Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās

Valsts programma bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2004.gadam

Apstiprināts ar īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās 2004.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.1-9.1/1

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās apstiprina ikgadējo Valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai (turpmāk tekstā — Valsts programma).
Valsts programma ir rīcības plānošanas dokuments, kura mērķis ir sekmēt bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos, īstenojot mērķtiecīgus, uz bērnu tiesību nodrošināšanu un aizsardzību vērstus, pasākumus.
Valsts programma 2004.gadam ir veidota, ņemot vērā nepieciešamību finansēt tādus pasākumus, kas sniegtu atbalstu tām mērķgrupām, kurām līdz šim valstī ir pievērsta nepietiekama uzmanība.
ANO Ģenerālā asambleja 2004.gadu ir pasludinājusi par Starptautiskā ģimenes gada desmitgadi. Sekojot ANO Ģenerālās asamblejas paustajiem mērķiem, Latvijas valdība 2004.gadu pasludinājusi par Ģimenes gadu Latvijā. Atbilstoši tam viena no Valsts programmas prioritātēm 2004.gadā noteikta kā atbalsts ģimenei ar bērniem.
Aktuāla problēma valstī ir vardarbība pret bērniem un bērnu atstāšana bez uzraudzības. Līdz ar to viena no Valsts programmas prioritātēm ir vardarbības pret bērniem novēršana, lai sabiedrībā veidotu izpratni par vardarbības pret bērnu un bērnu atstāšanu bez uzraudzības negatīvajām sekām uz bērna fizisko un garīgo attīstību.
Tā kā 1989.gada ANO Konvencija par bērna tiesībām paredz, ka bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kuru, ievērojot bērna intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību, kā viena no Valsts programmas prioritātēm ir atbalsts bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Valsts programmas pasākumus īsteno Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts vai projektu konkursos noteiktie pasākumu īstenotāji. Realizējot Valsts programmā noteiktos pasākumus, pasākumu īstenotāji ievēro likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

Valsts programmas pasākumi:

1. Atbalsts ģimenēm ar bērniem

Mērķis — veicināt ģimenei draudzīgas vides veidošanos.
Uzdevumi:
pilnveidot palīdzību ģimenei riska un krīzes situācijā;
veidot ģimenes vajadzībām atbilstošu infrastruktūru pašvaldībās;
popularizēt ģimeni kā vērtību sabiedrībā;
sniegt psiholoģisku atbalstu adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem un bērniem šajās ģimenēs.
Kopējais finansējums — Ls 175 000

1. 1. Pilotprojekts Liepājas pašvaldībā “Ģimenes atbalstam”
Pilotprojekts “Ģimenes atbalstam” sākts 2003.gadā (ar īstenošanas termiņu — 2 gadi), lai izpētītu ģimenes atbalsta problēmas pašvaldībā, kā arī izstrādātu un realizētu pašvaldības un valsts institūciju sadarbības modeli darbam ar nelabvēlīgām ģimenēm un vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes un aizgādības tiesības. Pilotprojekts nepieciešams arī, lai izstrādātu un realizētu modeli alternatīvās aprūpes formu attīstībai pašvaldībā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ko varētu ieviest visā valstī.
Finansējums — Ls 7000
Rezultātā:
• darbojas Ģimenes atbalsta centrs Liepājā;
• izstrādāts pašvaldības un valsts institūciju optimāls sadarbības modelis darbam ar nelabvēlīgām ģimenēm un vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes un aizgādības tiesības, kā arī alternatīvās aprūpes formu attīstībai pašvaldībā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

1.2. Atbalsts ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā
Ģimenei, nonākot krīzes situācijā, nepieciešams saņemt psihosociālu palīdzību un atbalstu, kuru sniedz kvalificēti speciālisti. Taču tikai dažās Latvijas pilsētās un pagastos izveidoti ģimenes atbalsta centri vai sociālo dienestu nodaļas vai krīzes centri, kas ģimenei varētu nodrošināt šādu kompleksu palīdzību. Tādēļ nepieciešams paplašināt ģimenes atbalsta un krīzes centru tīklu valstī.
Finansējums — Ls 40 000
Rezultātā :
• izveidoti vismaz 4 ģimenes atbalsta vai krīzes centri, kas nodrošina ģimenei kompleksu psihosociālu palīdzību krīzes situācijā un atbalstu, kuru sniedz kvalificēti speciālisti.

1.3. Bērnu rotaļu un attīstības centru izveide
Lai pirmsskolas vecuma bērni, kuri neapmeklē bērnudārzu, laikā, kad vecākiem nav iespēju būt kopā ar bērnu, nepaliktu bez uzraudzības, nepieciešams veidot bērnu rotaļu un atpūtas centrus, kuros vecāki varētu atstāt bērnus uz dažām stundām dienā.
Šādu rotaļu un attīstības centru izveide lielākajās Latvijas pilsētās nodrošinātu iespēju, ka bērni nepaliktu bez uzraudzības, kā rezultātā bērnu veselība un dzīvība netiktu apdraudēta un samazinātos bērnu traumatisms.
Finansējums: — Ls 30 000
Rezultātā:
• izveidoti vismaz 5 bērnu rotaļu un attīstības centri republikas nozīmes pilsētās.

1.4. Ģimenes gada noslēguma konference
Gatavojoties Starptautiskā ģimenes gada desmitgadei 2004.gadā, ANO Ģenerālā asambleja pieņēmusi vairākas rezolūcijas, kurās izteikts aicinājums dalībvalstīm sociālās attīstības vecināšanā pievērst lielāku uzmanību ģimenes dimensijai un Starptautiskā ģimenes gada godināšanu vērst uz ģimenes kā sabiedrības pamatvērtības lomas akcentēšanu. Latvijā 2004.gadā paredzēts īstenot virkni valsts, pašvaldības institūciju un nevalstisko organizāciju pasākumu. Ģimenes gada noslēgumā nepieciešama konference, kurā tiktu izvērtēts paveiktais, izvirzīti mērķi turpmākajai darbībai, kā arī apbalvoti konkursu uzvarētāji.
Finansējums — Ls 2000
Rezultātā:
• organizēta konference, kurā piedalās ģimenes atbalsta jomā strādājošo valsts, pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī ģimenes gada pasākumu ietvaros izsludināto konkursu uzvarētāji.

1.5. Vides pielāgošana bērniem ar kustību traucējumiem
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2002.gadā 11 061 bērnam ir noteikta invaliditāte. Lielai daļai šo bērnu ir kustību traucējumi, līdz ar to ir ierobežotas saskarsmes iespējas, jo bieži izglītības, aprūpes, kultūras, atpūtas un sporta iestādes nav pielāgotas bērniem ar kustību traucējumiem. Lai nodrošinātu institūciju pieejamību bērniem ar kustību traucējumiem, nepieciešams veikt telpu pielāgošanu un pārbūvi.
Finansējums — Ls 30 000
Rezultātā:
• uzlabota vides pieejamība bērniem ar kustību traucējumiem vismaz 12 institūcijās, kas sniedz pakalpojumus bērniem.

1.6. Bērnu projektu par rotaļu, atpūtas un sporta laukumu iekārtošanu finansējums
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 16.pants paredz bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Pašvaldībās bērniem nereti ir ierobežotas iespējas saturīgi pavadīt brīvo laiku. Latvijā nav pietiekams skaits bērnu rotaļu un atpūtas laukumu. Ir svarīgi, ka rotaļu, atpūtas un sporta laukumu projektus izstrādā bērni sadarbībā ar pašvaldību attiecīgajiem speciālistiem. Nepieciešams izveidot bērnu rotaļu, atpūtas un sporta laukumus, radot bērniem atpūtai piemērotu vidi un iespēju pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.

Lai nodrošinātu iespēju izveidot rotaļu, atpūtas un sporta laukumus, nepieciešams piešķirt finansējumu katrai rajona padomei vai republikas pilsētas domei.
Finansējums — Ls 66 000
Rezultātā:
• realizēti vismaz 33 bērnu projekti, veidojot bērniem un ģimenei draudzīgu pašvaldību;
• bērni sadarbībā ar pašvaldību speciālistiem piedalījušies bērniem un ģimenei draudzīgas vides veidošanā.

2. Atbalsts bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un riska grupas bērniem

Mērķis — veicināt bez vecāku gadības palikušo bērnu un riska grupas bērnu iekļaušanos sabiedrības dzīvē.

Uzdevumi:
• veicināt iespēju bez vecāku gādības palikušiem bērniem augt ģimenē;
• nodrošināt iespēju riska grupu bērniem saturīgi pavadīt brīvo laiku.
Kopējais finansējums — Ls 54 600

2.1. Informatīvā kampaņa „Palīdzi bērnam izaugt!”
2003.gadā Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts sāka informatīvu kampaņu „Palīdzi bērnam izaugt!”. Kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par adopcijas, aizbildnības, audžuģimenes, atbalsta ģimenes un uzticības personas institūtu būtību. Lai veicinātu bērnu skaita samazināšanu ārpusģimenes aprūpes iestādēs, ir nepieciešams turpināt informatīvo kampaņu „Palīdzi bērnam izaugt!”.
Finansējums — Ls 5000
Rezultātā:
• noorganizēta informatīvā kampaņa „Palīdzi bērnam izaugt!”, kuras ietvaros izdoti un izplatīti bukleti.

2.2. Apmācība adoptētājiem un konsultācijas adoptētājiem audžuģimenēm, aizbildņiem un bērniem šajās ģimenēs
Bērna pilnvērtīgai un harmoniskai attīstībai nepieciešama ģimeniska vide, sapratnes un mīlestības gaisotne. Ģimene, kura adoptē bērnu, ir pārmaiņu priekšā. Tādēļ nepieciešama ģimeņu, kuras vēlas adoptēt bērnus, dažāda veida apmācība, lai vecāki iegūtu zināšanas, kā palīdzēt bērnam iejusties ģimenē. Ģimenēm, kuras uzņēmušās rūpes par bez vecāku gādības palikušu bērnu, nereti nepieciešams psiholoģisks atbalsts, lai palīdzētu uzturēt sapratnes pilnu noskaņojumu ģimenē. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem un bērniem šajās ģimenēs psihologu konsultācijas.
Finansējums — Ls 10 000
Rezultātā:
• nodrošināta iespēja saņemt bezmaksas psihologa konsultācijas adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem un bērniem šajās ģimenēs;
• sniegta apmācība ģimenēm, kuras adoptējušas bērnus.

2.3. Darba un atpūtas nometnes riska grupu bērniem
2002. gadā sociālajos dienestos bija reģistrētas 37 720 trūcīgās ģimenes, kurās auga 82  741 bērns, bāriņtiesu un pagasttiesu uzskaitē 2002.gadā bija 9653 nelabvēlīgās ģimenes, kurās auga 19 177 bērni. Bieži šo ģimeņu vecāki nespēj nodrošināt bērniem iespējas saturīgi pavadīt vasaras brīvlaiku, bērni jūtas izolēti un sabiedrībai nevajadzīgi. Nepieciešams atbalstīt darba un atpūtas nometņu organizēšanu, kur bērni varēs piedalīties pašvaldības teritorijas labiekārtošanā vai citos darbos un saturīgi pavadīt brīvo laiku.
Lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju organizēt vasaras nometnes, nepieciešams piešķirt finansējumu katrai rajona padomei vai republikas pilsētas domei.
Finansējums — Ls 39 600
Rezultātā:
• noorganizētas vismaz 33 darba un atpūtas nometnes riska grupu bērniem;
• 1500 – 1800 bērnu lietderīgi pavadījuši laiku vasaras brīvlaikā;
• veicināta riska grupu bērnu iekļaušanās sabiedrības dzīvē.

3. Vardarbības pret bērnu novēršana

Mērķis — veicināt sabiedrības izpratni par vardarbības pret bērnu un bērnu atstāšanas bez uzraudzības negatīvajām sekām.
Uzdevumi:
• apmācīt speciālistus par metodēm darbā ar bērnu, kurš cietis no vardarbības;
• informēt sabiedrību par vardarbības pret bērnu veidiem un bērna atstāšanu bez uzraudzības negatīvajām sekām.
Kopējais finansējums — Ls 52 571

3.1. Informatīvā kampaņa vardarbības pret bērnu novēršanai
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, mūsu valstī pēdējos četros gados vardarbība pret bērniem pieaugusi 18 reizes. Vardarbībai pret bērniem ir vairāki cēloņi, viens no tiem ir sabiedrības neizpratne par to, kas ir vardarbība, un sabiedrībā valdošie mīti par vardarbību. Apkārtējai sabiedrībai jāsaprot, ka gan fiziskā un seksuālā vardarbība, gan emocionālā vardarbība un bērna atstāšana bez uzraudzības apdraud bērna veselību un dzīvību. Lai samazinātu vardarbību pret bērniem, sabiedrībai ir svarīgi saprast vardarbības negatīvo ietekmi, ir nepieciešams informēt sabiedrību par vardarbības veidiem, par iespējamo palīdzību bērnam, kas cietis no vardarbības.
Finansējums — Ls 27 571
Rezultātā:
• noorganizēta informatīvā kampaņa, kuras ietvaros sagatavoti un demonstrēti klipi, sagatavoti un izvietoti plakāti;
• informēta sabiedrība par vardarbības veidiem un tās negatīvajām sekām uz bērna veselību un dzīvību.

3.2. Speciālistu apmācība par atbalstu bērniem krīzes situācijā
ANO Bērna tiesību konvencija paredz, ka dalībvalstis veic dažādus pasākumus, lai aizsargātu bērnu pret vecāku, aizbildņu vai jebkuras citas personas, kas rūpējas par bērnu, fizisku vai emocionālu, vai seksuālu vardarbību. Katram bērnam ir tiesības uz pilnīgu aizsardzību no dažāda veida vardarbības. Valstī arvien pieaug to bērnu skaits, kas cietuši no vardarbības. Tādēļ nepieciešams apmācīt sociālos darbiniekus, bāriņtiesu (pagasttiesu) darbiniekus, policistus, pedagogus un tiesnešus par vardarbības veidiem, kā atpazīt bērnu, kurš cietis no vardarbības, un kā sniegt nepieciešamo palīdzību.
Finansējums — Ls 25 000
Rezultātā:
• vismaz 250 speciālisti apguvuši nepieciešamās zināšanas par metodēm darbā ar bērniem, kuri cietuši no vardarbības, un kā sniegt bērnam nepieciešamo palīdzību;
• izstrādāts un speciālistiem pieejams metodiskais materiāls par vardarbību pret bērniem.