Ko diena nākamā mums sola?

2004. gada pasaules ekonomikas attīstības prognozes

2. ASV – pasaules ekonomikas attīstības lokomotīve

ASV un Latvijas ārējās tirdzniecības sakariem nav būtiskas nozīmes šo valstu tautsaimniecības augšupejā. Latvijas eksporta uz ASV īpatsvars LR kopējā eksportā 2004. gadā labi ja sasniegs 3%. No ASV importēto preču daļa būs vēl mazāka – nepilni 2%. Krietni lielāka ir ASV investīciju loma Latvijas ekonomikas attīstībā. Šie ieguldījumi šogad varētu sasniegt ap 9% no visām uzkrātajām ārvalstu investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā.

Lokomotīves raksturīgās iezīmes

Uz visas zemeslodes nav neviena eksperta, kas apšaubītu, ka ASV patiešām ir pasaules ekonomikas attīstības lokomotīve. Tikai pareizi jāsaprot šā raksturojuma saturs. Pārējās pasaules valstis nebūt nav vagoni bez sava motora, kas, lokomotīves vadīti, padevīgi velkas

pa iepriekš noliktām sliedēm. Katrai valstij ir savi patstāvīgi iekšējie dzenuļi, specifiska nozaru struktūra, tikai tai piemītoši ekonomikas vaibsti, augšupejas potences. Arī ekonomiskajā politikā neatkarīgas valstis nebūt neseko ASV paraugam.
Ekonomiskās attīstības lokomotīve kā nozīmīgs vilcējspēks ir daudzšķautņaina kategorija. Pirmkārt, ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) veido piekto daļu no pasaules kopējā IKP. Tas nozīmē, ka ASV saimniecības apjoms un tās izaugsmes temps būtiski iespaido mūsu zemeslodes ekonomisko seju un attīstības ievirzi. Otrkārt, ASV ir ietilpīgs noieta tirgus daudzu valstu eksportprecēm. Jo straujāk attīstās ASV ekonomika, jo plašākas iespējas ir izvērsties citu valstu eksportam, tai skaitā arī Ķīnai, Japānai, Vācijai. Treškārt, šodien nav iedomājams daudzu valstu tautsaimniecības kāpums bez ASV preču piegādēm. Ceturtkārt, ASV ar savu ievērojamo zinātnisko potenciālu ir atzīti pasaules līderi augsto tehnoloģiju, arī informācijas tehnoloģijas, jomā. Silikonu ielejas “Mikrosoft” IBM jaunākie tehnoloģiskie risinājumi tiek pārņemti visos kontinentos. Piektkārt, ASV banku sistēma ir spēcīgākā pasaulē un apkalpo daudzu valstu darījumus, sniedz to firmām kredītatbalstu. Sestkārt, ļoti daudzu ASV koncernu meitasuzņēmumi ar savu amerikānisko menedžmentu ir cieši integrēti gandrīz visu valstu ekonomikā. Septītkārt, ASV dolārs, neraugoties uz tā relatīvā vājuma iezīmēm, ir un paliek galvenā pasaules valūta. Neviena no lielvalstīm minētajās jomās nespēj ar ASV sacensties.

Spēks caur pieaugumu

Informācija par ASV ekonomikas augšupeju ir visnotaļ pozitīva. 2003. gada pēdējais ceturksnis tika pabeigts ar IKP 7,2% pieaugumu. Gada nogalē Ziemassvētku un Jaungada iepirkšanās bums lika strauji uzkāpt ISM mazumtirdzniecības indeksam. Pieprasījums rosināja piedāvājumu un ražošanu. Bezdarbs saruka līdz 5,9% līmenim.
“Spēks caur pieaugumu” – tāda ir ASV saimnieciskās un politiskās elites praktisko soļu nostādne. Jau rudenī ASV ekonomika saņēma nozīmīgu impulsu – nodokļu maksātāju slogs tika samazināts par 35 miljardiem dolāru. Nākamais nodokļu mazināšanas posms gaidāms šā gada pavasarī. ASV saimniecības augšupeju balsta visai zemas kredītprocentu likmes. Federālās rezervju sistēmas vadītājs Alans Grīnspens atbildīgi sola paredzamā nākotnē lēto kredītu jomā neko nemainīt. Tas gan draud pastiprināt inflāciju. Bet vēl Dž.Keins mācīja, ka inflācija līdz zināmam līmenim, pastiprinot pieprasījumu, sekmē ekonomikas pieaugumu.
Zinātāji norādīs, ka naftas cenu kāpums no 17,8 ASV dolāriem par barelu (159 l) 1999. gadā uz 28,4 dolāriem 2003. gadā esot negatīvs faktors ASV ekonomikai. Dažu naftas šeihu cerība ar OPEC cenu politiku kaitēt ASV un proamerikānisku valstu saimniecībai nepiepildījās: pasaules, pirmām kārtām ASV, ekonomika bez satricinājumiem pielāgojās augstākajam naftas cenu līmenim. Plaši tiek lietoti alternatīvi enerģijas resursi, ieviesta naftu taupošā tehnika un tehnoloģija. Pasaules tirgū lēni, bet droši ienāk Irākas nafta.
ASV saimniecības augšupejas pamatu pamats ir darba ražīgā spēka, produktivitātes stabils pieaugums. Šis process ir galvenokārt visjaunākās informātikas tehnoloģijas radīšanas un lietošanas likumsakarīgais rezultāts. Investīcijas šinī nozarē augtin aug, tāpat kā attiecīgo firmu akciju kursi. Vienās nozarēs darbaroku skaits mazinās, bet citās vispārējā pieauguma apstākļos ar uzviju aug.
Šādā situācijā visās pasaules malās eksperti lielā vienprātībā prognozē: ASV iekšzemes kopprodukts 2004. gadā palielināsies vismaz par 4%, arī turpmāk saglabājot pieauguma tendenci. Ieskatu problēmā sniedz 1. diagramma.
Kā rāda 1. diagramma, stagnācijas draudus ASV pārvarēja jau 2002. gadā. 2004. un 2005. gadā nostiprināsies šis visspēcīgākās lielvalsts relatīvi augstais IKP gada pieauguma temps.

