Līdz šim visai bieži plašsaziņas līdzekļos parādījušās ziņas par aizsardzības pasākumiem, kurus piemēro vai arī grib piemērot kādas valsts ražotājiem, kas savas preces pārdod par dempinga cenām. Arī pagājušajā nedēļā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija nodeva Saeimai izskatīšanai komisijās likumprojektu par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz cūkgaļas importu no Polijas. Līdz ar Latvijas pievienošanos ES gaidāmas izmaiņas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanā. Tāpēc “Latvijas Vēstnesis” skaidro, kāda ir pašreizējā kārtība iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanā un kāda tā būs spēkā pēc iestāšanās ES.

Kā pašlaik aizsargājam savu tirgu

Vēl līdz šā gada 1. maijam iekšējā tirgus aizsardzība atrodas mūsu valsts pārziņā. Obligāto pasākumu piemērošanu administrē Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs. Tā kompetencē ir pieņemt vietējo ražotāju iesniegumus un veikt pārbaudes. Pašlaik Latvijas likumdošanā iestrādāti trīs iekšējā tirgus aizsardzības instrumenti – antidempings, pretsubsīdiju pasākumi, kā arī aizsardzības pasākumi pret importu pieaugošos apjomos.
Antidempinga pasākumu mērķis ir vērsties pret importu par dempinga cenām, un to regulē Antidempinga likums. (Dempings ir preces eksports uz Latviju par cenu, kas zemāka par šīs preces normālo vērtību parastajā tirdzniecības apritē eksportētājvalstī.) Ekonomikas ministrijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka dempings ir visbiežāk sastopamā negodīgas konkurences forma starptautiskajā tirdzniecībā.
Kompensācijas jeb pretsubsīdiju pasākumu mērķis ir vērsties pret subsīdijām, kuras ārvalstu valdības piešķir saviem ražotājiem un kuras kropļo tirgu gadījumos, ja šo subsīdiju dēļ tiek samazinātas ražošanas izmaksas vai eksporta cenas uz Latviju. Pretsubsīdiju pasākumu piemērošanu regulē likums “Par aizsardzību pret subsidēto importu”.
Aizsardzības pasākumu mērķis ir ierobežot strauji pieaugušo noteiktas preces importa plūsmu, kas nodara zaudējumus preces ražotājiem importētājvalstī. To piemērošanu regulē likums “Par aizsardzību pret subsidēto importu”.
Pašreizējā iekšējā tirgus aizsardzības likumdošana zaudēs spēku, kad Latvija iestāsies ES. Tad jēdziens “vienotais tirgus” būs jāattiecina uz visu Savienību, līdz ar to vairs nebūs iespējams aizsargāt tikai Latvijas tirgu vien. Visa ES ir vienots tirgus, līdz ar to arī nav iespējams pasargāt no kādas nelabvēlīgas ietekmes tikai atsevišķas dalībvalstis. Tirgus aizsardzības pasākumi var tikt ieviesti tikai attiecībā uz visu ES.

Kā turpmāk aizsargāsim savu tirgu ES

Galvenais, kas mainīsies pēc iestājas ES, būs kompetenču sadale – līdz šim par šiem jautājumiem lēma Latvijā, pēc 1. maija lems Briselē. Savienībā darbojas tā sauktā tirdzniecības jautājumu darba grupa, kas nodarbojas ar tirgus aizsardzības jautājumiem, skaidro Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktore Maija Manika (skat. – “Eiropas Vēstis” Nr. 30, 05.09.2003. – red.).
Kā sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” norādīja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja direktore Astrīda Tjuša, pēc iestāšanās ES ražotāji ar iesniegumiem, piemēram, par precēm, kas tirgū tiek realizētas par dempinga cenām, varēs vērsties Eiropas Komisijā. Lai Eiropas Komisija uzsāktu pārbaudi, jābūt norādītiem ne tikai faktiem par dempingu, bet arī jāizpilda kritērijs, ka dempings nodara zaudējumus lielākajai daļai konkrētās produkcijas ražotāju visā ES.
Tomēr A.Tjuša norāda, ka pastāv arī izņēmumi. Lūgumu uzsākt pārbaudi par tirgus aizsardzības pasākumiem var pieteikt arī tā sauktie reģionālie ražotāji vai uzņēmums, kurš ir vienīgais kādas preces ražotājs ES. Piemēram, ja Latvijā būtu uzņēmējs, kas vienīgais visā Savienībā ražotu tējas paliktnīšus un no Ķīnas tiktu eksportēti tējas paliktnīši par dempinga cenām, cietušais uzņēmējs varētu lūgt sākt antidempinga pārbaudi. Šādā gadījumā konkrētais uzņēmējs arī pārstāvētu lielāko daļu Eiropas ražotāju. Tāpat iespējams, ka uzņēmējs ražo produkciju, kuru lielākoties realizē konkrētajā reģionā, un produkts par dempinga cenām iespaido tieši konkrēto ražotāju, skaidro A.Tjuša. Piemēram, ja tējas paliktnīšus ražo vairākos Savienības reģionos, bet Latvijas tējas paliktnīšu ražotājs nodrošina tieši kāda konkrēta reģiona iedzīvotājus (piemēram, Baltijas valstis) ar tējas paliktnīšiem, tātad, ja konkrētā produkta imports no Ķīnas par dempinga cenām koncentrējas šajā vienā reģionā un skar šajā reģionā esošos ražotājus, tad šā reģiona ražotājiem ir tiesības vērsties Komisijā ar lūgumu uzsākt pārbaudes.
Jaunā kārtība pēc iestāšanās ES nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem būs nepieciešamas spēcīgas un informētas vietējās asociācijas, kā arī aktīva to sadarbība ar citām Latvijas asociācijām un iestādēm. Tāpat aktīvi būs jāiesaistās dažādu Eiropas mēroga asociāciju darbībā, lai kopīgiem spēkiem varētu cīnīties pret dempinga precēm, kas ievestas no ārpus ES esošajām valstīm.

Būsim līdzvērtīgās pozīcijās

M.Manika norāda, ka līdz šim lielākoties iebildumi par tirgus kropļošanu ar lētākām precēm adresēti lauksaimniekiem no Lietuvas. ES lauksaimniecība ir viena no vislabāk aizsargātajām nozarēm – tiek maksātas iekšējās subsīdijas, ir augsta ievedmuita lauksaimniecības produkcijai no trešajām valstīm, eksporta subsīdijas, kā arī veikti citi pasākumi. Eiropas zemnieki jūtas gana labi aizsargāti pret ārpus ES esošo valstu lauksaimniecības produkcijas ienākšanu tirgū. Savukārt Savienības ietvaros visi zemnieki saņem vienlīdzīgu atbalstu, un tādējādi nav iespējams, ka vienā valstī kāds konkrēts lauksaimniecības produkts tiktu saražots būtiski lētāk nekā citviet. M.Manika norāda, ka pašreizējā situācija ar lētākām lauksaimniecības precēm no Lietuvas vairs nebūs aktuāla pēc iestāšanās ES, jo Lietuvas zemnieki saņems tādu pašu atbalstu kā Latvijas. Līdz šim tāda situācija veidojās tāpēc, ka lauksaimniecībai Lietuvā bija lielāks valsts atbalsts un viņiem izdevās lētāk saražot produkciju.

Jau laikus jāiepazīstas ar gaidāmo

Pēc iestāšanās ES Latvijā būs spēkā Savienības piemērotie tirgus aizsardzības pasākumi pret trešajām valstīm (ārpus ES esošajām valstīm). Tas nozīmē, ka uzņēmējiem jau laikus jāgatavojas situācijai, kurā drīz nāksies strādāt. Īpaši tas var skart uzņēmējus, kuri importē preces no ārpus ES esošajām valstīm ražošanas vajadzībām. Ekonomikas ministrijas mājaslapā norādīts, ka šie nosacījumi varētu vairākkārt sadārdzināt atsevišķu preču importu, ja Latvija līdz šim ir importējusi preces ar izdevīgākiem nosacījumiem (zemāks tarifs, nav tirgus aizsardzības). Tas attiecas galvenokārt uz izejvielu importu no Krievijas un Ukrainas, piemēram, amonija nitrāta, dzelzs vai tērauda cauruļu u.c. ievešanu.
Ekonomikas ministrijas mājaslapā pieejama informācija par precēm, pret kurām ES ieviesusi tirgus aizsardzības pasākumus. Informatīvajā materiālā pieejams kombinētās nomenklatūras kods, valstis, kuras skar minētais pasākums, laiks, līdz kuram tas būs spēkā kā piemērojamās nodevas lielums, un Latvijas importa apjomi konkrētās preču grupās.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv