Rīga vēlas savu likumu

Jānis Liepiņš, Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors, – “Latvijas Vēstnesim”

Saeimas deputātu un sabiedrības vērtējumam nodoti divi pašvaldību likumprojekti. Līdz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā apgalvo Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš, ir nokļuvis arī Rīgas domes izstrādātais likumprojekts “Par galvaspilsētu Rīgu”, kurā ir 26 panti.
Aizvadītajā vasarā, sākot pašvaldību likumprojekta izstrādi, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters atzina par vajadzīgu jaunajā likumprojektā ietvert atsevišķu nodaļu par galvaspilsētu Rīgu vai pieņemt īpašu galvaspilsētas likumu. Šādu ieceri ministram izteica Rīgas mērs Gundars Bojārs. Izskatot abus pašvaldību likumprojektus, nākas atzīt, ka galvaspilsēta Rīga divos pantos minēta tikai RAPLM likumprojektā.
Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš atzīst, ka apzinās Saeimā iesniegto abu likumprojektu “Pašvaldību likums” prioritāti, taču cer, ka likumprojekts “Par galvaspilsētu Rīgu” arī tiks Saeimā iesniegts, izskatīts un pieņemts.

Jānis Liepiņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Kā pats vērtējat padarīto darbu – likumprojektu “Par galvaspilsētu Rīgu”?
– Vasarā, kad tikāmies ar ministru Ivaru Gateru, nelēmām, vai izstrādājamais dokuments būs atsevišķs likumprojekts vai nodaļa likumprojektā “Pašvaldību likums”. Par to bija noruna vienoties, kad būs pabeigts darbs pie likumprojekta “Pašvaldību likums”. Savu darbu noteiktajos termiņos – sešos mēnešos – esam paveikuši. Galvaspilsētas likumprojekta veidošanā piedalījās astoņi cilvēki, gan no Rīgas domes Juridiskās pārvaldes, gan pieaicināti finanšu un tiesību eksperti, ekonomisti, Rīgas domes deputāti, gan speciālisti, kas pārzina finanšu un komunālo jomu.
Uzskatu, ka likumprojekts ir veiksmīgs. Tajā runājam vienīgi par saimnieciskām lietām.
– Vai tikai par saimnieciskām lietām? Procesa jautājumi nav skarti?
– Jā, procesa lietas ir skatītas. Taču nav skatīti tie jautājumi, kurus nosaka pašvaldību vēlēšanu likumu akti. Kā zināms, arī TB/LLNK ir iesniegusi Saeimas Juridiskajā komisijā savu galvaspilsētas likumprojektu. Atšķirība starp abiem ir tā, ka TB/LLNK izstrādātais balstīts uz politiskiem principiem.
– Kādas saimnieciskās lietas ir skatītas Rīgas domes veidotajā likumprojektā?
– Galvenokārt ir runa par pašvaldības līdzfinansējuma jautājumiem. Tāpat par galvaspilsētas pašvaldības pamatfunkcijām. Par to, ko darām noteiktu likumu ietvaros un ko vēlamies uzņemties papildus. Piemēram, par ielu un ceļu uzturēšanu. No Valsts autoceļu fonda Rīga saņem salīdzinoši nelielu daļu finansējuma, ceļu remontos tiek izlietots arī ne mazums pašvaldības līdzekļu. Šogad šim mērķim no pašvaldības budžeta plānoti 6 miljoni latu. Otrs piemērs – skolu uzturēšanas izdevumi un pedagogu darba samaksa, kas pašvaldības kasē tiek ieskaitīta kā mērķdotācija. Pašvaldība jau šobrīd novirza daļu sava finansējuma pedagogu darba algu piemaksām. Mēs varētu to darīt lielākā apjomā, ja vien valsts mums to ļautu.
Tāpat arī ar valsts svētku, valsts vizīšu organizēšanu. It kā visiem ir skaidrs, ka tas būtu jādara, un pašvaldība arī dara. Tomēr patlaban nav dokumenta, kas norādītu, ka galvaspilsētai ir obligāti jāpiedalās šādu pasākumu rīkošanā. Kas rīko un apmaksā, piemēram, valsts svētku salūtu? Tikai Rīgas pašvaldība.
– Minētie piemēri, jo īpaši par ceļiem un svētkiem, nav viennozīmīgi vērtējami. Valsts ir visa Latvijas teritorija, un šādus pasākumus veic gandrīz katra Latvijas pašvaldība. Vienīgi valdība, centrālais valsts administratīvais korpuss, atrodas Rīgā. Vai tik sīks sadalījums un pienākumu norobežošana ir jūsu pašmērķis?
– Es nenoliedzu, ka to dara arī citas pašvaldības. Vien vēlos piebilst, ka Rīga kā galvaspilsēta tikai ar vienu teikumu ir minēta Satversmē. Nav neviena cita likuma, kurā būtu noteiktas galvaspilsētas tiesības un pienākumi.
Likumprojektā “Par galvaspilsētu Rīgu”, manuprāt, ir izdevies izstrādāt pietiekami strukturētu pienākumu sadalījumu.
Diemžēl mani un Rīgas domi uztrauc citi apstākļi. RAPLM Saeimā iesniegusi pavisam citu, atšķirīgu likumprojekta redakciju, kāda tika skatīta ministrijas darba grupas pēdējā sanāksmē. Uztraucamies tādēļ, ka mums nav zināms, kāds būs Rīgas domes darba grupas izstrādātā likumprojekta statuss – vai būs atsevišķs likums, vai mūsu dokuments vispār tiks ietverts kā nodaļa likumā “Pašvaldību likums”. Patlaban tā nav.
– Vai ar to gribat teikt, ka ar ministru Ivaru Gateru nav notikusi nekāda saruna par šo tēmu?
– Sākotnēji ar ministru vienojāmies, ka mūs uzaicinās, lai izlemtu, kas būs – likums vai nodaļa. Taču tas nav noticis, un mēs nezinām Rīgas domes iesniegtā likumprojekta tālāko ceļu. Patlaban vienīgā mūsu rīcībā esošā informācija, kas apliecina RAPLM izstrādātā likumprojekta “Pašvaldību likums” iesniegšanu Saeimā, ir izlasīta ziņu aģentūras LETA piedāvātajā ziņu portālā.
– Vai esat interesējušies ministrijā?
– Esam no LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) saņēmuši RAPLM iesniegtā likumprojekta redakciju elektroniskā veidā, taču tā nav mūsu iepriekš noteiktā vienošanās ar ministriju. Ivara Gatera nosūtītajā vēstulē Rīgas domei bija paredzēts, ka būs tikšanās, kurā abas puses vienosies, vai šis likumprojekts par Rīgu būs nodaļa Pašvaldību likumā vai atsevišķs likums.
– Atgriezīsimies pie Rīgas domes izstrādātā likumprojekta. Raksturojiet jūsu piedāvāto, tā saukto pašvaldību autonomo un deleģēto funkciju sadalījumu starp valsti un Rīgas pašvaldību!
– Neizmantojot juridisko terminoloģiju – šīs funkcijas varētu saukt par “ar likumu noteiktajām” un “pašvaldības brīvprātīgi pildīt noteiktajām”. Izmantojot šo sadalījumu, galvaspilsētas likumprojektā ir nosauktas autonomās jeb “pašvaldības brīvprātīgi pildīt noteiktās”. Nosacīti šīs brīvprātīgi uzņemtās funkcijas varētu attiecināt uz manis iepriekš nosaukto daļu – medicīnas iekārtas slimnīcā, skolotāju atalgojums, ceļu izbūve, svētku organizēšana u.tml., ko valsts ierobežotais finansējums nespēj nodrošināt, savukārt Rīgas pašvaldība uzņemtos.
Manuprāt, vēl neesam apjautuši, ka ne vien Latvija, bet arī Rīga kā galvaspilsēta jau ir Eiropas Savienības daļa, kaut oficiālais iestāšanās brīdis būs 1. maijā. Mums ir jānostiprina Rīgas kā galvaspilsētas statuss. Aptuveni 70 procentiem ES valstu galvaspilsētu ir atsevišķs likums par galvaspilsētu.
– Vai, gatavojot likumprojektu, izmantojāt citu ES valstu pieredzi?
– Protams. Izskatījām septiņu, mūsuprāt, Rīgas modelim piemērotāko Eiropas valstu galvaspilsētu likumus – Berlīnes, Stokholmas, Helsinku, Prāgas, Vīnes, Kopenhāgenas un Varšavas. Šajās valstīs tie bija atsevišķi likumi, nevis kāda cita likuma nodaļas. Domāju, arī Latvijā būtu pieņemams atsevišķs likums, nevis Pašvaldību likuma nodaļa par galvaspilsētu Rīgu.
– Vai ar teikto jāsaprot, ka izstrādātais galvaspilsētas likumprojekts pamatā orientēts uz finansiālo attiecību noregulēšanu starp valsti un galvaspilsētu Rīgu?
– Zināmā mērā tā ir. Runa ir par valsts patlaban noteikto ierobežoto kredītlīdzekļu apjomu. Tāpat tas ir saistīts ar Rīgas pilsētas budžeta deficīta apmēriem un reālajiem nodokļu iekasējumiem, ko nepieciešams ieguldīt dažādu pilsētas infrastruktūras objektu attīstībā.
Par galveno likumprojektā izvirzīto principu es vēlētos nosaukt valsts un Rīgas pašvaldības savstarpējo attiecību modeli. Tās mēs saredzam kā atsevišķas vienošanās, kas tiek slēgtas starp valsti, galvenokārt Finanšu ministriju (FM) un Rīgas pašvaldību. Par to, cik virs noteikto valsts investīciju apjoma drīkstam aizņemties papildus, ja to pieļauj esošie pašvaldības finanšu rādītāji. To iespējams regulēt ar līgumattiecībām, kur tiek noteikti un pamatoti pieprasīto līdzekļu izlietojuma mērķi un apjomi, kā arī sodi par saistību nepildīšanu.

