Ceļavējš uz turību – lauku tūrisms

4.Pievilcība slēpjas dažādībā

Aug pieprasījums pēc veselīgā un dabīgā, izvēloties senlaicīgas ēkas, kas celtas un iekārtotas no dabīgiem, cilvēkam nekaitīgajiem materiāliem (pieprasa guļbaļķu ēkas ar niedru jumtiem, tradicionālas koka pirtiņas un linu palagus). Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Pētījuma nobeigums. Sākumu skat. 14.janvāra “LV” Nr.6, B6.lpp.; 15.janvāra “LV” Nr.7, B6.lpp. un 16.janvāra “LV” Nr.8, B7.lpp.

Tuvāk pie dabas un ūdeņiem

Veicot investīcijas lauku tūrisma attīstībā, jāpatur prātā vispārējas iezīmējušās tendences no patērētāju viedokļa.
Klienti atpūtu laukos izvēlas, lai izjustu pārmaiņas no pilsētas dzīves. Gandrīz katrs ceļotājs kā vienu no noteicošiem faktoriem savas atpūtas vietas izvēlei min tieši mieru un klusumu, neskartu dabu un relatīvi mazapdzīvotu apkaimi. Cilvēki vēlas atpūsties lauku mājās, kur viņu rīcībā tiek nodota ēkas daļa ar atsevišķu ieeju, vai pat visa viesu māja, baudot klusumu un mieru, lai nebūtu jātiekas ar īpašuma saimniekiem un citiem atpūtniekiem. Vispopulārākais atpūtas veids gadu gaitā ir un paliek atsevišķas viesu mājas, kurās ģimene vai neliels draugu pulciņš var netraucēti atpūsties.
Arī servisa ziņā lauku tūristi kļūst arvien prasīgāki – biežāk izvēlas tās mājas, kur pieejams pilns mūsdienīgo ērtību komplekss: silts ūdens, duša vai vanna un tualete pie katras guļamistabas. Attiecībā uz ēdināšanu cilvēki vairs nevēlas brīvdienās sevi noslogot ar ēdienu gatavošanu, tādēļ pasūta atpūtas vietu saimniekiem pilnu pansiju: brokastis, pusdienas un vakariņas no turpat audzētiem veselīgiem produktiem. Aug pieprasījums pēc veselīgā un dabīgā, izvēloties senlaicīgas ēkas, kas celtas un iekārtotas no dabīgiem, cilvēkam nekaitīgajiem materiāliem (pieprasa guļbaļķu ēkas ar niedru jumtiem, tradicionālas koka pirtiņas un linu palagus).
Vispieprasītākās ir atpūtas vietas dabīgu vai mākslīgi veidotu ūdens krātuvju tuvumā, turpat jābūt pirtij. Cilvēki, kas vēlas vienkārši baudīt ūdens priekus, visbiežāk meklē atpūtas vietu pie jūras. Savukārt makšķernieki labprātāk izvēlas atpūtu pie privātiem zivju dīķiem vai ezeru tuvumā (ar laivu un makšķernieku piederumu nomu).
Lauku mājas un viesu nami joprojām ir iecienītas vietas dažādu svinību – dzimšanas dienu, darba kolektīvu izbraukumu, kāzu un ballīšu – rīkošanai. Bez minētās pirts un ēdināšanas izvēlē noteicošās ir plašas telpas, kamīns, kā arī dažādi sporta spēļu laukumi un inventārs atrakciju rīkošanai un speciālo pakalpojumu piedāvājumi (izjādes ar zirgiem u.c).
Vērtējot ieguldīto investīciju efektīvāku saimniecisku izmantošanu, var rēķināties ar tūrisma plūsmu pieaugumu nākotnē. Vispirms tie būs valsts vietējie iedzīvotāji, galvenokārt pilsētnieki, tie var būt 70–80 procenti no visiem lauku atpūtniekiem, galvenokārt vecumā no 30 līdz 45 gadiem – ģimenes ar bērniem, lielāko pilsētu iedzīvotāji, kam ienākumi sasniedz vidējo līmeni, tā sauktais vidusslānis. Jādomā, ka būs vairāk apmeklētāju, kas sasnieguši 45 gadu vecumu un vecāki (šobrīd to īpatsvars ir tikai tādi procenti, kas nav raksturīgi vairumam citu valstu). Pagaidām vietējo tūrismu ierobežo arī Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja, nepietiekami plašs ir vidēji turīgo iedzīvotāju slānis. Jācer, ka pie saprātīgas tautsaimniecības un nodokļu politikas šā vidusslāņa īpatsvars pieaugs. Latvijas iedzīvotāji jāmudina atvaļinājuma laiku pavadīt Latvijā, izmantojot vispusīgās lauku tūrisma iespējas, nevis braukt uz ārzemēm.
Otra plūsma – ārzemju tūristi no Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm, vispirms no Igaunijas un Lietuvas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Lielbritānijas. Potenciāli būtisks tirgus ir Japāna. Tūrisma tendences pēdējos gados rāda, ka vairums eiropiešu, kas ir 58 procenti no visu ceļotāju skaita, izvairās doties uz attālām valstīm.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un robežšķērsošanas vienkāršošanas sagaidāms būtisks tūristu pieaugums, palielinoties interesei sakarā ar dabiskāku vidi, kā arī saglabājot ēdināšanas servisu ar lauku saimniecību tiešajiem ražojumiem. Arī biznesa cilvēki no citām valstīm, kas Latvijā uzturas ilgāku laiku darba darīšanās, bieži izmanto nedēļas nogales atpūtai laukos. Krietni pieaugošs tūristu pieplūdums var būt arī no NVS valstīm. Krievijas potenciālie tūristi ir lielāko pilsētu maksātspējīgie iedzīvotāji.
Vērojams, ka lauku tūrismā pakāpeniski pieaug ārzemju viesu skaits. No visiem ārzemniekiem Latvijas laukos visvairāk naktis pavadījuši vācieši – 42 procenti, tad no Nīderlandes (9%), Francijas (7%), Zviedrijas (7%), Krievijas (6%), Somijas (4%), ASV (4%) un Lielbritānijas (4%). Ārzemnieku uzturēšanās laiks – 3,5 diennaktis, bet vietējo – 1,3 diennaktis. Ārzemnieki ir svarīga mērķauditorija, jo šie tūristi uzņēmējiem nes lielāku peļņu. Šādas veiksmes nodrošināšanai piedāvājumam jābūt viegli pieejamam klientiem (precīza informācija un mārketings internetā, e-pasts, operatīva un droša rezervēšana).

