Ministru kabineta noteikumi Nr.42
Rīgā 2004.gada 20.janvārī (prot. Nr.3, 38.§)
Noziedzības novēršanas padomes nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu
1. Noziedzības novēršanas padome (turpmāk — padome) ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt un pilnveidot valsts institūciju darbību noziedzības (tai skaitā korupcijas) novēršanā un apkarošanā.
2. Padomei ir šādas funkcijas:
2.1. koordinēt noziedzības novēršanas stratēģijas izstrādi un pārraudzīt tās īstenošanu;
2.2. koordinēt un pilnveidot valsts institūciju darbību noziedzības novēršanā un apkarošanā, lai veicinātu minēto darbību efektivitāti;
2.3. izskatīt priekšlikumus par normatīvo aktu projektu izstrādi noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā un pieņemt lēmumu par attiecīgā normatīvā akta projekta virzību;
2.4. ja nepieciešams, organizēt noziedzības cēloņu kriminoloģisko izpēti, prognozēt iespējamās nelabvēlīgās sekas un apstākļus, kā arī plānot to novēršanu;
2.5. īstenojot Eiropas Savienības kopējo tieslietu un iekšlietu politiku, koordinēt Latvijas tiesībaizsardzības institūciju darbību cīņā pret noziedzību (īpaši — pret korupciju);
2.6. veicināt sabiedrības iesaistīšanos noziedzības (īpaši — korupcijas) novēršanā.
3. Padomes uzdevumus un lēmumus padomes locekļi īsteno, ievērojot likumos un citos normatīvajos aktos piešķirtās tiesības un pilnvaras.
4. Padomei ir tiesības:
4.1. izvērtēt noziedzības novēršanā un apkarošanā iesaistīto institūciju darbību un tās efektivitāti, kā arī iesniegt vērtējumu attiecīgajā institūcijā;
4.2. pieprasīt un saņemt no valsts, pašvaldību un citām institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju, atzinumus un paskaidrojumus;
4.3. uzaicināt piedalīties padomes sēdēs valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas;
4.4. pasūtīt pētījumus zinātniskajām iestādēm;
4.5. sniegt priekšlikumus par normatīvo aktu projektu izstrādi un uzdot ministrijām izstrādāt normatīvo aktu projektus noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī veikt citus pasākumus padomes funkciju izpildei.
5. Padomes sastāvā ir:
5.1. Ministru prezidents (padomes priekšsēdētājs);
5.2. tieslietu ministrs;
5.3. iekšlietu ministrs;
5.4. finanšu ministrs;
5.5. labklājības ministrs;
5.6. izglītības un zinātnes ministrs;
5.7. ģenerālprokurors;
5.8. Augstākās tiesas priekšsēdētājs;
5.9. valsts kontrolieris;
5.10. Latvijas Bankas prezidents;
5.11. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs.
6. Pēc padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma padomes sēdēs var piedalīties arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti un citi speciālisti.
7. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.
8. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic padomes priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis.
9. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
10. Padomes priekšsēdētājs:
10.1. sasauc padomes sēdes, apstiprina to darba kārtību un vada padomes sēdes;
10.2. ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts, pašvaldību un citām institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju, atzinumus un paskaidrojumus;
10.3. paraksta padomes lēmumus, sēžu protokolus un citus padomes dokumentus;
10.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi.
11. Padomes sēdi var sasaukt arī tad, ja to ierosina vismaz divi padomes locekļi.
12. Padomes sēdes protokolē. Padomes sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus un pieņemtos lēmumus, kā arī personas, kuras piedalījušās sēdē, un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu.
13. Valsts kanceleja materiāltehniski nodrošina padomes pastāvīgo funkciju izpildi, kā arī:
13.1. sagatavo padomes sēdes darba kārtības projektu;
13.2. sagatavo iesniegtos materiālus izskatīšanai padomes sēdē;
13.3. kontrolē padomes lēmumu izpildi;
13.4. nodrošina informācijas apmaiņu starp institūcijām un amatpersonām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā, kā arī padomes priekšsēdētāja uzdevumā veic citus pasākumus padomes funkciju izpildei.
Ministru prezidents E.Repše
Tieslietu ministrs A.Aksenoks
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 24.janvāri.