2004. gada 15. janvāra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 15.janvāra sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus lūgumus par grozījumiem darba kārtībai.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu — grozīt šā gada 15.janvāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu — iekļaut Saeimas 15.janvāra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies!
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par tirdzniecību ar civilajiem gaisakuģiem un 2001.gada 6.jūnija Protokolu par grozījumiem Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisakuģiem pielikumā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 83 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “pret”.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta piedāvātais likumprojekts ir slikts perversas politiskās domāšanas un vāji aizklāta rasisma paraugs, kas raksturīgs pēdējos desmit gadus politiskajām elitēm, kuras nemitīgi nomaina viena otru. Formāli mēs iestājamies Eiropā, bet mūsu rīcība un likumdošana daudzos vilcienos atšķiras no eiropeiskās. No kā vadās eiropieši, kad ļauj pašvaldību vēlēšanās piedalīties personām, kuras nav mītnes valsts pilsoņi. Viņi pamatoti uzskata, ka pašvaldības nepieņem valstij liktenīgus lēmumus, bet nodarbojas ar nodokļu maksātāju naudas sadali, lai apmierinātu to vitāli svarīgās vajadzības: uzturētu kārtībā ceļu segumu, ūdensvadu, piešķirtu lietošanai municipālos mājokļus, attīstītu sabiedrisko transportu un tā tālāk. Kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Tieši izejot no tā vadījās Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, kad 2001.gadā pieņēma 1500. rekomendāciju “Par imigrantu un ārvalstu rezidentu piedalīšanos Eiropas Padomes dalībvalstu politiskajā dzīvē”.
Citēju: “Demokrātiskā likumība prasa, lai visas sociālās grupas līdztiesīgi piedalītos politiskajā procesā, un valsts teritorijā likumīgi dzīvojošo nepilsoņu ieguldījums sabiedrības uzplaukumā vēl jo vairāk attaisno viņu tiesības ietekmēt dotajā valstī pieņemamos politiskos lēmumus.”
Sakarā ar to EPPA “uzstājīgi aicina dalībvalstu valdības garantēt aktīvās un pasīvās balsstiesības vietējo pašvaldību vēlēšanās visiem imigrantiem, kuri uz likumīgiem pamatiem dzīvo vismaz 3 gadus, neatkarīgi no viņu izcelsmes.”
Ko tad šīs viennozīmīgi saprotamās rekomendācijas vietā piedāvā Ministru kabinets? Tas piedāvā piešķirt tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kādam tūkstotim ārzemnieku, kuri periodiski atrodas Latvijā, un nepiešķirt šādas tiesības 500 tūkstošiem likumpaklausīgiem nodokļu maksātājiem. Turklāt tiem, kuri ir nodzīvojuši Latvijā nevis 3 gadus, bet kā minimums 13, lielākā daļa visus 30 vai arī ir dzimuši šeit.
Valsts vara kā no nāves baidās piešķirt balsstiesības daļai no pašu tautas. Tai lielākajai daļai mazākumtautību pārstāvju, kas līdzās ar tiesību ierobežojumiem pilnvērtīgi izmanto dzimto valodu, tajā skaitā arī izglītības sistēmu un ir pasludināta par nepilsoņiem.
Zina kaķis, kura gaļu tas ir apēdis. Paradokss slēpjas tajā, ka valsts vara, visai nemākulīgi cenšoties iztapt vienam saimniekam, ir aizmirsusi par otru. Liekas, ka likumprojekta autori pretēji izveidojušajai tradīcijai nav aizskrējuši konsultēties uz Amerikas vēstniecību, jo ASV pilsonis, kurš dāsni ieguldījis naudu vietējā biznesā, saskaņā ar likumprojektu tiek pielīdzināts savā beztiesībā nepilsonim krievam.
Cienījamie kolēģi deputāti! Tā taču ir Satversme. Kā pamatoti ir konstatēts anotācijā, ienesot pamatlikumā izmaiņas, ir jāņem vērā Satversmes lakoniskais stils. Šajā jomā alternatīvais likumprojekts, ko ir piedāvājusi PCTVL frakcija, pelna lielāku ievērību. To teikumu, kurā ir runa par ierobežojumiem vēlēt un tikt ievēlētam, autori piedāvā paplašināt divreiz. Mēs piedāvājam to vispār izslēgt. Šādi mēs panāksim ne tikai saskaņošanu ar Eiropas Kopienas dibināšanas likumu, bet arī ar jau minēto EPPA rekomendāciju un veselu virkni citu rekomendāciju, kuras Latvija saņem pēdējos trijos gados. Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
“Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 5, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Kučinska, Aigara Kalvīša, Vinetas Muižnieces, Gundara Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Cienījamie deputāti! Saeimas priekšsēdētāja! Gribu vēlēt laimīgu jauno gadu!
Bet, runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko ir iesnieguši Tautas partijas frakcijas deputāti, likumprojekta grozījumus, sākumā gribētu pieskarties motīviem un iemesliem, kāpēc tas ir iesniegts.
Šobrīd jau ir apkopoti dati par cenu pieaugumu jeb inflāciju iepriekšējā gadā, kas ir 3,6%. Tas ir lielākais, augstākais inflācijas pieaugums kopš 1997.gada. Tas apmēram divreiz pārsniedz vidējo inflācijas rādītāju pēdējos trijos gados, kad vidējā inflācija bija 2%. Šis rādītājs ir augsts un biedējošs. Bet ir vēl otrs rādītājs, kas raksturo cenu pieaugumu pirmās nepieciešamības precēm, tātad iztikas minimuma groza cenu pieaugums. Šinī iztikas minimuma grozā ir iekļauti visi tie izdevumi, kas ir nepieciešami, lai cilvēks varētu izdzīvot. Tā ir pārtika, dzīvokļa apmaksa, visi pirmās nepieciešamības izdevumi. Un šie izdevumi tiek rēķināti uz to summu, kas nepieciešama vienā mēnesī, lai šo pakalpojumu grozu un preču grozu iegādātos. Tas varētu vienkāršāk saukties — tāds krīzes iztikas minimums, kā to agrāk varbūt arī sauca.

Ja paskatāmies oficiālos Statistikas komitejas apkopotos datus par šo iztikas minimuma groza pieaugumu, tad situācija jau ir daudz dramatiskāka nekā tikai cenu indeksa vai inflācijas rādītājs. Tātad šogad... pagājušā gada, 2003.gada, novembrī šī iztikas minimuma groza summa, latos izteikta, bija 94 lati 95 santīmi, gandrīz 95 lati. Ja paskatāmies gadu atpakaļ — 2002.gada novembri, kad sāka strādāt šī Saeima un šī valdība, sākās, tā varētu teikt, jaunie laiki, tad šī summa bija 88 lati 82 santīmi. Tātad pieaugums gada laikā mēneša izdevumiem — mēneša, vēlreiz atkārtoju! — 6 lati 13 santīmi. Tātad, lai cilvēks varētu dzīvot savā iepriekšējā līmenī, neiegādājoties kaut ko papildus, viņam gadā ir vajadzīgi vairāk nekā 75 lati papildu ienākumi. Tas garantēs tikai viņa dzīves līmeņa nesamazināšanos, nevis pieaugumu. Procentos tas tuvojas 7% un sastāda 6,9%.
Paskatīsimies, kā tad ir gājis vecajos laikos! Paskatīsimies visu iepriekšējās Saeimas četru gadu darbības posmu — no 1998.gada novembra līdz 2002.gada novembrim. Un situācija ir sekojoša, ka šis pieaugums iepriekšējos četros gados bija 6 lati 33 santīmi četru gadu laikā. 6 lati 33 santīmi! Tātad, mīļā koalīcija, jums ir izdevies cilvēku kabatās ielīst un palielināt viņu izdevumus pirmās nepieciešamības precēm viena gada laikā tikpat strauji, cik tas izdevās iepriekšējai Saeimai visu četru gadu laikā. Šis rādītājs, manuprāt, ir kritisks, un es saprotu varbūt arī jūsu debates, kāpēc jūs nesaprotat to, ka jūs pieliekat kādus santīmus pensionāriem un nesaņemat aplausus, bet saņemat, teiksim, teicienu par mutes dizentēriju. Tāpēc, ka pieliekat jūs santīmus, bet izdevumi pieaug par 6 latiem mēnesī. Un cilvēks, protams, ir neapmierināts, jo cilvēki ar zemiem ienākumiem dzīvo sliktāk.
Un tāpēc, ko piedāvā Tautas partija? TP piedāvā neapliekamo minimumu palielināt līdz 40 latiem, tas ļautu katram cilvēkam saņemt reālos ienākumus pie nemainīgas algas 56 lati gadā.
Otrs būtiskākais. Mēs piedāvājam bērniem, bērniem palielināt neapliekamo minimumu līdz pilnai summai, nevis pusei no neapliekamā minimuma, un no 2 latiem 63 santīmiem, ko faktiski šobrīd neapliek, līdz 10 latiem mēnesī. Tas ir 90 latu gadā, ja par 75 latiem pieaug tekošie izdevumi uz vienu cilvēku gadā, tas ļautu vismaz nepasliktināt bērnu situāciju, nerunājot par uzlabojumu.
Trešā lieta. Tā kā veselības budžets tiek... veselība tiek finansēta no pamatbudžeta, ir pienācis laiks, jo sevišķi arī saistībā ar pašvaldību reformu, iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnībā atdot pašvaldību rīcībā un padarīt iedzīvotāju ienākuma nodokli par pašvaldību nodokli.
Cenu pieaugums ir vislielākais kaitējums iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Cenu pieaugums kļuvis dramatisks, sen aizmirsts.
Es aicinu šo jautājumu neatlikt, jo jautājums prasa neatliekamu risinājumu.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Pirmā partija nevar atbalstīt, kaut arī ļoti labi izprot Tautas partijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām, jo uzskata, ka, lemjot jautājumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēra paaugstināšanu, pirmām kārtām ir jārūpējas par tām ģimenēm, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Jo statistikas dati skaidri parāda situāciju, ka ar katru bērnu ģimenē samazinās vidējie ienākumi uz vienu personu un ģimenēs ar trīs un vairāk bērniem nabadzības risks ir trīsreiz lielāks nekā personām, kuru apgādībā nav nepilngadīgu bērnu. Šodien ģimenes ar bērniem ir daudz sliktākā finansiālajā situācijā nekā personas, kurām ir jārūpējas tikai pašām par sevi.
Tāpēc Latvijas Pirmā partija uzskata, ka ir nepieciešams izlīdzināt ienākumu atšķirības starp personām, kuru apgādībā ir citas personas, tas ir, bērni un pārējie, jo pašreiz spēkā esošā ienākuma nodokļa atlaide par apgādībā esošajiem bērniem laika gaitā inflācijas un neapliekamā minimuma samazināšanās rezultātā ir zaudējusi savu ietekmi, arī Bērziņa kungs jums ļoti izsmeļoši izklāstīja šo situāciju. Un reālais ieguvums tādējādi ģimenē par vienu bērnu ir tikai 2 lati un 62 santīmi mēnesī.
Atšķirībā no Tautas partijas Latvijas Pirmā partija apzinās, ka budžetā ir tik naudas, cik ir. Un tādēļ mēs uzskatām, ka pirmkārt, lemjot šo jautājumu, ir jānosaka lielāki nodokļu atvieglojumi tieši par apgādībā esošām nepilngadīgām personām, tādējādi atbalstot tās ģimenes un personas, kuru apgādībā ir bērni.
Un īpaši šis atbalsts būs jūtams ģimenēs, kuru apgādībā, kā jau es minēju, ir trīs un vairāk bērnu, kas ir tieši tā sabiedrības daļa, kura ir vismazāk aizsargāta. Šādu iniciatīvu atbalsta arī vairākas sabiedriskas organizācijas, tajā skaitā arī Latvijas daudzbērnu ģimeņu apvienība.
Man ir ļoti žēl, ka šo jautājumu risināšana ir ieilgusi, jo Latvijas Pirmā partija jau 2002.gada beigās aicināja savus koalīcijas partnerus atbalstīt šo mūsu iniciatīvu, taču neguva partijas “Jaunais laiks” atbalstu un bez “Jaunā laika” atbalsta arī nevirzīja jautājumu tālākai izskatīšanai Saeimā. Nepieļaujot šā jautājuma tālāku kavēšanu, Latvijas Pirmā partija jau tuvākajā laikā iesniegs Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas noteiks lielākus nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir bērni, paredzot palielināt nodokļu atvieglojumu apmērus uz 630 latiem gadā jeb 52 latiem 50 santīmiem mēnesī. Līdz ar to reālais ieguvums ģimenē būs 10 lati 50 santīmi mēnesī par katru apgādājamo bērnu.
Mums ir patiess prieks, ka arī Finanšu ministrija apsver iespēju ievērojami palielināt nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Pie šī jautājuma strādā arī Sociālo un darba lietu komisijas Demogrāfijas apakškomisija. Jāsaka šeit liels paldies arī Ķikustes kundzei par atbalstu, un arī pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ir izveidota darba grupa, kas strādā pie šī jautājuma. Tas dod cerības, ka šis jautājums gūs pozitīvu risinājumu par labu ģimenēm ar bērniem.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lai gan arī Latvijas Pirmā partija labprāt atbalstītu Tautas partijas priekšlikumu — palielināt neapliekamā minimuma apmēru visiem, mums ir jārēķinās ar pašreizējiem budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, līdz ar to mēs uzskatām, ka pirmām kārtām ir jārūpējas par ģimenēm ar bērniem, kuras ienākumus bērnu uzturēšanai gūst, strādājot algotu darbu. Nosakot lielākus nodokļu atvieglojumus personām, kuras audzina bērnus, mēs palīdzam šīm ģimenēm pašām rūpēties par saviem bērniem, jo bērni un ģimenes, kuras audzina bērnus, ir un paliek Latvijas Pirmās partijas prioritāte.
Mēs ļoti ceram arī uz mūsu koalīcijas partneru atbalstu un aicinām arī Tautas partiju uz sadarbību, kas ievērojami uzlabos ģimeņu un bērnu stāvokli valstī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 42 deputāti, pret — nav, atturas — 51 deputāts. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dzintara Ābiķa, Aigara Kalvīša, Jura Dalbiņa, Gundara Bērziņa, Antas Rugātes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par kārtību, kādā izvirzāms Eiropas Komisijas komisārs no Latvijas Republikas” un ierosina to nodot Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 38, atturas — 15 deputāti. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pētera Kalniņa, Andra Bērziņa, Augusta Brigmaņa, Arvīda Ulmes un Anda Kāposta iesniegto likumprojektu “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 16. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 10. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gundara Bērziņa, Antas Rugātes, Aleksandra Kiršteina, Raimonda Paula un Ata Slaktera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Cienījamie deputāti! Runājot par pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem, Saeima iepriekšējā gada, 2003.gada, decembrī ļoti īsā laikā, dodot 10 minūtes priekšlikumu iesniegšanai, vienā dienā pieņēma grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā, un šobrīd jau izanalizējot un arī, es saprotu, Saeimas Juridiskajam birojam, citiem juristiem un masu informācijas līdzekļiem izanalizējot šos grozījumus, ir acīmredzami ieviesusies kārtējā diezgan tāda rupja un smaga kļūda saistībā ar masu informācijas līdzekļiem, jo šobrīd masu informācijas līdzekļiem pazeminātās likmes piemērošana ir saistīta ar reklāmas apjomu šajos masu informācijas līdzekļos, nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 50%. Likumā nav noteikts kritērijs, pēc kura vadoties tiks vērtēts šis apjoms. Vai tas būs laukums, vai tās būs drukātās zīmes, vai tie būs finanšu ieņēmumi no dažādiem posteņiem. Jāatzīst, ka, vakardien komisijā apspriežot, praktiski visi bija vienisprātis, ka šī lieta būs jālabo. Jautājums bija par to, kādi risinājumi ir nepieciešami un kādā veidā šo kļūdu labot. Komisijā es vakardien nedzirdēju praktiski nevienu, kurš uzskatītu, ka šī norma nav labojama.
Bet Tautas partija piedāvā šo grozījumu ļoti vienkāršu. Saistībā ar masu informācijas līdzekļiem neattiecināt vispār šos reklāmas apjomus 50%, attiecināt pazemināto likmi uz masu informācijas līdzekļiem, jo Eiropas Savienības direktīvas, uz ko atsaucās, nosaka, ka nedrīkst piemērot šo izdevumu reklāmu izdevumiem, pie tam ir virkne dažādu izņēmumu, kā piemēram, dažādi tūrisma reklāmas izdevumi. Tātad neattiecināt šo te ierobežojumu uz masu informācijas līdzekļiem, bet, ja tas nepieciešams, piemērot to, kā tas ir šobrīd, pornogrāfijas izdevumiem, teiksim, ieviešot jaunu reklāmas izdevumu statusu un tad arī šī nodokļa administrācija būtu daudz vieglāka. Jo jāsaprot, ka Preses izdevēju asociācija vakar arī minēja šos skaitļus, ka 50% ieņēmumu praktiski no reklāmas pārsniedz, visām lielajām dienas avīzēm ieņēmumi no reklāmas pārsniedz ieņēmumus no realizācijas. Tas ļauj šo abonēšanas maksu, pārdošanas cenu avīzei padarīt zemāku, pieejamāku patērētājiem, bet šo preses izdevumu mērķis nav reklāma, šo izdevumu mērķis ir informācijas izplatīšana un savas tiešās funkcijas veikšana.
Kāpēc šāds grozījums ir nepieciešams varbūt arī šobrīd? Tāpēc, ka norma stājas spēkā ar 1.maiju, un vēl ir vajadzīgi Kabineta noteikumi šīs normas realizācijai, un jāsaprot, ka preses izdevumi jau ir abonēti uz gadu, un vakardien arī komisijā radās jautājums, uz ko nevarēja atbildēt ne komisijas locekļi, ne vadītāja, ne Finanšu ministrija, kas tad notiks pēc 1.maija, vai vecie līgumi būs jāpārslēdz vai būs jāveic pārrēķini. Teiksim, “Dienas” abonēšanas centrs minēja, ka viņiem ir 200 000 abonenti... tātad 200 000 līgumu, un kas notiks 1.maijā?
Un, protams, nav iespējams tā, kā to varbūt ir iecerējusi valdība vai Finanšu ministrija, atkal, teiksim, martā, aprīlī pieņemt grozījumus pēdējā brīdī, nepaspēt pieņemt noteikumus. Tas nav iespējams, jo principā tas ļoti sarežģīs situāciju.
