Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2004. gada 15. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons.
Sēdes vadītājs.
Godātā ministres kundze! Godātie deputāti! Sākam mūsu darba sesiju — deputātu jautājumi ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei.
Vārds atbildei uz rakstisko jautājumu Sandrai Kalnietes kundzei. Lūdzu!
Laiks atbildei piecas minūtes. Paldies.
S.Kalniete (ārlietu ministre).
Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Paldies par jautājumiem, jo tie skar tēmas, kas ir svarīgas mūsu valstij, un es sniegšu uz tiem atbildes savas kompetences ietvarā.
Es ceru, ka spēšu atbildēt uz visiem jautājumiem pietiekami izsmeļoši, lai gan varbūt ne visi jautājumi ir adresējami tieši man.
Tātad pirmais jautājums, kas man bija uzdots: “Vai jūs piekrītat Latvijas Satversmes 3.pantam, ka Latvijas teritorija ir noteikta starptautiskos līgumos?” Jā, es tam piekrītu un ne tikai piekrītu, bet arī kā Latvijas Republikas pilsone neapšaubu Latvijas Satversmi, protams, ieskaitot arī tās 3.pantu, kas nosaka, ka Latvijas teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
Otrais jautājums: “Vai jūs varat nosaukt kādu Latvijas likumdošanas aktu, kas pasludinātu par neesošu 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu?” Latvijas Republikas likumdošanā tādu aktu nav.
Trešais jautājums: “Vai jums ir zināms, ka PSRS, kuras tiesiskā mantiniece ir Krievijas Federācija, Augstākā padome nekad nav ratificējusi nekādas robežizmaiņas starp Latviju un Krieviju?” Jā, man tas ir zināms. Nekādas robežu izmaiņas starp Krieviju un Latvijas Republiku PSRS Augstākā padome nekad nav ratificējusi.
Ceturtais deputātu jautājums: “Kādas starptautiskās organizācijas un valstis jūs esat iepazīstinājusi ar šo situāciju saskaņā ar 1996.gada 22.augustā Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju?” Pirmkārt, ja es pareizi saprotu jautājumu, tad jautājums attiecas tikai uz mani personiski — ko es tieši konkrēti emu darījusi. Tajā pašā laikā es gribētu arī piebilst, ka ikviena no Latvijas Republikas augstākajām amatpersonām, dodoties ārvalstu vizītēs, izmanto dokumentus, kurus uzziņai sagatavo Ārlietu ministrija. Tā ka arī šo amatpersonu darbā ir daļa Ārlietu ministrijas ieguldījuma.
Latvijas Republikas augstākās amatpersonas un diplomāti ir iepazīstinājuši starptautisko sabiedrību ar Latvijas okupācijas faktu, pirmkārt, izplatot Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju kā oficiālu dokumentu ar Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO palīdzību visām ANO dalībvalstu delegācijām, kā arī kā oficiālu dokumentu iesniedzot to rezidences valstu Ārlietu ministrijās, tātad tajās Ārlietu ministrijās, kuru valstīs Latvijai ir diplomātiskās pārstāvniecības.
Runājot par mani personiski, ko es esmu paveikusi okupācijas fakta un no tā izrietošās Latvijas Republikas starptautiski tiesiskās situācijas izskaidrošanas jomā gan starptautiskās organizācijās, gan arī daudzās valstīs, kur savu diplomātisko pienākumu vai tagad ārlietu ministres pienākumu dēļ esmu strādājusi, tad varu teikt, ka šo darbu es jau esmu uzsākusi, pirms Saeima pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju, jo savu pirmo uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā 47.sesijā tās trešajā komitejā man bija tas gods teikt 1992.gada 2.decembrī. Un kā Latvijas pārstāve es ne tikai runāju par Latvijas okupāciju, padomju režīma represijām un kolonizācijas politiku, bet arī atspoguļoju to traģiskās sekas manā dzimtenē.
Turpinot. 1993.gada 19.jūlijā ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes sesijā es kā Latvijas Republikas pārstāve atgādināju par nelegālo Latvijas aneksiju un norādīju, ka Latvijā minoritātes jēdziens jāaplūko citādāk — plašās kolonizācijas dēļ, kā arī runāju par tādu jēdzienu kā apsteidzošās akcijas pielietošanu Latvijas gadījumā.