Mīnusi, kas daļēji ir plusi

ASV ekonomika nebūt nevirzās uz priekšu pa platu un gludu maģistrāli. Ceļš ir pietiekami grumbuļains, ar bedrēm, pat bīstamiem atvariem. Situācijas īpatnība ir tā, ka daži nepārprotami mīnusi ir reizē vērā ņemami plusi ASV tautsaimniecības prognozējamā tālākajā attīstībā.
ASV federālais budžeta deficīts 2004. gadā, domājams, sasniegs 500 miljardus dolāru jeb vairāk nekā 6% no šīs lielvalsts IKP. Daudzi ekonomisti šausminās: pārmērīga parādu nasta! Eirozonas valstīs budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP. Vai ASV ekonomikai nedraud iegāzties šinī plašajā atvarā? Izrādās, ka negatīvais, bīstamais kādas valsts normālajā attīstībā ASV konkrētajā situācijā ir arī pozitīvs, stimulējošs nosacījums. Pirmkārt, neviens neprognozē ne tuvākā, ne attālākā nākotnē ASV ekonomiskai kolapsu. Neizbēgamais valsts parāda pieaugums tiks pakāpeniski nosegts ar gaidāmo nākotnes ienākumu izaugsmi. Otrkārt un galvenokārt, brangi valsts izdevumi, tai skaitā militārajiem izdevumiem, Irākas atjaunošanai un visdažādākajām citām programmām, kas pārsniedz budžeta ieņēmumus, tiek īstenoti kā valsts pasūtījumi daudzās nozarēs, sekmējot saimniecisko aktivitāti. Pat terora draudi kā riska faktors un visai negatīvs moments nosaka plašu drošības pasākumu paleti, prasot valsts un pašvaldību papildu izdevumus gan darba algām, gan materiālām izmaksām, arī lielākas investīcijas. Tas viss veicina straujāku attīstību.
Kā vērtēt ASV dolāra kursa pazemināšanos attiecībā pret eiro, jēnu un citām valūtām? Viss atkarīgs no redzesviedokļa. Vērtējums būs negatīvs ASV ekonomikas, dolāra starptautiskā prestiža skatījumā, bet pozitīvs – kā faktors, kas veicina ASV eksportu un iegrožo importa konkurētspēju, tātad sekmē IKP izaugsmi.
ASV ir negatīva tirdzniecības un sevišķi maksājumu bilance. Tas ierobežo šīs lielvalsts ekonomisko izaugsmi. Šie nelabvēlīgie momenti ir nevis patstāvīgi negatīvās iedarbības faktori, bet daudzu konkrēto apstākļu likumsakarīgās sekas.

ASV un Latvijas ekonomika

ASV un Latvijas ārējās tirdzniecības sakariem nav būtiskas nozīmes šo valstu tautsaimniecības augšupejā. Latvijas eksporta uz ASV īpatsvars LR kopējā eksportā 2004. gadā labi ja sasniegs 3%. No ASV importēto preču daļa būs vēl mazāka – nepilni 2%. Krietni lielāka ir ASV investīciju loma Latvijas ekonomikas attīstībā. Šie ieguldījumi šogad varētu sasniegt ap 9% no visām uzkrātajām ārvalstu investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā.
Latvijas ekonomiskajam pro-gresam visai nozīmīgs ir labvēlīgais klimats pasaules tautsaimniecībā. Šajā sakarībā ievērosim, ka Amerika ir pasaules ekonomikas attīstības lokomotīve, labvēlīgā klimata katalizators.

Georgs Lībermanis,

Dr. h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

1. diagramma
ASV IKP pieauguma tempi (% pret iepriekšējo gadu)¹

¹ Geldidee, 1/2004