Valdība šonedēļ skatīja pievienotās vērtības nodokļa grozījumus arī valdības sēdē, un komisijas vadītāja pirms tam bija ļoti optimistiski noskaņota, ka šonedēļ tiks pieņemti šie grozījumi, un tad reizē šīs normas varēsim skatīties. Diemžēl valdošās koalīcijas mehānisms jaunajā gadā kaut kā ir sācis buksēt vairāk nekā iepriekš, un šis likums diemžēl netika pieņemts. Un es nezinu, vai tas tuvākā laikā tiks pieņemts.
Otrs. Šis likums ir ļoti apjomīgs, un tur debate būs par ļoti daudziem jautājumiem, un šī likuma pieņemšana nešaubīgi nevarēs notikt, manuprāt, steidzamības kārtā, tas būs trijos lasījumos. Tātad labākā gadījumā tā pieņemšana ir iespējama martā, aprīlī.
Otra norma, par ko mēs aicinām uzsākt debates Saeimā un jūsu atbalstu, ir audioierakstu aplikšana ar pazemināto likmi un to izplatīšana. Par efektu, ko dod šādas te likmes piemērošana, es esmu minējis. Bet minēšu dažus aspektus.
Viens — fiskālais aspekts, tātad budžeta ieguvumi vai zaudējumi. Pēc Mūzikas izdevēju asociācijas aprēķiniem, tiek prognozēts, ka legālais realizācijas apjoms palielinātos par 15%, kas īstenībā budžetu pildītu tikpat... budžetā dotu tādus pašus ienākumus kā šobrīd.
Otrs. Tas ļautu būtiski samazināt legālo izdevumu cenu audiotirgū un palielinātu to realizāciju, pieejamību iedzīvotājiem, un palielinātu līdz ar to arī atlīdzību, ko saņem mākslinieki, lai varētu nodrošināt savu darbību.
Es aicinātu izrādīt sapratni šim jautājumam un atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai un debates uzsākšanu Saeimā!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ēriks Škapars.
Ē.Škapars (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iepriekšējais kolēģis gan atsaucās uz 6.direktīvas normām, taču, manuprāt, gan viņam, gan arī Slaktera kungam kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem vajadzēja zināt to, ka šī te Eiropas Padomes 6.direktīva nenosaka kārtību, ka audioierakstiem un to piegādēm varētu noteikt šo te samazināto procentu likmi. Tas nozīmē, ka šī te norma nav apspriežama faktiski kā tāda.
Runājot par pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi preses izdevumiem, arī tur šī te 6.direktīvas norma nosaka to, ka daļai šo te preses izdevumu, proti, tiem, kas pilnībā vai daļēji saistīti ar reklāmu, ir jānosaka šī te parastā norma, un samazināto normu var noteikt tikai daļai no preses izdevumiem. Kā jau minēja arī Bērziņa kungs, vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis jautājums tika apspriests. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē piedalījās akciju sabiedrības “Diena” prezidents Ašeradena kungs, piedalījās Preses izdevēju asociācijas prezidents Rudzinska kungs. Un tika panākta vienošanās, ka šī te norma, strādājot kopā Finanšu ministrijas pārstāvjiem ar šiem te preses izdevējiem, tiks sakārtota jau minētajos likuma grozījumos. Neredzu vajadzību vēlreiz vērt vaļā šo te likumu, izdarīt šos te grozījumus steidzamības kārtībā, jo arī tas tika minēts no Bērziņa kunga, ka Ministru kabinets gatavo grozījumus PVN likumā, kas ir nepieciešami līdz ar iestāju Eiropas Savienībā.
Tādēļ lūdzu šo te likumprojektu nenodot komisijai!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens — “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 38, atturas — 16. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Augusta Brigmaņa, Jāņa Strazdiņa, Leopolda Ozoliņa, Oskara Kastēna un Arvīda Ulmes iesniegto likumprojektu “Pašvaldību likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu tā ir, ir atnācis jaunais gads, ir parādījušās jaunas ierosmes. Eiropas Parlamentā nu ļoti tīri jau skan mūsu latviešu valoda, patīkami to tur dzirdēt. Latvijai, protams, ir vēl daži mājas darbi un jāsasparojas, lai mēs godam iezīmētu savu ceļu uz NATO un Eiropas Savienību. Bet arī mūsu valsts iekšzemē ir vērojamas dažas tādas savdabīgas, īpatnējas aktivitātes. Daži, piemēram, dedzina durvis Izglītības un zinātnes ministrijā, pauzdami savu gribu demokrātiskā valstī izteikties ar dažādiem viedokļiem. Un daži atkal savdabīgi cenšas grozīt Satversmi. Tā arī ir brīvas gribas izpausme.
Un ko tad šie grozītāji grib tagad ieteikt? Redziet, kas viņiem nepatīk. Viņiem nepatīk, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Viņi šādu teikumu nevēlas Satversmē redzēt. Protams, viens otrs no šiem iesniedzējiem neapšaubāmi gribētu, lai vārda “Latvija” vietā būtu “PSRS”, par ko es nemaz nešaubos. Nu, ja nesanāca ar to “PSRS” nekas labs, viņa ņēma un sabruka. Un tagad ir Latvija, neatkarīga valsts, kurā, es domāju, ir pilnīgi saprotams, ka tiesības vēlēt ir pilntiesīgam pilsonim. Ak, tad jums nepatīk, ka tas ir pilntiesīgs pilsonis. Jūs gribat ar to panākt, lai visādi nepilntiesīgie arī vēlētu. Bet kādas viņiem ir tiesības vēlēt? Līdz ar to pats priekšlikums jau ir vienkārši absurds. Ja būtu runa par piedāvājumiem kaut ko papildināt, tad būtu par ko runāt. Bet, ja kolēģi, kas strādā nopietnā institūcijā, kas strādā Saeimā, ir spējīgi piedāvāt to, ka vispār izņem ārā teikumu par šīm pilsoņu tiesībām vēlēt, nu tad tā savādi sanāk.

Jāatgādina gan arī tas, ka diez vai vispār, es ceru, tuvākajos gadu desmitos būs iespējams savākt šeit, Saeimā, 2/3 tādu deputātu, kas par kaut ko tādu varētu balsot. Lūk, tā ka es saprotu, ierosme ir laba lieta. Un jebkura aktivitāte varbūt ir vismaz saprotama, ja ne apsveicama. Bet nu šāda aktivitāte ir galīgi, tā ir neloģiska vienkārši. Te jau vairs nav runa par kaut kādu cīņu par kaut kādām citām tiesībām. Te ir vienkārši runa par to, ka iesniedzēji savā nepatikā ir aizgājuši tik tālu, ka vienkārši grib ierobežot Latvijas pilsoņu tiesības. Un grib liegt viņiem iespēju vēlēt pašvaldības. Tā ka nu kaut ko tādu, protams, te laikam neiznāks atbalstīt, un tas vēl ilgi nenotiks.
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvātais Satversmes grozījuma projekts ir alternatīvs tikko nobalsotajam valdības projektam. Saeimas Kārtības rullis aizliedz atbildīgajai komisijai apvienot neatkarīgi iesniegtos grozījumus Satversmē vienā projektā, bet neaizliedz no diviem variantiem izvēlēties vienu.
Piedāvātā likumprojekta priekšrocības ir acīmredzamas. Pirmkārt, mūsu variants ļauj panākt tos pašus mērķus, kādus vēlas panākt arī valdības likumprojekts, un proti, saskaņot Satversmi ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 19.pantu.
Otrkārt. Grozītais Satversmes pants PCTVL piedāvātajā variantā būtu daudz elastīgāks. Tas tiek panākts tādā veidā, ka mūsu variantā nav paredzēts ieviest kaut kādas priekšrocības vienu draudzīgu valstu pilsoņiem uz citu ne mazāk draudzīgu valstu pilsoņu rēķina. Atgādināšu, ka, piemēram, šogad mēs kļūsim ne tikai par Eiropas Savienības dalībvalsti, bet arī par NATO dalībvalsti. Un šajās savienībās iekļauto valstu saraksti nesakrīt. Tādējādi PCTVL piedāvātais likumprojekts salīdzinājumā ar valdības likumprojektu daudz vairāk atbilst oficiāli pasludinātajām ārpolitiskajām prioritātēm.
Treškārt. “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvātais likumprojekts ļauj saskaņot likumu ar daudz plašāku starptautisku rekomendāciju loku nekā valdības. Pie tam tās ir rekomendācijas, kas tiek izteiktas gan Latvijai, gan arī citām Eiropas valstīm, un jau 21.gadsimtā. Šeit iet runa ne tikai par EPPA rekomendāciju nr.1500, nevajadzētu aizmirst arī par Atklātās sabiedrības institūta rekomendācijām 2001.gada oktobrī, par Eiropas rasisma un neiecietības apkarošanas komisijas ziņojumu 2002.gada jūlijā, par ANO rasu diskriminācijas apkarošanas komisijas rekomendācijām 2003.gada augustā.
