Ministru kabineta noteikumi Nr.43

Rīgā 2004.gada 20.janvārī (prot. Nr.3, 39.§)

Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika

Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku.

2. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (turpmāk – aizsargjosla) nosaka ap virszemes ūdens ņemšanas vietām ūdenstecēs (piemēram, upēs, kanālos) un ūdenstilpēs (piemēram, ezeros, ūdenskrātuvēs), ap pazemes ūdens ņemšanas vietām (atsevišķiem ūdens ieguves urbumiem vai ūdensgūtnēm) un ap ūdensgūtnēm, kurās pazemes ūdens resursi tiek mākslīgi papildināti. Aizsargjoslu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma plānos nodrošina Valsts zemes dienests.

II. Aizsargjoslu noteikšana

3. Aizsargjoslas nosaka esošām, projektējamām un rekonstruējamām ūdens ņemšanas vietām un ūdens padeves iekārtām no ūdens ņemšanas vietām uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem saimniecības objektiem, izņemot šo noteikumu 5.punktā noteiktos gadījumus.

4. Aizsargjoslu noteikšanu un saskaņošanu ar Valsts ģeoloģijas dienestu un attiecīgo valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" filiāli, kā arī pašvaldības informēšanu par tās teritorijā esošās aizsargjoslas noteikšanu nodrošina ūdens ņemšanas vietas īpašnieks vai lietotājs. Pašvaldību informē divu nedēļu laikā pēc aizsargjoslu noteikšanas un saskaņošanas un iesniedz dokumentu kopijas par aizsargjoslas robežām un saskaņojumu. Aizsargjoslu robežas nosaka un iezīmē teritoriju plānojumos un zemes īpašuma vai lietojuma plānos atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33. un 62.pantam.

5. Ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja apkārtne ir labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

6. Ap virszemes ūdens ņemšanas vietu nosaka šādas aizsargjoslas:

6.1. stingra režīma aizsargjosla ūdenstecē:

6.1.1. uz abām pusēm no ūdens ņemšanas vietas (virzienā gar krastu) – ne mazāk kā 200 metrus uz augšu pret straumi un ne mazāk kā 100 metrus uz leju pa straumi akvatorijā;

6.1.2. krastā, pie kura izvietota ūdens ņemšanas vieta, – ne mazāk kā 100 metrus plata sauszemes josla, skaitot no minimālā ūdens līmeņa (zemākā ūdens līmeņa, kas ir raksturīgs attiecīgajam objektam pēc ilggadējiem novērojumiem) robežas;

6.1.3. no ūdens ņemšanas vietas virzienā uz pretējo krastu: ja ūdensteces platums ir mazāks par 100 metriem, – visa akvatorija un ne mazāk kā 50 metrus plata pretējā krasta sauszemes josla, skaitot no minimālā ūdens līmeņa robežas; ja ūdensteces platums ir lielāks par 100 metriem, – ne mazāk kā 100 metrus plata josla akvatorijā;

6.1.4. ūdens ņemšanas vietai ūdensteces līcī – visa līča akvatorija un ne mazāk kā 100 metrus plata sauszemes josla, skaitot no minimālā ūdens līmeņa robežas;

6.2. bakterioloģiskā aizsargjosla ūdenstecē:

6.2.1. uz abām pusēm no ūdens ņemšanas vietas (virzienā gar krastu) – uz augšu pret straumi tā, lai no bakterioloģiskās aizsargjoslas robežas līdz ūdens ņemšanas vietai ūdens tecēšanas laiks būtu ne mazāks par piecām diennaktīm, ja mēneša vidējā caurtece vasaras un rudens mazūdens periodā ir 95 procenti no normālās (aprēķinā ņem vērā ūdens tecēšanas ātrumu, kas aprēķināts, ievērojot pietekas un vidējo ūdensteces garumu un platumu), un uz leju pa straumi – ne mazāk kā 250 metri akvatorijā;

6.2.2. no ūdens ņemšanas vietas virzienos uz abiem krastiem – ne mazāk kā 500 metrus plata sauszemes josla, rēķinot no minimālās ūdens līmeņa robežas;

6.2.3. ja ūdens ņemšanas vieta ir ūdenstecē ar kuģu satiksmi, bakterioloģiskajā aizsargjoslā iekļauj tās robežās esošo kuģojamā ceļa akvatoriju;

6.2.4. ja ūdens ņemšanas vietā ir pretstraumes, nosakot bakterioloģiskās aizsargjoslas lielumu, ņem vērā hidroģeoloģiskos un meteoroloģiskos apstākļus;

6.3. ķīmiskā aizsargjosla ūdenstecē – atbilstoši šo noteikumu 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3. un 6.2.4.apakšpunktam, bet ne platāka par pieciem kilometriem;

6.4. stingra režīma aizsargjosla ūdenstilpē:

6.4.1. visos virzienos no ūdens ņemšanas vietas – ne mazāk kā 100 metrus plata josla akvatorijā vai, ja akvatorija ir šaurāka par 100 metriem, – atbilstoši attiecīgās akvatorijas platumam;

6.4.2. krastā, pie kura izvietota ūdens ņemšanas vieta, un uz abām pusēm no ūdens ņemšanas vietas virzienā gar krastu – ne mazāk kā 100 metrus plata sauszemes josla, skaitot no ezera vai ūdenskrātuves minimālā ūdens līmeņa robežas;

6.5. bakterioloģiskā aizsargjosla ūdenstilpē:

6.5.1. visos virzienos no ūdens ņemšanas vietas (ņemot vērā pietekas): ja valdošais vēju virziens uz ūdens ņemšanas vietu nepārsniedz 10 procentus no kopējo vēju skaita, – trīs kilometrus plata josla akvatorijā; ja valdošais vēju virziens uz ūdens ņemšanas vietu pārsniedz 10 procentus no kopējo vēju skaita, – piecus kilometrus plata josla akvatorijā;

6.5.2. no ūdens ņemšanas vietas virzienos uz krastiem – ne mazāk kā 500 metrus plata sauszemes josla, skaitot no ezera vai ūdenskrātuves minimālā ūdens līmeņa robežas;

6.6. ķīmiskā aizsargjosla ūdenstilpē – atbilstoši šo noteikumu 6.5.1. un 6.5.2.apakšpunktam, bet ne platāka par pieciem kilometriem.

7. Ap pazemes ūdens ņemšanas vietu nosaka šādas aizsargjoslas:

7.1. stingra režīma aizsargjosla atbilstoši ūdens horizonta dabiskās aizsargātības pakāpei:

7.1.1. neaizsargātam ūdens horizontam, kur nav mazcaurlaidīgu nogulumu, stingra režīma aizsargjoslu aprēķina tādu, lai ūdens filtrācijas ilgums no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem būtu ne mazāks par gadu; aizsargjosla ir vismaz 50 metru platumā;

7.1.2. relatīvi aizsargātam ūdens horizontam, kur mazcaurlaidīgo nogulumu biezums ir no viena līdz 10 metriem, aizsargjosla ir 30–50 metrus plata;

7.1.3. labi aizsargātam ūdens horizontam, kur mazcaurlaidīgo nogulumu biezums ir no 10 līdz 20 metriem, aizsargjosla ir 10–30 metrus plata;

7.1.4. ļoti labi aizsargātam ūdens horizontam, kur mazcaurlaidīgo nogulumu biezums ir lielāks par 20 metriem, aizsargjosla ir 10 metrus plata;

7.2. bakterioloģiskā aizsargjosla, ko aprēķina tādu, lai ūdens dabiskās plūsmas laikā līdz ūdens ņemšanas vietai mikroorganismu izdzīvošanas laiks nepārsniegtu:

7.2.1. gruntsūdens vai bezspiediena ūdens horizontam – 400 diennaktis;

7.2.2. artēziskā ūdens horizontam – 200 diennaktis;

7.3. ķīmiskā aizsargjosla, ko aprēķina tādu, lai ūdens ķīmiska piesārņošana ūdens ņemšanas vietā tās ekspluatācijas laikā nebūtu iespējama un ūdens kvalitāte atbilstu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu ūdens kvalitātes normatīviem.

8. Ūdensgūtnēm, kurās pazemes ūdeņi tiek mākslīgi papildināti, nosaka šādas aizsargjoslas:

8.1. stingra režīma aizsargjosla, kurā ietver arī infiltrācijas baseinus vai citas pazemes ūdens resursu mākslīgās papildināšanas ietaises un aizsargjoslas ārējā robeža ir ne mazāk kā 100 metru attālumā no minētajām ietaisēm; stingra režīma aizsargjoslu nosaka arī ūdens ņemšanas vietai virszemes ūdens objektā, no kura tiek ņemts ūdens papildināšanai; aizsargjoslu aprēķina tādu, lai ūdens filtrācijas ilgums no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem būtu ne mazāks par gadu;

8.2. bakterioloģiskā un ķīmiskā aizsargjosla, ko aprēķina tādu, lai ūdens mikrobioloģiska un ķīmiska piesārņošana ūdens ņemšanas vietā tās ekspluatācijas laikā nebūtu iespējama un ūdens kvalitāte atbilstu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu ūdens kvalitātes normatīviem.

III. Vides un cilvēka aizsardzības prasības, komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības

9. Ūdens ņemšanas vietas stingra režīma aizsargjoslā aizliegts veikt Aizsargjoslu likuma 39.panta 1.punktā noteiktās darbības, kā arī:

9.1. plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi;

9.2. atrasties nepiederošām personām, kuras nav saistītas ar ūdens ieguves un apgādes objektu darbības nodrošināšanu ūdens ņemšanas vietās.

10. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts veikt Aizsargjoslu likuma 39.panta 2.punktā noteiktās darbības, kā arī:

10.1. veikt ar zemes dzīļu izpēti derīgo izrakteņu ieguvei saistītu saimniecisko darbību;

10.2. iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes;

10.3. būvēt meliorācijas sistēmas;

10.4. rūpnieciski izstrādāt (izcirst) mežus;

10.5. ierīkot maģistrālos ceļus un naftas produktu transportam nepieciešamos vadus;

10.6. novadīt vai iesūknēt pazemes ūdens horizontos notekūdeņus;

10.7. izvietot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu krājbaseinus, atkritumu pagaidu novietnes un atkritumu pārstrādes uzņēmumus, kūtsmēslu novietnes, naftas produktu novietnes, katlumājas, mehāniskās darbnīcas, lopkopības, putnkopības un citus intensīvās lauksaimniecības objektus vai lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumus;

10.8. ierīkot kapsētas, dzīvnieku kapsētas, asenizācijas laukus, filtrācijas un dūņu laukus, lauksaimniecībā izmantojamās zemes apūdeņošanas sistēmas;

10.9. atstāt ūdens ieguves urbumus pēc to ekspluatācijas laika izbeigšanās, ja tie nav likvidēti (tamponēti) vai citādi nav nodrošināta urbumu aizsardzība pret ūdens piesārņošanu.

11. Stingra režīma aizsargjoslā ap pazemes ūdens ņemšanas vietu nepieciešams nodrošināt virszemes ūdens noteci no aizsargjoslas. Aizsargjosla ir labiekārtota un iežogota, bet virszemes ūdens ņemšanas vieta akvatorijā – norobežota ar bojām. Nožogojuma augstums nedrīkst būt zemāks par 1,5 metriem, un uz tā ir informatīva zīme ar uzrakstu "Nepiederošiem ieeja aizliegta".

12. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības noteiktas arī normatīvajos aktos, kas nosaka prasības ūdensapgādes ārējiem tīkliem un būvēm.

IV. Aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontrole

13. Ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslas uztur un par aizsargjoslu režīma ievērošanu ir atbildīgi:

13.1. stingra režīma aizsargjoslās – ūdens ņemšanas vietas īpašnieks; zemes īpašnieki un lietotāji šajā aizsargjoslā ievēro stingra režīma prasības;

13.2. bakterioloģiskajās un ķīmiskajās aizsargjoslās – aizsargjoslā esošās zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, – zemes lietotājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

14. Aizsargjoslu likumā un šajos noteikumos noteikto dzeramā ūdens ņemšanas vietu aizsardzības prasību ievērošanu kontrolē Valsts sanitārā inspekcija. Vides aizsardzības prasību ievērošanu dzeramā ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslās kontrolē vides valsts inspektori.

V. Servitūti un aprobežojumi

15. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās noteikti Aizsargjoslu likuma 35.pantā. Papildu aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām noteikti Aizsargjoslu likuma 39.pantā, kā arī šo noteikumu 9. un 10.punktā.

16. Lai piekļūtu dzeramā ūdens ņemšanas vietai, tiek nodibināts ceļa servitūts atbilstoši Civillikuma prasībām par ceļa servitūtu ar tiesībām uz braucamo ceļu. Ceļa servitūtu nodibina par labu nekustamajiem īpašumiem, kuros atrodas dzeramā ūdens ņemšanas vieta un ūdens ieguves un apgādes objekti.

17. Zemes īpašnieks vai lietotājs, kura zemei noteikts ceļa servitūts, nodrošina dzeramā ūdens ņemšanas vietas un ūdens ieguves un apgādes objektu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, avārijas dienestiem un kontroles institūciju amatpersonām iespēju izmantot ceļu piekļūšanai dzeramā ūdens ņemšanas vietai, ūdens ieguves un apgādes objektiem, kā arī dzeramā ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslām jebkurā diennakts laikā.

18. Īpašuma tiesību aprobežojumi un servitūti, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemesgabala, ierakstāmi zemesgrāmatā Aizsargjoslu likuma 33. un 60.pantā noteiktajā kārtībā.

VI. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

19. Dabā aizsargjoslas ar īpašām zīmēm neapzīmē, izņemot stingra režīma aizsargjoslu, uz ko attiecas šo noteikumu 11.punktā noteiktās prasības.

20. Kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs ūdens ņemšanas vietas apzīmē ar īpašām brīdinājuma zīmēm, kuru vizuālo un konstruktīvo noformējumu un atrašanās vietas nosaka saskaņā ar attiecīgās ostas noteikumiem.

VII. Noslēguma jautājums

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumus Nr.8 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 5./6.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Veselības ministre I.Circene

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 24.janvāri.