1993.gadā Ārlietu ministrija izdeva Terēzes Svilānes un manis kopīgi sastādīto brošūru “Latvia — Human Right. A Practical View”. Šī brošūra tika izdota sakarā ar ANO Pasaules cilvēktiesību konferenci Vīnē. Šajā brošūrā līdzās vispārējam vēsturiskam apskatam, aplūkojot stāvokli Latvijā dažādās ar cilvēktiesībām saistītās jomās, ir arī atspoguļotas okupācijas sekas un arī norādīts uz okupācijas faktu.
Tāpat esmu iepazīstinājusi ar Latvijas Republikas starptautiski tiesiskās situācijas būtību gan starptautiskās organizācijas — ANO un tās dažādās aģentūras —, gan arī daudzu valstu valdības jau tagad, esot ārlietu ministres amatā. Šo svarīgo uzdevumu esmu veikusi visā savas sabiedriskās un politiskās darbības laikā, sākot jau ar savu darbību Latvijas Tautas frontē, pēc tam strādājot ārlietu dienestā, gan esot ministra vietniecei, vēlāk — vēstniecei un tagad — ārlietu ministrei.
Nākamais deputātu jautājums: “Ja politisku iemeslu dēļ Latvija piekristu grozīt Latvijas un Krievijas juridisko robežu, atsakoties no 1920.gada 11.augusta līguma, kurai pusei būtu jākompensē Latvijas pilsoņu īpašu tiesību zaudējums?” Es gribētu pievērst uzmanību terminam “īpašu tiesību”, jo es domāju, ka jautātājs ir kļūdījies un domājis īpašuma tiesības. Tādēļ es savu atbildi esmu sagatavojusi par īpašuma tiesībām.
Ja Latvijas Republika līgumiskā ceļā piekrīt grozīt Latvijas un Krievijas juridisko robežu, tad Latvijas pilsoņu īpašumtiesības, tiesību zaudējums ir jākompensē.
Jautājums pēc būtības ir vairāk tikai teorētisks, jo 1990.gadu zemes reformas laikā bijušajiem likumīgajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem bija tiesības pieprasīt un saņemt kompensāciju par viņu zemes īpašumiem Latvijas teritorijā.
6.jautājums: “Kāda ir Latvijas un trešo valstu pilsoņu kopējo īpašumu vērtība, ieskaitot arī zemes kadastrālo vērtību, tajā Latvijas daļā, kas nonāks Krievijas jurisdikcijā?” Šeit man ir jāsaka, ka es kā ārlietu ministre nevaru komentēt atsevišķu cienījamu deputātu apgalvojumus par notikumiem, kas notiks nākotnē. Un vēl jo mazāk — par nekustamo īpašumu vērtību, jo tie ir jautājumi, kas piekrīt nekustamo īpašumu ekspertiem, kuri orientējas šajā jomā un šim darbam ir sertificēti.
Un pēdējais rakstiskais jautājums: “Kas, jūsuprāt, būtu jāpanāk vispirms — vienošanās ar Krieviju par īpašumtiesību kompensāciju vai jauna likuma par robežu ar Krievijas Federāciju parakstīšana un ratificēšana?” Es uzskatu, ka ir nepieciešams risināt jautājumu par tiesībām uz īpašuma kompensāciju. Un šeit atkal es ceru, ka esmu sapratusi pareizi, nevis likuma par robežu, bet līguma par robežu ar Krievijas Federāciju parakstīšanas kontekstā, ņemot vērā Latvijas likumīgās intereses un balstoties uz attiecīgajām starptautisko tiesību normām.
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šīs ir atbildes, kuras esmu sagatavojusi uz jūsu rakstiskajiem jautājumiem. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies, Kalnietes kundze! Un tagad papildu jautājumi. Atgādinu, ka no rakstisko jautājumu iesniedzējiem ir sagaidāmi divi jautājumi un no pārējiem — trīs jautājumi. Lūdzu! (No zāles deputāts J.Dalbiņš: “Paldies, ministres kundze! Jautājumu nebūs!”)
Sēdes vadītājs.
Jautājumu nav.
S.Kalniete. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.