Visas tās pieprasa, lai nepilsoņi tiktu pielaisti pie pašvaldību vēlēšanām. Ja mēs to neizdarīsim, tad līdz ar to mēs atzīsim, ka pie mums nav nedz atklātas sabiedrības, ne cilvēku tiesību, toties lielos apmēros eksistē neiecietība un rasisms. Un es gribu atgādināt arī Dobeļa kungam, ka pagājušajā Saeimā tieši Satversmē pieņēma grozījumus, ka tikai Latvijas pilsoņi varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Bet šodien mēs atļausim arī citiem Eiropas valstu pilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Kaut kas nesakrīt ar jūsu nostādnēm. Un aicinu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām! Un tur daudz sīkāk apspriest, vai mēs Latvijā atbalstām šādu pieeju konstitucionālajā līmenī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 71, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu ko tad savās sirsniņās ir izlolojuši šoreiz uzrādītie iesniedzēji? Ko tad viņi grib iebīdīt tagad Saeimā ar šo savu iesniegumu? Nu, tātad laikam ir lieku reizi jāatgādina, kā intereses pārstāv šī grupa kā labā strādā šie minētie iesniedzēji. Viņi grib, lai Saeima sastāvētu no bijušajiem čekistiem, ne jau no tiem sīkajiem skraidītājiem un ziņotājiem. Nē, viņi grib, lai čekas štata darbinieki sēdētu šeit, Saeimā.
Ko viņi vēl grib? Viņi grib visus tos, kas 1991.gada janvārī kaismīgi cīnījās pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī šeit te dabūt iekšā. Vēl viņi grib visādus tādus augstākus un zemākus dažādus rāpuļus šeit salikt, un tad iedomājieties, kāda šeit izskatītos Saeima. Jā, nu tie pieci cer, ka viņi arī starp tiem būtu un par savu darbu saņems zināmu atalgojumu, ka varētu šeit arī strādāt, ja to var nosaukt par strādāšanu.
Līdz ar to, lai arī bieži nāksies atkārtoties, bieži nāksies atcerēties, ka atkārtošana ir zināšanu māte, tas būs jādara, jo nepārtraukti šad un tad mums mēģinās kaut ko iebīdīt, balstoties uz vienu vai otru kaut kādu spriedumu. Šeit velk ārā dokumentus, kuriem nav nekādas nopietnas nozīmes. Tie ir vispārēja rakstura pārskati, kurus starptautiskajās organizācijās krāj kaudzēm un tie ir vienkārši uzņemami kā kaut kāds silts ieteikums un nekas vairāk. Varat plivināties, vicināties ar šiem dokumentiem, cik gribat. Pie tā mēs esam sen pieraduši. Bet pieļaut to, ka cilvēki, kas visu savu lielāko mūža daļu ir veltījuši cīņai pret Latviju kā neatkarīgu valsti, -- to nevar atļauties nekādā gadījumā.
Tātad nesanāks nekas ar atbalstīšanu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu atgādināt, ka pagājušajā Saeimā par iekšlietu ministru bija Jānis Ādamsons, un tieši jūsu valdībā, Dobeļa kungs, un tagad viņš ir palicis par ienaidnieku? Kas tad notiek? Vienā Saeimā viņš ir iekšlietu ministrs, nākošajā Saeimā viņš ir valsts ienaidnieks.
Un mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aicina atcelt politiskos ierobežojumus deputātu kandidātiem Saeimas vēlēšanās. Mūsu mērķis ir panākt, lai Saeimas vēlēšanu likums pilnīgi atbilstu Latvijas Satversmei un starptautiskajiem līgumiem, kuriem Latvija pievienosies. Tuvāko mēnešu laikā pēc vienas visiem zināmas Strasbūras tiesas prāvas rezultātu publicēšanas mūsu valstī būs jāgroza Vēlēšanu likums, atceļot visus politiskos ierobežojumus. Tas tiks izdarīts kārtējo reizi starptautiskās sabiedrības bargā spiediena rezultātā. Uz Latvijas sabiedrību tas atkal atstās neizpratnes iespaidu.
Atkal mums būs jautājumi: kāpēc mūsu sabiedrotie — Eiropas Savienība un NATO — izdara bargu politisku spiedienu? Lai tas nenotiktu, šodien mums ir lieliska iespēja pašiem sakārtot vēlēšanu likumus atbilstoši mūsdienu tiesību standartiem. Šodien mums ir iespēja pašiem bez ārēja spiediena pārvarēt atpalicību demokrātijas attīstībā. Latvijas Republika ir pēdējā valsts Eiropā, kurā ir saglabājušies politiskie ierobežojumi deputātu kandidātiem parlamenta un vietējo pašvaldību vēlēšanās. Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kur šādi ierobežojumi bija spēkā pirms desmit gadiem, pašlaik visi pilsoņi var kandidēt un tikt ievēlēti neatkarīgi no viņu politiskās pagātnes. Atsaukšanās uz Vācijas piemēru, ko mēs bieži dzirdam no labējo partiju deputātiem, nav pārliecinošs arguments, jo arī Vācijā ierobežojumi ir saglabājušies tikai attiecībā uz dažiem izpildvaras amatiem. Ir vietā arī minēt, ka pirms pāris gadiem Satversmes tiesa izskatīja PCTVL deputātu iesniegumu par divām Vēlēšanu likuma neatbilstībām Satversmei un starptautiskajām konvencijām. Toreiz tiesa neatbalstīja deputātu ierosinājumu atcelt ierobežojumus, bet trīs no septiņiem tiesnešiem publicēja savas atsevišķas domas, kurās tika atbalstīts deputātu ierosinājums. Taču tiesas spriedumā tika teikts, ka ierobežojumi nevar būt beztermiņa.

Eiropas Padome ir ieteikusi ierobežot politisko aizliegumu uz darbību ar triju gadu termiņu. No Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājuši 13 gadi. Sen jau ir pienācis laiks atcelt ierobežojumu un pārvērtēt likumdošanas atpalicību.
Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens — “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 67, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andra Tolmačova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! It kā jau vairs šo projektu nemaz nevajadzētu izskatīt, konceptuāli jau faktiski tas ir noraidīts. Bet skaidrs jau, ka arī dubults neplīsīs. Un šeit atkal mūžsenā gaudu dziesma par nepilsoņu iesaistīšanu visādos pasākumos. Nu, kaut kā par to būs jārunā!
Redziet, šī te jocīgā baidīšana, kaut kas drausmīgs izskan Latvijas televīzijā, kaut kāds baigs raksts parādās, kura nolūks ir pilnīgs skaidrs: patricināt sabiedrību, pabaidīt, kā dienas cilvēku uzaicināt vēl vienu speciālistu. Ak, Dievs, mums tur kaut ko aizrādīja! Ko tad nu mēs tagad darīsim? Lūdzu, neuztraucieties! Nepilsoņu jautājums lēnām un mierīgi slīd ārā no dienaskārtības, un tas tuvākajā laikā vispār pazudīs. Eiropas Savienībā un NATO it īpaši nevienam šis nepilsoņu jautājums neinteresē. Es uzsveru: nevienam! Un, ja ir runa par tiem ziņojumiem, par ko te bija tie lielie satraukumi, tad tiem, kas tur briesmīgi satraucas, pašiem būtu jāizlasa šie ziņojumi. Ir divi ziņojumi, bet tie ir projekti, kuri ir apritē Eiropas Parlamentā. Viens ir ziņojums tieši par Latviju, un otrs ir ziņojums par 10 kandidātvalstīm. Un, lūdzu, izlasiet rūpīgi šos ziņojumus! Izlasiet šos secinājumus, kas tur ir, un atrodiet kaut ko tādu īpaši satraucošu! Ja ir runa par vēlēšanu tiesībām, tad tur ir runa par Eiropas Savienības dalībvalstīm, un nekāda lielā satraukuma par Latvijas nepilsoņiem tur gan nav. Ir runa, jā, par naturalizāciju. Nu, es domāju, ka tā ir saprotama runa. Jā, Eiropas Savienība vienkārši uzskata, ka naturalizācijai ir jānotiek, un par to var runāt arī tīri praktiski. Tā ka baidīt ar kaut ko tādu, nu, ir vienkārši nožēlojami!
Līdz ar to pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kas tiešām ilgāku laiku dzīvo mūsu valstī, jā, viņi var aktīvi iekļauties pašvaldību darbā tāpēc, ka viņi dod tādas pašas tiesības mūsu valsts pilsoņiem, kas dzīvo kaut kur citur, kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, ka arī tur viņi var iekļauties pašvaldību darbā un piedalīties vēlēšanās. Tas ir pilnīgi skaidri un saprotami. Un tur nav nekādu jautājumu. Taču šeit dzīvojošs nepilsonis, kurš te desmitiem gadus eksistē, kurš uz šejieni ir atbraucis meklēt labāku dzīvi, kurš nav iemācījies un neiemācīsies latviešu valodu, šitāds te tagad ies un vēlēs pašvaldības. Nu, atļaujiet pasmaidīt!
Jā, mums te ir viens lielmeistars Cilevičs, šodien atkal viņa nav. Tas jau tagad ir paredzējis vienā savā intervijā, ka nu Latvijai nekas cits neatliks, kā tuvākajā laikā piebāzt savu zemi ar dažādu ādas krāsu pārstāvjiem, jo mums būs vajadzīgs darbaspēks, un nevajadzētu arī par to uztraukties, jo te būs dažādas kultūras, tās visas tik skaisti sajauksies, un Cilevičs varēs zaļi dzīvot. Nu, lai viņš cer, tās ir viņa problēmas, un lai viņš arī par to domā.
Līdz ar to, godātie iesniedzēji, nu, jūs vēl neesat pilnībā izpratuši savu vietu Latvijas sabiedrībā. Novēlu jums sekmīgi strādāt pie šā jautājuma, lai jūs drošāk justos un lai jūs šeit iesniegtu nedaudz labāk sagatavotus projektus.
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai piedāvātais likumprojekts ir paredzēts, lai panāktu divus mērķus.
Pirmais, novērst antikonstitucionālus ierobežojumus Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas balotēties pašvaldību vēlēšanās. Un paplašināt personu loku, kas piedalās vēlēšanās, līdz nodokļu maksātāju lokam. Par pirmo ierobežojumu jau tikko bija runāts no šīs tribīnes, un man negribētos atkārtoties. Konstitūcija ir un paliek konstitūcija. Tādēļ izskatīsim tikai otro priekšlikuma daļu. Nevajadzētu aizmirst, ka pašvaldību budžets tiek veidots galvenokārt no ienākuma nodokļa. Šis nodoklis tiek vienādi iekasēts no visiem, neatkarīgi no tā, vai tu esi vai neesi pilsonis. Un būtu loģiski uzticēt rīkoties ar šo naudu tiem cilvēkiem, no kuriem šie nodokļi tiek ievākti.
Pirms 300 gadiem, kad Eiropa pārgāja no feodālisma uz kapitālismu, šī vienkāršā patiesība arī tika realizēta likumā. Likumprojekts paredz ieviest tiem, kas balso un balotējas, noteiktu uzturēšanās termiņu. Tas ir loģiski, jo cilvēkam vajag integrēties sabiedrībā, lai saprastu, par ko viņš balso. Vai arī, ko viņam būs jāvada. Piedāvātais termiņš ir nedaudz ilgāks nekā tas, kas tika rekomendēts visām Eiropas Padomes dalībvalstīm. Bet tomēr esmu pārliecināts, ka šāda virzība pretī Eiropas pieredzei saņems pienācīgu uzslavu.
Kaimiņvalsts Igaunijas piemērs, kur nepilsoņi un ārvalstnieki vienmēr tika pielaisti pašvaldību vēlēšanām, liecina par šāda valsts modeļa līdzsvarotību. Tas ir viens no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem, pateicoties kam kaimiņi ievērojami apsteidz mūs sabiedrības integrācijas jomā un kā sekas tam -- arī ekonomikas attīstībā. Spītīgi atsakoties sekot daudzējādām starptautiskām rekomendācijām, Saeimas kontrolpaketes turētāji baidās zaudēt pašvaldību vēlēšanās to partiju pārstāvjiem, kas orientējas uz krievu vēlētāju.
Igaunijā tas nav noticis. Tieši pretēji. Monoetniskās partijas gandrīz pavisam ir nogājušas no politiskās arēnas, bet krievu politiķu vārdi parādījās to partiju vēlēšanu listēs, kas pārstāv Igaunijas oficiālo establishment. Bez šaubām, izmainījās arī priekšvēlēšanu retorika un valsts varas attieksme pret nacionālo minoritāšu pārstāvjiem. Respektīvi, ir realizējusies sabiedrības integrācijas programma, kas visai atgādina Latvijas programmu, bet kura pie mums nevirzās uz priekšu, neskatoties uz amatpersonu vārdošanu un ne visai patiesīgiem saukļiem.
Cienījamie kolēģi! Nepilsoņu un ārvalstnieku piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās, tā ir ne tikai normāla eiropeiska prakse, bet arī mūsu tuvākā nākotnē. Jautājuma būtība ir šāda — vai mēs paši spersim soļus pretī šai nākotnei, vai arī tas notiks pēc ilgstošas un apkaunojošas roku laušanas. Un vēl es gribu atgādināt Dobeļa kungam, ka jūsu frakcijā, frakcijā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ir diezgan daudz bijušo komunistu. Un vai šie cilvēki, stājoties PSRS Komunistiskajā partijā, vai viņi patiešām nezināja, kas notika 1940.vai 1949.gadā? Viņi ļoti labi to zināja, bet iestājās PSRS Komunistiskajā partijā. Tagad nevajag runāt!
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 66, atturas — 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 25, atturas — 18. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par darba kārtības izmaiņām.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu — mainīt darba kārtību un izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šīsdienas sēdē. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu — Kastēna, Stalidzānes, Šlesera, Petera, Jēkabsona un citu — iesniegumu ar lūgumu — mainīt darba kārtību un iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu — grozīt šā gada 15.janvāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirms otrās sadaļas kā darba kārtības 16.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Un Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 15.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut pēc otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” 36. darba kārtības punkta sekojošus lēmuma projektus. Lēmuma projektu “Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projektu “Par Guntas Višņakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Un lēmuma projektu “Par Ilzes Skultānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Kā jūs visi ziniet, tad 2003.gada 18.decembrī ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kuru rezultātā ir radusies situācija, ka personu, kura ir izdarījusi zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, pie tam šis nelielais apmērs ir pielīdzināts minimālās mēnešalgas apjomam, var sodīt pašreiz tikai par atkārtotu pārkāpumu. Tātad ir radusies situācija, ka praktiski par šādu pārkāpumu, par kuru Juridiskā komisija uzskata, ka tas tomēr ir kriminālpārkāpums, pašreiz nevar piemērot sodu. Protams, ir radusies arī situācija ar tiem, kuri jau par šādu pārkāpumu pašreiz ir sodīti.
Tātad šāda situācija ir radusies tādējādi, ka šis projekts, kurš ir sagatavots Iekšlietu ministrijā un kuru iesniedza Ministru kabinets, nāca kā grozījumi divos likumprojektos, no kuriem vienu skatīja Aizsardzības un iekšlietu komisija un otrs bija jāskata Juridiskajai komisijai.
Kā jau minēja, Juridiskā komisija nekādi nevar pievienoties viedoklim, ka zādzība līdz kaut kādam apmēram ir zādzība un pēc tam pēc kaut kādas summas, sevišķi, ja šī summa ir tāds lielums, kurš pastāvīgi augs kā minimālā alga, ka šāds pārkāpums nebūtu atzīstams par kriminālu pārkāpumu, bet vienkārši par nodarījumu, kura rezultātā iestājas tikai administratīva atbildība.
Tātad, lai novērstu pašreiz radušos situāciju, Juridiskā komisija izstrādāja grozījumus Krimināllikumā, kur šis pārkāpums, ka persona izdara zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, tiek atgriezts Krimināllikumā un par to iestājas kriminālatbildība.
Izskatot minēto likumprojektu, Juridiskā komisija nolēma to atzīt par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret– nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — šodiena, 15.janvāris, pulksten 10.25. Izskatīšana otrajā lasījumā — šodien, 15.janvārī, šīsdienas plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks — šodien, pulksten 10.25. Izskatīšana — 15.janvāra plenārsēdē. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Tātad pagājušā gada 27.novembrī saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 31.pantu un Satversmes tiesas likuma 4.pantu desmit Saeimas deputāti ierosināja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināt Gunāru Kūtri.
Es gribētu teikt, ka Gunāra Kūtra kandidatūra pati par sevi ir labākā kandidatūra, kuru mēs varam atbalstīt šim amatam, jo Gunārs Kūtris ir ne vien pašreiz Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet arī juristu aprindās cilvēks, kurš bauda gan cieņu, gan autoritāti un tiešām visu savu apzinīgo darbību ir veltījis tam, lai Latvija tiešām būtu tiesiska valsts, lai likumdošana būtu sakārtota un lai šajā valstī galvenais princips, kas valdītu, tomēr būtu šis tiesiskuma princips.
Tātad pie pievienotajiem dokumentiem ir pievienota gan Gunāra Kūtra biogrāfija, gan arī apstiprinājums tam, ka viņš piekrīt šo amatu ieņemt, gan arī tas, ka nav viņam nekādu šķēršļu šo amatu ieņemt.
Saeimas Juridiskā komisija, izskatot šo jautājumu, vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”, un es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Dainas Glinkas apstiprināšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Dainas Glinkas apstiprināšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Jāņa Šaušas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Jāņa Šaušas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šā lēmuma projekta pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Māra Vīganta apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Māra Vīganta apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ēvalda Kokina atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu, ir atbalstījusi Ēvalda Kokina atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi uz diviem gadiem.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Daces Mitas apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Daces Mitas apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Līvijas Slicas apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Līvijas Slicas apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesas tiesneša amata, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Sandras Ginteres apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Sandras Ginteres apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Unas Mihailovas apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Unas Mihailovas apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Alda Laviņa apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegumu par Alda Laviņa apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Kaspara Berķa apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegumu par Kaspara Berķa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmumu projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projeksts “Par Ilzes Amonas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegumu par Ilzes Amonas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Māra Birzgaļa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegumu par Māra Birzgaļa iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 11, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Māra Medņa iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).

Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegumu par Māra Medņa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Dagmāras Velikas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegumu par Dagmāras Velikas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1 deputāts. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Lolitas Andersones iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Lolitas Andersones iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 2, atturas — 1 deputāts. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Santas Kušķes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Santas Kušķes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86 deputāti, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Valdas Zommeres iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Valdas Zommeres iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Margaritas Osmanes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Margaritas Osmanes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Lindas Vīnkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Lindas Vīnkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, iz atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Žannas Zujevas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot jautājumu par Žannas Zujevas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 2, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot Augstākās tiesas priekšsēdētāja virzīto iesniegumu par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi ar šā gada 1.februāri, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Guntas Višņakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot Augstākās tiesas priekšsēdētāja virzīto iesniegumu par Guntas Višņakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi ar šā gada 1.februāri, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ilzes Skultānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot Augstākās tiesas priekšsēdētāja virzīto iesniegumu par Ilzes Skultānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Darba kārtību turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Šodien visu vārdā es apaļā jubilejā vēlos sveikt mūsu kolēģi deputātu Juri Dalbiņu. (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (JL).
Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Aicinu uz komisijas sēdi pulksten 10.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās!

Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.
I.Vaidere (TB/LNNK).
Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē tūlīt starpbrīdī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds deputātei Inesei Šleserei.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamie kolēģi no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas! Komisijas sēde notiks pulksten 12.30 Tautsaimniecības komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums tikšanās ir Viesu zālē pulksten 10.35!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam!
Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Godātie kolēģi! Tūlīt pulksten 10.30 Dzeltenajā zālē notiks Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupas locekļu tikšanās. Un informēju arī, ka Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās notiks 30.janvārī pulksten 10.00 Viesu zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.35.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Jaundžeikars un Jakovs Pliners. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre

Sēdes vadītāja.

Cienījamie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie deputāti! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Šo darbu mēs uzsākām 11.decembrī pagājušajā gadā, bet nepabeidzām, jo uz komisijas lūgumu tika pagarināts priekšlikumu izvērtēšanas termiņš, un tagad mēs turpinām atkārtoti izskatīt šo likumprojektu otrajā, steidzamajā lasījumā. Mēs strādāsim ar dokumentu, kura numurs 1484C.
Godātie kolēģi! Priekšlikumu šajā priekšlikumu iesniegšanas termiņā iesniedza 1.pantam deputāti Kabanova kungs un Tolmačova kungs. Un jautājums ir par to pantu, kur ir definētas alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas. Pie šī panta mēs arī pagājušajā izskatīšanas reizē apstājāmies, un tagad, ņemot vērā gan deputāta Strazdiņa kunga priekšlikumu — pagājušajā reizē izskatīto un atbalstīto plenārsēdē, gan arī no jauna iesniegto Kabanova kunga un Tolmačova kunga priekšlikumu, tas ir, 4., Tautsaimniecības komisija ir izstrādājusi jaunu redakciju šai definīcijai, lai novērstu visus pārpratumus. Un tātad Tautsaimniecības komisija piedāvā 5.piedāvājumā izteikt, ka alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas, izņemot alus ražošanas izejvielas, ir spirtu saturošas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas, un tā tālāk kā tekstā. Tātad mēs esam šeit ieviesuši precizitāti, un liekas, ka visi deputāti tagad ir ar šo komisijas redakciju apmierināti.
Lūdzu atbalstīt komisijas 5.priekšlikumu šajā 1.panta piektajā definīcijā!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
Paldies!
Tālāk komisija nav apskatījusi tos priekšlikumus, kas ir nobalsoti 11.decembrī. Tie visi paliek spēkā.

Un 13.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Emsis, ir papildinājums uzņēmumu sarakstā, kuri var lietot pēc atļaujas saņemšanas arī pārtikas spirtu rūpniecībā, un tie ir tabakas izstrādājumu ražotāji. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
Tālāk mēs esam saņēmuši 15.priekšlikumu, kurš ir ļoti līdzīgs tātad iepriekšējā gadā 11.decembrī izskatītajam priekšlikumam, kuru iesniedza Kabanova kungs un Tolmačova kungs, kas ir 14., un ko toreiz Saeima neatbalstīja. Tagad līdzīgu priekšlikumu ir iesnieguši Kabanova kungs un Tolmačova kungs kā 15.priekšlikumu, tas ir jautājums par alkoholisko dzērienu, kur absolūtā spirta daudzums ir virs 5,5%, tirdzniecību nakts stundās. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs jau izskatot iepriekš, kā arī komisijas vadītājs ziņoja, ka, izskatot iepriekšējās plenārsēdēs šo priekšlikumu, toreiz arī tika noraidīts, un šoreiz atkārtoti ir iesniegts šis priekšlikums ar tādu pašu viltību gandrīz, vai ne, un te vēl arī piemetina, arī šinī redakcijā teica — alkoholisko dzērienu, tajā skaitā alus ar absolūto spirta daudzumu virs 5,5%. Te atkal slēpjas tā būtība, ka visus alkoholiskos dzērienus līdz 5,5% varētu tirgot arī nakts stundās. Un šis priekšlikums nav pieņemams tāds, jo tomēr tas ir alkoholiskais dzēriens, un nekādā gadījumā tas nav jātirgo jebkurā vietā. Un galvenais jau kas ir, bēdīgākais ir tas, ka ir iespēja piekļūt šiem alkoholiskajiem dzērieniem jauniešiem un tamlīdzīgi. Un mēs jau arī no prakses, no dzīves zinām un esam dzirdējuši daudzus nelaimes gadījumus, kad no šiem te alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem absolūtā spirta daudzums ir zemāks par 5,5%, rodas atkarība. Jo sāk lietot, kā saka, bērni un jaunieši. Un arī tas ir bēdīgākais, ka, tādus alkoholiskos dzērienus izdzerot, it kā viņš nejūtas apreibinājies, bet nu sēstas, teiksim, pie stūres, un rezultāts ir saprotams, jo mēs arī ... tik daudz esam dzirdējuši pēdējā laikā, arī par Jūrmalas negadījumu un arī par citiem, kad transportlīdzekļus vada mūsu jaunieši iereibušā stāvoklī.

Neatkarīgi no tā, vai tas ir 1,5% vai 5,5% vai 8% alus, vai kaut kas, ja tas ir alkoholiskais dzēriens, tātad tā tirgošana arī nakts stundās ir aizliedzama. Un es varu pateikties Tautsaimniecības komisijai, ka viņi ir sapratuši šā priekšlikuma būtību un nav atbalstījuši. Un es arī aicinu Saeimu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas lēmumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam... Es atvainojos. Deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Attiecībā par alu. Es gribētu vienu ieteikumu ieteikt Tautsaimniecības komisijai... kuru arī komisijas priekšsēdētājs pats atbalsta. Alus apriti regulē Ministru kabineta noteikumi. Par cik tiešām būtu nepieciešama tāda pati kārtība kā pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem nakts tirdzniecībā arī alum, varētu ieteikt Tautsaimniecības komisijai -- ieteikt mainīt alus tirdzniecības laiku Ministru kabinetam viņa izdotajos alus aprites noteikumos. Un tad šis priekšlikums, ko iesniedza deputāts Kabanovs un Tolmačovs šajā sadaļā par alu, būtu atbalstāms. Tas būtu ļoti apsveicami visai Latvijas sabiedrībai. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā deputāts Indulis Emsis vēlas ko piebilst? Lūdzu!
I.Emsis.
Godātie kolēģi! Tiešām mēs ļoti rūpīgi izvērtējām šā priekšlikumu būtību, noraidījām to, un iemesli tam ir tādi, ka jautājumu, kas skar alus apriti, šobrīd regulē Ministru kabineta noteikumi, un tātad visi ieteikumi par alus pārdošanas laika ierobežošanu būtu jāvērš Ministru kabinetam, un kabinets var bez kavēšanās pieņemt tādus vai citādus noteikumus, ierobežojot šo alus tirgošanu nakts stundās, ja tādi priekšlikumi būtu, bet tas nav jādara šajā likumā, un līdz ar to šajā likumā par alus apriti arī runāts netiek. Tāpēc arī mēs šeit noraidījām Kabanova kunga un Tolmačova kunga priekšlikumus, pēc formas tie nepiekrīt šim likumam, jo tad mēs ar likumu sāktu regulēt to, ko pašreiz regulē ar kabineta noteikumiem. Tāds mūsu mērķis nebija.
Lūdzu tātad atbalstīt komisijas viedokli, citiem vārdiem sakot, neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu! Balsojam par 15. — deputātu Kabanova un Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 61, atturas — 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Emsis.
Paldies, godātie kolēģi! Līdz ar to vairāk priekšlikumu šajā atkārtotajā izskatīšanā nav. Pārējie balsojumi tātad paliek spēkā no 11.decembra plenārsēdes. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Alkohola aprites likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 10. Likums “Grozījums Alkohola aprites likumā” pieņemts. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, kurš tika atzīts kā steidzams, pirms otrā, galīgā, lasījuma.
Tātad tika saņemti 46 priekšlikumi.
1. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji 2. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa (JL).
5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa (JL).
7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
11. un 12. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa (JL).
14. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti specifisks, un tāpēc mums visiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Saskaņā ar šo likumprojektu privātpersona tiesājas ar valsti, ne otrādi. Un mēs neesam pārliecināti, vai mums vajag ieviest šo principu, ka valsts varēs iesūdzēt privātpersonas. Konceptuāli, mūsuprāt, tas būtu nepareizi. Eksistē taču cita kārtība, un proti, Civilprocess.
Līdz ar to mēs piedāvājam atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu un izslēgt likumprojekta 15.pantu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu deputātus balsot par 14. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 60, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa (JL).
15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
16. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 62, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa (JL).
17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
19. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).

20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
26. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa.
27. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa.
28. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
29. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
30. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
32. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
33. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
36. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
37. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
38. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
39. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
40. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
41. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas 42.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
43. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
44. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

45. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
46. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Vairāk priekšlikumu saņemti nebija. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Satversmes tiesas likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa(JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Satversmes tiesas likumā”, kurš ir atzīts par steidzamu, pirms izskatīšanas otrajā lasījumā. Uz otro lasījumu saņemti divi priekšlikumi.
1. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Līdz ar to komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījums Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums Satversmes tiesas likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa(JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”, kurš atzīts par steidzamu, pirms otrā, galīgā, lasījuma. Tātad uz otro lasījumu par minēto likumprojektu ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
2. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji 4.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekš-
likumu deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji 9.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
10. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Vairāk priekšlikumu saņemti nav. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēka stāšanās likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 468. Un man ir pilnvarojums jums paziņot, ka par šo likumprojektu nav iesniegta neviena izmaiņa un priekšlikumi. Un līdz ar to komisija lūdz jūs pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 5. Likums “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 310, “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma 21 priekšlikumu, no kuriem 1. — Juridiskā biroja, kuru komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
2. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
3. — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
4. — zemkopības ministra Rozes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.
5. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
6. — zemkopības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
7. — zemkopības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
8. — zemkopības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
9. — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
10. — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.
13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
14. — deputāta Kušķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
16. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.
17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
19. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
20. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.
21. — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
Neskatoties uz to, ka šajā likumā netiek vispār pildīta 10.panta ceturtā daļa un 16.panta 3% daļa par budžeta izdevumiem šajā te likumā, komisija lūdz tomēr šo likumprojektu atbalstīt un balsot trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja no Ministru kabineta saņemtos un Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā. Likuma reģistrācijas numurs 494.
Minēto grozījumu pamatbūtība ir tāda, ka pašreiz taksi par notāra darbībām nosaka tieslietu ministrs un finanšu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma. Bet tā kā stājās spēkā Administratīvā procesa likums un tajā ir noteikts, ka šāda veida dokuments vairs nevarētu būt saistošs ikvienam no mums, ir nepieciešami šie grozījumi, nosakot, ka turpmāk šīs takses noteiks Ministru kabinets, lai tas būtu visiem, ikvienam saistošs dokuments. Tātad tā ir galvenā šo grozījumu būtība. Bez tam tiek piedāvāts arī izslēgt vienu pantu no Notariāta likuma, jo tas nav šā likuma regulēšanas objekts. Tas ir jautājums, kādā veidā pārsūdzami pirmās instances tiesas spriedumi. Tas ir regulējams procesuālajos likumos.

Tātad, izskatot piedāvātos grozījumus, Juridiskā komisija atbalstīja šo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 28.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šī gada 28.februāris. Paldies!
Pirms mēs tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu — grozīt šā gada 15.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut pirms 45.darba kārtības punkta likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai otrajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā -- deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 545. Minēto grozījumu ir izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un paredz grozīt kārtību, cik ilgā laikā var uzlikt administratīvo sodu amatpersonām. Tātad pašreiz tiek piedāvāts, ka var uzlikt “ne vēlāk kā 4 mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas”, jo pašreiz šis regulējums nosaka, ka ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, un bieži vien pie amatpersonu deklarācijām jeb tamlīdzīgām lietām tātad par šādu pārkāpumu nav iespējams piemērot sodu.
Izskatot minētos grozījumus, minēto likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja šo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 30.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirms otrā lasījuma. Tātad uz otro lasījumu ir iesniegts viens tieslietu ministra priekšlikums, kurš nosaka tātad, kā šī mūsu kļūda un pašreizējās likuma nepilnības... ko darīt gadījumos, ja... ko darīt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm ar viņu rīcībā esošajām krimināllietām, ko darīt tiesām ar tiesu lietvedībā esošajām krimināllietām un spriedumu izpildošajām iestādēm.
Tātad Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, atbalstīja šī priekšlikuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu saņemts nav. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Godājamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Šo grozījumu būtība. Pirmkārt, likumprojekts paredz izslēgt no Repatriācijas likuma normas, kurās paredzēts repatriācijas fonds, jo reāli valsts budžetā iekļautie finanšu līdzekļi šo fondu neveido. Otrkārt, likumprojekts paredz ierobežot sakarā ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu pabalsta apmērus no 1000 līdz 500 latiem. Un, treškārt, likums paredz arī izslēgt Repatriācijas likuma 27.pantu par kompensācijas izmaksu izceļotājiem.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā sēdē atbalstīja šo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā, un analogs atzinums ir saņemts arī no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.
Tad lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Gribētos ļoti īsi paskaidrot, kādēļ PCTVL frakcija neatbalsta šo likumprojektu.
Tā būtība ir ļoti vienkārša: likvidēt repatriācijas procesa finansiālos pamatus. Likvidēt nevis pilnīgi, bet nozīmīgu daļu. Tātad liegt cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties senču dzimtenē — Latvijā, Krievijā vai kādā citā zemē –, reālu izvēles brīvību. Latviešiem, kuri ir atgriezušies no austrumiem, adaptācijas process rit ārkārtīgi grūti. Parasti viņiem pieder līdzekļi, kas atbilst Latvijas iedzīvotāju vidējam dzīves līmenim. Tātad viņi nevar nodrošināt sevi ar mājokli. Pārsvarā pārvaldot krievu valodu, viņi pilnā mērā tiek pakļauti tai pašai diskriminācijai, kādu izjūt Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji. Tādēļ ir pilnīgi nepieciešams materiāli atbalstīt šos cilvēkus adaptācijas periodā.
Ne labākā stāvoklī ir arī lieta ar izceļotājiem uz Krieviju. Materiālā atbalsta liegšana noved viņus pie apstākļiem, kādos atradās pagājušā gadsimta 40.gada deportējamie. Īpaši tas attiecas uz denacionalizēto namu iemītniekiem, kuri nevar apmainīt savus dzīvokļus, nevar pārdot savus mājokļus un nevar sakrāt naudu pārbraukšanai, maksājot nemitīgi augošo īres maksu. Likvidējamais Repatriācijas likuma 27.pants tieši arī paredzēja kompensācijas izmaksu izceļotājiem. Vēl 1999.gadā tika pieņemti arī attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem par dzīvokļa atbrīvošanu denacionalizētajā namā izceļotājiem izmaksāja 2000 latu. Tiesa, šo noteikumu stāšanās spēkā tika atlikta veselus 5 gadus pēc kārtas. Un šis kaunpilnais fakts tiek minēts anotācijā kā arguments par labu likumprojekta pieņemšanai, kaut arī tieši šodien, kā zināms, budžeta ienākumu daļa aug, bet personu skaits, kas spējušas izdzīvot šādos no valsts puses tiem radītos barbariskos apstākļos, ir sarucis līdz minimumam. Bet šajā gadījumā Repšes valdība izrādījās ne labāka par visām citām, kuras valdīja pēdējo piecu gadu laikā. Varbūt pat šī valdība daudz apņēmīgāk, godīgāk un atklātāk cērt dzīvajās miesās. Bet mēs neesam miesnieki, un šajā gadījumā mēs Repši neatbalstām. Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Bez ierunām es gribētu teikt, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs šo Repatriācijas likumu grozītu un piedāvātos grozījumus nopietni izskatītu un izvērtētu. Nevar būt runas par to, ka noraidīt jebkādus uzlabojumus Repatriācijas likumā, ko ir piedāvājusi valdība. Taču es gribu vērst jūsu uzmanību un aicināt ļoti uzmanīgi izlasīt ne vien piedāvātos grozījumus, bet tieši pašu Repatriācijas likumu. It sevišķi tos kolēģus deputātus, kuri varbūt piedalījās šā sākotnējā likuma izstrādāšanā un pieņemšanā.
Daļēji varu piekrist iepriekšējam runātājam, ka ir zināma rinda cilvēku, ārpus Latvijas dzīvojošo cilvēku, kuriem ir nepārvaramas problēmas tieši šā likuma atsevišķo formulējumu dēļ. Un tas nozīmē, ka pats repatrianta jēdziens būtu nopietni vērtējams un pārskatāms.
Un es atļaušos tikai vērst jūsu uzmanību uz 26.pantu, kur ir runa par tiesībām uz īpašumu, kur ir acīmredzama pretruna par to, ka mantinieks, kurš ir ieguvis, mantojis zemes īpašumu Latvijā, viņa tiesības uz šo īpašumu ir atkarīgas no viņa pilsonības, izceļotāja tiesības nav atkarīgas no tā, vai viņš dzīvo Latvijā vai brauc projām. Un arī tāda frāze, ka kustamo un nekustamo īpašumu valsts nevar atsavināt, pamatojoties uz to, ka īpašnieks, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, ir vai nav Latvijas pilsonis. Lūk, šajā vienā pantā ir trīs dažādas normas, kuras, atklāti sakot, vienu mūsu cilvēku daļu diskriminē, mantiniekus diskriminē. Un savukārt dod prioritāti izceļotājam, kurš acīmredzot negrib būt ne Latvijas pilsonis, ne Latvijā dzīvot, kurš brauc no Latvijas projām.
Tāpēc, godājamie kolēģi, es neiedziļināšos šobrīd detaļās un neaizņemšu jūsu uzmanību ar visām tām problēmām, skaidrojot tās problēmas, kādas rada šis Repatriācijas likums pašreizējā redakcijā, kāds tas ir. Es tikai atļaujos apgalvot, ka ir vesela rinda ārpus Latvijas dzīvojošu cilvēku, kuriem ir Latvijas izcelsme, kuri ir agrāk bijuši Latvijas pilsoņi vai viņu vecāki ir bijuši pirmās republikas pilsoņi, bet pašreizējā Repatriācijas likuma formulējumā viņiem ir liegta iespēja atgriezties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi pat tādā gadījumā, ja viņiem šeit ir atdots padomju varas nacionalizētais vai citādi atņemtais īpašums. Šie cilvēki netiek atzīti par repatriantiem, lūk, šā likuma varbūt savdabības vai nepilnības dēļ.
Tāpēc es vēlreiz aicinu: godājamie kolēģi, pievēršam uzmanību šim likumam un uz otro lasījumu tiešām pēc labākās sirdsapziņas dodam grozījumus, lai mēs saviem cilvēkiem varam nodrošināt vislielāko labvēlības režīmu — atgriezties dzimtenē tiem, kuri līdz šim brīdim nav varējuši to izdarīt! Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Druvietes kundze!
I.Druviete.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Un vērtīgos priekšlikumus apkopot priekšlikumos otrajam lasījumam.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 13, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2004.gada 22.janvāris.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šā gada 22.janvāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgēnija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu nr. 1531. Šis ir likumprojekts, ko ir sagatavojusi un iesniegusi deputātu grupa no “Jaunā laika”. Likumprojekts skar tēmu par tabakas tirdzniecības ierobežojumiem. Likums paredz aizliegt tabakas izstrādājumu realizāciju teritorijās, kurām ir piešķirts tirgus statuss. Un varētu prognozēt, ka šī taktika ļautu atbalstīt un atvieglot tiesībsargājošo institūciju darbu cīņā ar kontrabandas tabakas izstrādājumu realizāciju.
Šī likumprojekta pieņemšana arī varētu veicināt to, ka tirgus teritorija vairāk tiktu atvēlēta pārtikas un lauksaimniecības preču tirdzniecībai, kas tradicionāli tam ir paredzēts. Nu un šis likumprojekts un tā pieņemšana arī varētu samazināt tabakas izstrādājumu kā atkarību radošu vielu pieejamību.
Diemžēl ir jāsecina, ka Latvijā uz šodienu smēķē 51% vīriešu un 19% sieviešu. Un tomēr starp viņiem ir ļoti, ļoti daudz arī cilvēku līdz 18 gadu vecumam. Tātad, samazinot šo pieejamību, varētu arī veicināt to, lai pārdomātu, vai ir vajadzīgs šis kaitīgais ieradums.
Atbilstoši tiesiskās paļāvības principam likumprojektā ir noteikts pārejas periods, kas paredz atļaut tabakas izstrādājumu tirdzniecību tirgus teritorijā pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā juridiskām personām, kuras ir saņēmušas licenci komercdarbībai ar tabakas izstrādājumiem vai arī izziņu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai līdz izsniegto atļauju termiņa beigām.
Likumprojekts ir saskaņots… ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Tirgotāju asociāciju un Latvijas Tirgotāju savienību. Latvijas Tirgotāju asociācija šo likumprojektu atbalsta. Latvijas Tirgotāju savienība atzinumu par šo likumprojektu nav iesniegusi.
Viedokli par šo likumprojektu ir izteikusi arī Latvijas Ražotāju un tirgotāju kopiena, kura likumprojekta virzību neatbalsta.
Komisija savā sēdē uzklausīja iekšlietu ministru, Valsts ieņēmumu dienestu, Ekonomisko policiju un nolēma savā sēdē, ka likumprojekts ir atzīstams par steidzamu un pieņemams pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 29, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 35, atturas — 5 deputāti. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 12.janvāris, izskatīšanas laiks — 22.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos, vai varētu precizēt, kurš janvāris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, jo 12.janvāris ir pagājis.
J.Stalidzāne.
Oi! 19.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 19.janvāris. Un izskatīšanas laiks 22.janvāra plenārsēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Edvīns Vilnis Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, kura reģistra numurs ir 555. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un konstatēja, ka ir nepieciešamas izmaiņas, tātad ir nepieciešams pieņemt šo likumprojektu divu apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, lai atceltu muitas nodokļa likmes Eiropā ražotiem organiskās izcelsmes mikroelementiem un, otrkārt, lai realizētu Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas noslēgto vienošanos un piemērotu atvieglojumus atsevišķām piena un liellopu gaļas produktu tarifu līnijām.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un
atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.E.Bresis.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šī gada 23.janvāri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šī gada 23.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Likumprojekta sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 1704. Šis likumprojekts ir ticis sagatavots Ministru kabinetā. Atbildīgā ir bijusi Tieslietu ministrija, un labojumi ir gatavoti galvenokārt, lai saskaņotu šo likumu ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Un šajā likumprojektā ir arī precizētas Valsts ģeoloģijas dienesta funkcijas.
Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile.
Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 28.janvāri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — šī gada 28.janvāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 554 — likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.
Tātad likumprojekts ir sastāvdaļa no sertifikātu likumu paketes. Likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 17.decembra sēdē izskatīja šo likumprojektu un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā la-
sījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 23.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — otrajam lasījumam 23.janvāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Pirmais lasījums.
Nacionālās drošības komisijas vārdā — deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (LPP).
Godājamie kolēģi! Šis grozījums, kā jau anotācijā teikts, domāts, lai novērstu subjektīvu vai nepamatotu pielaides piešķiršanu vai atņemšanu, pielaidi valsts noslēpumam, klasificētiem dokumentiem. Bet nav tik vienkārši, ka var tikai visus šos 9.panta trešās daļas divus punktus svītrot. Ir vajadzīgs 6.apakšpunkta vietā cits risinājums, jo citādi, ja mēs to vienkārši svītrojam, kā tas notika jau 6.Saeimas laikā, mēs panākam tādu zināmu blokādi sadarbībai ar NATO valstīm. Tādēļ te būs rūpīgi jāpadomā, ko mēs varam likt 6.apakšpunkta vietā.
Lūdzu pieņemt šo projektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
P.Kļaviņš.
Otrajam lasījumam iesniegšanas termiņš varētu būt 28.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 28.janvāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pašreiz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pants paredz Uzņēmumu reģistra lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, savukārt Administratīvā procesa likums, kurš stājas spēkā 1.februārī, nosaka, ka administratīvā akta apturēšana aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.
Tā kā Uzņēmumu reģistrs ir iestāde, kas ved publiskus reģistrus, lēmumu pieņemšanas, reģistrācijas un publiskās izsludināšanas procesus, Administratīvā procesa likumā minēto principu piemērot nav iespējams, jo Uzņēmumu reģistrs reģistrē jaunus subjektus — komersantus, sabiedriskās organizācijas un citas, kā arī juridiskus faktus, piemēram, komercķīlas. Un subjekta reģistrācija dažos gadījumos nozīmē juridiskas personas statusa piešķiršanu un atļauju minētajai juridiskajai personai sākt darboties. Turklāt minētie reģistrācijas fakti tiek publiski izsludināti trešo personu zināšanai un aizsardzībai, jo trešās personas tiesiski var paļauties uz izsludinātajām ziņām. Lēmums par reģistrāciju stājas spēkā ar reģistrācijas brīdi. Līdz ar to administratīva akta darbības apturēšana pie tā apstrīdēšanas nozīmētu, ka arī attiecīgās juridiskās personas ir... viņām ir jāaptur sava darbība, un šajā situācijā netiktu aizsargāta trešo personu paļāvība uz to, ka attiecīgā juridiskā persona ir rīcībspējīga.
Tātad tiek piedāvāts šis grozījums, ka Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma apstrīdēšana vai Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Tātad Juridiskā komisija, sagatavojot šos grozījumus, atzina tos par steidzamiem un atbalstīja to pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
S.Āboltiņa (JL).
Tā kā likumprojektam ir jāstājas spēkā 1.februārī, ja deputātiem nebūs iebildumu, es lūgtu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu tūlīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Paldies!
Vai deputāts Viesturs Šiliņš vēlas ko teikt par procedūru? Paldies!
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu Klementjeva, Agešina, Orlova, Stepaņenko un Karpuškina jautājumu “Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pārpildes izlietošanas kārtību”, kas adresēts Ministru prezidentam Repšes kungam, ko mēs arī nodosim.
Šodien pulksten 17.00, vēlos atgādināt, ir atbilžu sesija uz deputātu jautājumiem. Šodien mēs gaidām pie mums ārlietu ministri Sandru Kalnieti. Paldies!

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti

reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu tūlīt pēc sēdes nobeiguma šeit pat blakus Dzeltenajā zālē uz īsu informatīvu apspriedi!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Zaķim!
Dz.Zaķis (JL).
Cienījamie kolēģi, kas ir pieteikušies darboties Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijā! Šodien mums ir pirmā sapulce pulksten 16.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Vjačeslavs Stepaņenko, Staņislavs Šķesters. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta, un 15.janvāra sēde var tikt uzskatīta par slēgtu. Paldies!