– Vai uzskatāt, ka ir izdevies novilkt robežu valsts un Rīgas pašvaldības patstāvības un partnerības kompetenču sadalījumā?
– Kompetenču sadalījumam vajadzētu būt 50% pret 50%. Starp valsti un pašvaldībām vienmēr pastāvēs domstarpības par autonomajām pašvaldību funkcijām, bet ne par deleģētajām funkcijām. Iepriekšējo gadu pieredze visām pašvaldībām ir rūgta un labi zināma – valsts uzdeva veikt funkcijas, nenorādot finansējuma avotus.
Runājot par partnerību, galvaspilsētas likumprojektā minēta iespēja sadarboties un slēgt vienošanās arī pašvaldību starpā noteiktu pasākumu veikšanai. Šo viedokli atbalstīja arī LLPA.
– Vai likumprojektā tiek aprakstīta arī Rīgas pašvaldības budžeta ilgtermiņa plānošanas iespēja?
– Runa ir par budžeta plānošanu par pašvaldības investīcijām saistībā ar vadlīnijām, piemēram, dzīvokļu celtniecības programmas īstenošanai. Skaidrs, ka šādu programmu nav iespējams īstenot vienā vai divos gados.

– Kas šobrīd liedz Rīgas pašvaldībai plānot ilgtermiņā un uz plānošanas dokumentu pamata pierādīt un saņemt valsts līdzfinansējumu vai kredītu?
– Plānot neliedz neviens, taču plānošana ir bezjēdzīga, ja plāniem nav finansiāla pamata īstenošanai. Rīgas kredītu saņemšanas iespējas ir pārlieku ierobežotas.
– Vai pašvaldība iepriekš Finanšu ministrijai piedāvājusi slēgt minētās vienošanās? Vai par to notikušas kādas sarunas?
– Sarunas par vienošanās slēgšanu nav notikušas. Ir bijušas tikšanās starp Rīgas domes Finanšu departamentu un FM par ikgadējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa saskaņošanu, budžeta deficīta samazināšanas iespējām un tamlīdzīgiem jautājumiem.
– Jūs minējāt TB/LNNK izstrādāto galvaspilsētas likumprojektu, kas vairāk vērsts uz politisko jautājumu sakārtošanu. Jūsuprāt, abi likumprojekti ir vai nav apvienojami?
– Manuprāt, nav. Rīgas domes izstrādātais likumprojekts ir par galvaspilsētu kā saimniecisku darījumu objektu, savukārt TB/LNNK skatītais attiecas galvenokārt uz vēlēšanu likumiem.
– Kādu redzat turpmāko galvaspilsētas likumprojekta virzību?
– Tā kā RAPLM nav ņēmusi vērā mūsu iesniegto galvaspilsētas likumprojektu un RAPLM Saeimā iesniegtajā likumprojektā “Pašvaldību likums” ir tikai norāde par Rīgu kā galvaspilsētu, ceru, ka diskusija veidosies ar Saeimas atbildīgo komisiju. Protams, sākotnēji tiks skatīti abi iesniegtie likumprojekti “Pašvaldību likums”, galvaspilsētas likumprojektam uzmanību varēs pievērst pēc tam.
Esam gatavi likumprojektu aizstāvēt, dzirdēt viedokli un strādāt pie tā uzlabošanas.

Zaida Kalniņa, “LV”

Zaida.Kalnina@vestnesis.lv