Aizvien vēl noziedzīgas vienošanās mijkrēslī
Latvijas žurnālistikas vecmeistars Mavriks Vulfsons (pa labi) no pirmavotiem iepazinis pakta slepenos papildprotokolus un var par tiem pastāstīt Vācijas vēstniekam Ekartam Heroldam |
Domās dalās žurnālists
Ābrams Kleckins (pa kreisi) un Saeimas deputāts
Jānis Jurkāns |
Vakar, 21.janvārī, Rīgā risinājās
publiska diskusija, daloties domās visai pasaulei svarīgā
jautājumā par Molotova un Ribentropa paktu un tā sekām. Jo daudzi
vēstures analītiķi uzskata, ka tieši minētā pakta un tā slepeno
papildprotokolu noslēgšana starp hitlerisko Vāciju un staļinisko
Padomju Savienību bija pagrieziena punkts Otrā pasaules kara
izraisīšanai. Īpaši traģiski divu diktatoru lielvaru noslēgtais
pakts ietekmēja Baltijas valstu un tautu likteņus, jo tādējādi
tika iznīcināta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarība, bet
Baltijas valstu iedzīvotāji kļuva par lielgabalgaļu svešās
armijās.
Pirms sarunas sākuma starptautiskā sabiedriskā organizācija
“Baltijas forums”, kas rīkoja diskusiju, izvirzīja virkni
jautājumu, mudinot rast atbildes.
Vai var uzskatīt, ka pakta sekas pieder tikai pagātnei?
Vai arī Krievijai, kas skaļi deklarē savas rūpes par tautiešiem
Baltijā, nebūtu reiz jāsecina, ka viņu ciešanas ir Molotova un
Ribentropa pakta seku rezultāts?
Vai Vācijai nebūtu jāatceras kaut vai vācbaltu liktenis, kas
zaudēja savu dzimteni Latviju un kara beigās masveidā aizgāja
bojā svešatnē?
Diskusijā piedalījās Latvijas sabiedrībā labi pazīstami politiķi,
žurnālisti, diplomāti, vēsturnieki, tomēr arī pēc domu apmaiņas
nācās secināt, ka pat 65 gadus pēc Molotova un Ribentropa pakta
noslēgšanas atbildēt uz jautājumiem nebūt nav vienkārši. Un
varbūt tieši tāpēc, ka noziedzīgā pakta sekas vēl arvien nav
pārvarētas.
“LV” informācija