Ādere valsts tautsaimniecības attīstībai

Tūrismam ir būtiska nozīme katras valsts labklājības celšanā un jaunu darba vietu radīšanā. Tas valstīm nodrošina lielu ieņēmumu no nodokļiem un sniedz ievērojamu pienesumu to iekšzemes kopproduktā. Eiropas Savienībā tas nodrošina 5,5 procentus iekšzemes kopprodukta un 6 procentus kopējās nodarbinātības. Tūrisms ES pēdējā laikā vidēji gadā pieaug par 5 procentiem, bet pārējā ekonomika vismaz divreiz lēnāk. Tūrisms sekmē liela apjoma ieguldījumus infrastruktūras izveidē, kopumā apmierinot gan ceļotāju prasības, gan uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Pēc Pasaules tūrisma organizācijas vērtējuma, nākamajos divdesmit gados sagaidāma tūrisma apjoma divkāršošanās. Tūrisma industrija pretendē uz vienu no vadošajām vietām pasaules ekonomikā, veidojot ap 10 procentus pasaules nacionālā produkta, kā arī nodrošina katru desmito darba vietu pasaulē.
Dažādojoties tūrisma produkta pieprasījumam, par lielāko pasaules tūrisma galamērķi kļūs Eiropa (ap 720 miljoni tūristu gadā), kurā jūtami pieaugs ekonomiski īpaši aktīvā Baltijas jūras reģiona, tai skaitā arī Latvijas, nozīme. Arī Latvijā tūrisms ir uzskatāms par vienu no valsts attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm, tautsaimniecības orientācijai uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību. Tautsaimniecības padomes izstrādātajā nozares raksturojumā teikts, ka tūrisma pakalpojumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2002.gadā Latvijā bija 1,9 procenti (ES valstīs 2,5–7,5%, vidēji 4,2%). Ārvalstu tūristu atstātā nauda 2002. gadā Latvijā bija 144 miljoni eiro, Lietuvā – 594 miljoni eiro un Igaunijā 767 miljoni eiro, bet vienas personas vidējais tēriņš dienā Latvijā bija 30 eiro, Lietuvā – 50 un Igaunijā – 60 eiro. Diemžēl tikai nepilni desmit procenti no visiem ārvalstu tūristiem, kas ierodas Latvijā, kā galveno motīvu uzrāda atpūtu, bet vairāk nekā trešdaļa tūristu Latvijā ir tranzītceļotāji, vairāk nekā 20 procenti ieradušies veikt darījumus, un ap 20 procenti apmeklē radiniekus vai draugus.
Palielinot tūrisma īpatsvaru līdz 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), (Ekonomikas ministrija paredz 5–7 procentus tuvāko piecu gadu laikā) un attiecīgi tūrisma pakalpojumu apjomu 2,5–3 reizes, Latvijai ir iespējas palielināt IKP arī uz ar tūrismu saistīto nozaru rēķina, kas dotu kopējo IKP pieaugumu no tūrisma un ar tūrismu saistīto nozaru pieaugumu par 3,5 procentiem.
Ministru kabinets 2001.gada 4.decembrī akceptēja “Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu 2001.–2010.gadam”. Programmas īstenošana paredz vismaz divkāršot tūrisma un ar tūrismu saistīto nozaru saražoto pievienoto vērtību, panākt ceļotāju skaita pieaugumu no 2001. līdz 2010. gadam caurmērā par 150 tūkstošiem gadā (vidēji 8% gadā ar zemāku pieaugumu perioda sākumā) līdz 3,3 miljoniem ārvalstu ceļotāju gadā pēc programmas ieviešanas. Tāpat tiek cerēts, ka ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā palielināsies, lai tie līdzsvarotos ar Latvijas ceļotāju izdevumiem ārvalstīs.

Palielinot nodarbinātību tūrismā un citās nozarēs (tūrisma multiplikatīvais efekts nodarbinātībā ir apmēram 1:3), samazināsies bezdarbs un sociālā spriedze. Palielinoties izdevumiem ekskursijām, iepirkumiem, izklaidei un citiem pasākumiem, Nacionālās programmas īstenošanas rezultātā varētu tikt radīts 5000 līdz 26 000 jaunu darba vietu. Uz attīstītas tūrisma nozares bāzes sekmīgi attīstītos saistītās nozares – transports, tirdzniecība, kultūra, pārtikas ražošana u.c. Tūrisma attīstībā ieguldītais lats ierosina ekonomisko aktivitāti citās nozarēs ne mazāk kā par trim latiem.

Dr. habil. oec. Arnis Kalniņš