Ārzemju presē

Vācu “NRC Handelsblatt”: Latvijā jau zina, kas būs latviešu pārstāvis Eiropas Komisijā pēc paplašināšanas – Sandra Kalniete, pašreizējā ārlietu ministre.

•

Polijas “Gazeta Wyborcza”: igauņi sevi uzskata par vienu no modernākajām Eiropas tautām. Tam ir savs pamats, ņemot vērā moderno tehnoloģiju plašo izplatību. Valsts apzināti uzņēmusi kursu uz visas sabiedrības dzīves modernizēšanu, izmantojot jaunās tehnoloģijas.

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune”: Īrijas ES prezidentūra atšķirsies no citām ES prezidentūrām ar to, ka būs daudz aktīvāka un dinamiskāka. Ahernam stāv priekšā vairāki būtiski uzdevumi – jāpanāk vienošanās par ES konstitūciju, jāsāk sarunas par jauno ES budžetu nākamajiem sešiem gadiem, jāuzņem jaunās dalībvalstis, jāpanāk līdzsvars transatlantiskajās attiecībās. Tiek prognozēts, ka Īrijas ES prezidentūra tiks veiksmīgi galā ar saviem uzdevumiem.

•

Krievijas interneta izdevums “Gazeta.ru”: Krievijas iedzīvotāji ar Valsts domes vēlēšanu rezultātiem ir apmierināti. Viņi gaida situācijas uzlabošanos valstī. Cik ilgi iespējams šāds iedzīvotāju noskaņojums? Kādi ir iemesli šim noskaņojumam?

Vācu “Der Spiegel”: pēc tam, kad Varšava kopā ar Madridi sanāksmē Briselē traucēja panākt vienošanos par konstitūciju, tai draud atkrišana reģionālajā līgā. Rietumeiropieši ir apvainojušies uz nākamo spītīgo ES dalībvalsti, un arī citas Austrumeiropas kandidātvalstis neatbalsta Polijas kursu. Arī Vācijas un Polijas attiecībās jūtama spriedze. Pat demonstratīvā solidaritāte ar amerikāņiem Polijai nav atmaksājusies.

•

Zviedrijas “Dagens Nyheter”: ne valdība, ne valsts iestādes nav sagatavotas darbaspēka ieceļošanai no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ārlietu ministrija imigrācijas politiku ir aizlaidusi tik tālu, ka to vajadzētu nodot kādas citas institūcijas pārziņā. Paplašināšanās nozīmē lielu piepūli jau tā spiedīgā stāvoklī esošajam darba tirgum. Apsviedīgi darba devēji izmantos Zviedrijas sociālā nodrošinājuma sistēmu, lai saglabātu zemas algas darbaspēkam no citām valstīm. Vienlaikus pētījumi rāda, ka darbaspēka imports nav ilgtermiņa risinājums iedzīvotāju novecošanas problēmai, raksta Zviedrijas Centrālās arodbiedrību apvienības galvenais ekonomists Dans Anderšons un pētniece Kristīna Mortensone.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem