Latvijas panākumi starptautiskā izstādē

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze iepazīstina Vācijas lauksaimniecības ministri Renāti Kīnasti ar Latvijas stendu Foto: Ilze Krēsliņa

Latvijas stends starptautiskajā izstādē “Zaļā nedēļa” Berlīnē izpelnījies apmeklētāju atzinību – tā vakar, 20.janvārī, preses konferencē, kurā žurnālistus informēja par izstādes apmeklējuma rezultātiem, atzina zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

“Zaļā nedēļa” notiek Berlīnē no 15.līdz 25.janvārim, nu jau 69.reizi. Latviju izstādē pārstāv Zemkopības ministrija (ZM), kā arī pieci pārtikas ražošanas uzņēmumi, Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” un Latvijas Biškopības asociācija. Izstādes apmeklētājiem piedāvāta iespēja iepazīties ar ZM paveikto veselīgas, garšīgas, dabai un cilvēkam draudzīgas pārtikas ražošanas nodrošināšanu valstī, kā arī ar turpmāko Latvijas pārtikas produktu ražošanas attīstības koncepciju, informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa. Tās devīze ir “Zaļi audzēts Latvijā” (“Growing green in Latvia”). Šis vadmotīvs vieno arī Latvijas stenda visu dalībnieku piedāvājumu.
Zemkopības ministrs M. Roze, daloties iespaidos, gandarīts atzina, ka Latvijas stends patiesi izdevies: “Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvija atkal piedalījās ar savu stendu. Faktiski visi, kas to apmeklēja – gan latvieši, gan ārzemnieki – izteica atzinību. Stends ir ļoti mājīgs un burtiski izstaro siltumu.
Varam būt pat mazliet lepni – apskatot izstādi un novērtējot, kādi ir dažādo valstu un kompāniju stendi, turklāt ņemot vērā, kādas ir katras valsts reālās materiālās iespējas izpausties, viens no Vācija telekanāliem izvēlējās tieši mūsu stendu kā vadmotīvu savam raidījumam par “Zaļo nedēļu”. Pēc apgaitas, kurā piedalījās Vācijas ministre [Vācijas Federatīvās Republikas patērētāju aizsardzības, pārtikas un lauksaimniecības Federālā ministre Renāte Kīnaste], Berlīnes mērs, Vācijas lauksaimnieku organizācijas vadītājs kopā ar pavadoņiem, visi apstājās pie Latvijas stenda un uz mūsu eksponātu fona tika filmēts Vācijas zemnieku līderis. Domāju, tas ir labs novērtējums un apliecinājums, ka esam pamanīti un novērtēti. Taču par to, cik labi veicies mūsu uzņēmumiem un kāds varētu būt tālākais turpinājums šim novērtējumam, spriedīsim, kad izstāde būs beigusies.”
Izstādes apmeklējuma laikā M.Roze tikās ar vairākām Vācijas amatpersonām, arī ministri R. Kīnasti. “Tiekoties ar Vācijas ministri, pārrunājām dažādus jautājumus, kas skar divpusējo sadarbību, kā arī jautājumus, kas vairāk gan skar Eiropas Komisiju. Ministre apsolīja šogad apmeklēt Latviju – tā ir laba zīme un nozīmīgs notikums, kas veicinās mūsu kopējo atpazīstamību lauksaimniecības jomā ES. Apspriedām arī jautājumu par mūsu gaļas pārstrādes uzņēmumu atzīšanu,” pastāstīja M. Roze un padziļinātāk izskaidroja žurnālistiem problēmu, kas kavē gaļas eksportu uz ES un kādēļ vismaz diviem mūsu uzņēmumiem vēl nav piešķirts sertifikāts eksportam.
Izstādes ietvaros 17.janvārī notika 11. Austrumu – Rietumu agrārais forums “Pasaules tirdzniecība – perspektīvas paplašinātajai Eiropas Savienībai un tās jaunajiem kaimiņiem”. Foruma dalībnieki kopā ar Eiropas Savienības (ES) politikas, biznesa un zinātnes pārstāvjiem diskutēja par aktuāliem agrārās un patērētāju aizsardzības politikas jautājumiem. M. Roze, ieskicējot agrāko forumu būtību, norādīja uz atšķirību: “Tagad forums faktiski iegājis nedaudz savādākās sliedēs – topošās ES dalībvalstis tiek uzskatītas par tādām, kas informāciju un palīdzību jau pašas var sniegt tālāk uz austrumiem. Bija patīkami, ka Krievija tagad jūtas tā, kā mēs pirms astoņiem gadiem, atrodoties pie kaut kā liela, nepazīstama, kas ne vienmēr ņem vērā mūsu intereses. Tagad esam pieskaitīti, ja tā drīkst teikt, klubam, un lielākais uzsvars – sadarbība tālāk pāri Latvijas austrumu robežai, kas drīzumā kļūs par ES ārējo robežu.” Forumā zemkopības ministram bijusi iespēja ne tikai noklausīties Krievijas kolēģa uzstāšanos, bet arī tikties divpusējās sarunās. Tajās akcentēta nepieciešamība attīstīt tālāk dažādas sadarbības jomas. “Sadarbību ar Krieviju akcentēju ES kontekstā. Īrijas prezidentūras prasību pielīdzināšanu un vienošanās panākšanu ar Krieviju pārtikas tirdzniecības jomā, uzskatu par vienu no prioritātēm. Ņemot vērā Latvijas pieredzi, piedāvāju noteiktu palīdzību Īrijai un Krievijai. Mēs labi pārzinām, teiksim, pārtikas nekaitīguma standartu vēsturisko attīstību kaimiņvalstī, un mūsu pieredze var būt noderīga. Konkrētas atbildes šobrīd vēl nav saņemtas, bet šo iniciatīvi pozitīvi novērtēja gan Īrija, gan Krievija,” tā M. Roze.

Ilze Apine, “LV”