Diplomātijas soļi

Trešdien, 21. janvārī, ārlietu ministre Sandra Kalniete iepazīstināja Saeimas Ārlietu komisiju ar dokumenta “Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni” projektu. Ārlietu ministre uzsvēra: nepieciešamību izdarīt izmaiņas pašreizējos Latvijas ārpolitikas stratēģiskajos dokumentos “Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam” un “Latvijas Republikas ārpolitiskā koncepcija” noteicis fakts, ka līdz ar iestāšanos ES un NATO būsim izpildījuši būtiskākos šajos dokumentos noteiktos uzdevumus. Latvijas ārpolitikas svarīgākais uzdevums ir iemācīties efektīvi izmantot jauniegūtos instrumentus – dalību ES un NATO – valsts nacionālo interešu īstenošanā.
Dokumenta tapšanā piedalījās gan Ārlietu ministrija, gan Saeimas dažādu politisko partiju deputāti, gan vadoši Latvijas ārpolitikas eksperti.
“Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni” gan akcentē vērtības, uz kurām tiek balstīta Latvijas ārpolitika, gan formulē mūsu valsts ārpolitikas prioritātes laikam līdz 2009. gadam. Šis gads izvēlēts tādēļ, ka jaunā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas darbības laiks būs līdz 2009. gadam.
Latvijas turpmākās ārpolitikas prioritātes būtu Latvijas nacionālo interešu īstenošana Eiropas Savienībā, Latvijas ekonomikas attīstīšana, nacionālās drošības stiprināšana, sadarbības veicināšana Baltijas jūras reģionā un saišu stiprināšana ar latviešu diasporu ārvalstīs.

•

Vakar, 22. janvārī, Latvijā divu dienu vizītē ieradās NATO militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Haralds Kujats. Vakar viņš tikās ar Ministru prezidentu Einaru Repši, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri kontradmirāli Gaidi Andreju Zeibotu un Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu. Militārās komitejas priekšsēdētājs apmeklēja Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA) un Mācību vadības pavēlniecību (MVP), kur tikās ar komandieriem un militāro mācību iestāžu pārstāvjiem. Šodien, 23. janvārī, NATO militārās komitejas priekšsēdētājs tiksies ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Ēriku Jēkabsonu, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un NBS štāba vadību. Vizītes nobeigumā ģenerālis Haralds Kujats apmeklēs Baltijas valstu gaisa telpas reģionālo novērošanas centru lidostā “Rīga”.

•

Vakar, 22. janvārī, ar svinīgo koncertu Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē Francijas un Vācijas vēstniecības kopīgi atzīmēja vēsturiskā Elizejas līguma 41. gadadienu. Vienlaikus vakardienas koncerts ievadīja IV Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu. Pēc koncerta notika pieņemšana, kurā namatēvu lomās bija Francijas vēstnieks Mišels Fušē un Vācijas vēstnieks Ekarts Herolds.

•

Trešdien, 21. janvārī, Rīgas Diplomātiskajā salonā ASV vēstniecības pirmais sekretārs Džons Lamsons nolasīja lekciju “Atgriežoties Kamelotā: Džona Kenedija politika un sabiedriskā ietekme”. Referents brīvā manierē analizēja Dž. Kenedija personības savdabīgumu un politisko darbību, akcentējot Džona Kenedija ideālismu attieksmē pret savu valsti, ASV sabiedrotajiem un Rietumu demokrātijas ideāliem. Izcilā politiķa stāju vislabāk raksturo Džona Kenedija vēsturiskais moto: “Neprasiet, ko Amerika var dot jums, prasiet, ko jūs varat dot Amerikai”.
Referents uzsvēra arī Džona Kenedija principiālo stāju divu sistēmu konfrontācijā aukstā kara laikā, kas viskrasāk izpaudās prasībā izvest no Kubas PSRS kodolraķetes un Berlīnes krīzes laikā, kad ASV prezidents, solidarizējoties ar Berlīnes mūra atdalītajiem vāciešiem, deklarēja: “Es esmu berlīnietis”.
Diskusijā pēc lekcijas Džons Lamsons, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, uzsvēra Džona Kenedija konsekvento atbalstu okupēto Baltijas valstu brīvības centieniem un trimdas latviešu, lietuviešu un igauņu organizāciju politiskajai darbībai. Džona Kenedija iestāšanos par Baltijas tautu likumīgajām tiesībām referents pamatoja arī ar jaunības gadu pieredzi, vēl pirms Otrā pasaules kara viesojoties ASV vēstniecībā Latvijā un gūstot pozitīvus iespaidus par suverēno valsti, ko drīz pēc tam okupēja Padomju Savienība.

Lapu sagatavojis

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv