Šis būs profilakses un attīstības gads…

VUGD Zinātniski pētnieciskās pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Valentīns Buiķis demonstrē kokmateriālu paraugus, kuriem laboratorijā veikta ugunsdrošības pārbaude Foto: Boriss Koļesņikovs,

... tā atskaitē par padarīto 2003.gadā un perspektīvajiem plāniem nākamajam gadam vakar gada pārskata sanāksmē informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Aivars Straume.

“Aizvadītais gads, atšķirībā no iepriekšējiem, bijis ar mīnusa zīmi labā nozīmē – mazinājies ugunsgrēku un tajos bojāgājušo cilvēku skaits,” sanāksmē uzsvēraVUGD priekšnieks Aivars Straume. Dienesta galvenie uzdevumi nav mainījušies – ugunsgrēku profilakse, dzēšana un dažādi glābšanas pasākumi joprojām ir ugunsdzēsēju pamatnodarbes. Taču šogad īpaši tikšot akcentēta iedzīvotāju, sevišķi skolēnu, izglītošana drošības jautājumos. Vairāk arī tikšot iepirkts tehniskais aprīkojums. Šāds pozitīvs pavērsiens saistāms ar Iekšlietu ministrijas šogad izvirzīto prioritāti tieši ugunsdzēsībai. Proti, par 1,6 miljoniem latu palielināts VUGD gada budžets. Tas ļaus iegādāties ap desmit jaunu, Eiropas standartiem atbilstošu ugunsdzēsības auto. Tiks papildināta materiāli tehniskā bāze, attīstīts zinātniskās pētniecības darbs, pilnveidota ugunsdzēsības izglītības un darbinieku kvalifikācijas joma. Kā visproblemātiskāko A.Straume min kritisko tehnisko stāvokli, kādā ir liela daļa ugunsdzēsēju depo ēku visā valstī.

Aktualitāte – kūlas
dedzināšana

Cilvēki sākuši vairāk domāt par drošību, kas, visticamāk, saistīts ar dzīves līmeņa celšanos valstī, atzīst A.Straume. Pērn ugunsnelaimēs bojā gājuši 260 cilvēki, kas ir par septiņiem mazāk nekā 2002.gadā. Arī ugunsgrēku skaits mazinājies no 11 620 aizpērn līdz 10 574 pagājušogad. Diennaktī notikuši vidēji 29 ugunsgrēki (2002.gadā – 31). Ugunsgrēku skaitu ievērojami vairojusi kūlas dedzināšana. 2003.gadā reģistrētas 3847, bet pēdējos trīs gados fiksētas 9768 šādas ugunsnelaimes, kurās bojā gājuši 16 cilvēki.
40% ugunsgrēkos dzīvību zaudējušo nākuši no sociāli nelabvēlīgas vides. Aizvadītā gada traģiskākais piemērs tam ir ugunsgrēks 18.septembrī Rīgā, Viskaļu ielā, kur bojā gāja 11, traumas guva deviņi, bet izglāba 20 cilvēkus. Pie aizvadītā gada lielākajiem veikumiem ugunsdzēsēji min Eirovīzijas dziesmu konkursa un Dziesmusvētku norises nodrošināšanu.

Vidējais bojāgājušais –
četrdesmitgadnieks

Pērn ugunsgrēki kopumā nodarījuši 4 774 360 latu lielus zaudējumus. Vissliktāk klājies Jelgavā, Rīgā, Talsu, Saldus, Rīgas rajonā, kur jūtami pieaudzis degšanu skaits, zaudējumi un traumatisms. Tiesa, galvaspilsētā ugunsgrēku skaits (2964) salīdzinājumā ar aizpagājušo gadu mazinājies par 3,7%. Taču materiālie zaudējumi palielinājušies par 221%, un kopā tie ir 2,8 miljoni latu. Viena ugunsgrēka vidējā cena ir 451,5 lati. Savukārt, ja saskaita visu no nevērīgas smēķēšanas izcēlušos ugunsgrēku radītos zaudējumus, iznāk, ka viena smēķa cena bijusi 89,2 lati. Smēķēšana gultā alkohola reibumā ir viens no izplatītākajiem cilvēku bojāejas iemesliem. Vidējo ugunsgrēka upuri varētu raksturot kā 40 gadu vecu iereibušu vīrieti, kurš dzīvo vienstāva koka mājā ar krāsns apkuri, nereti tajā atvienota elektrības piegāde. Degšana sākas vakarā vai naktī no neuzmanīgas smēķēšanas gultā. Cietušie parasti ir tajā pašā dzīvoklī esošie pudelesbrāļi vai arī ar ugunsgrēka vaininieku nesaistīti cilvēki.

Attīstās
zinātniskais darbs

VUGD kā ļoti būtisku akcentē arī zinātniskās pētniecības darbu, kas nepieciešams dienesta pilnvērtīgai attīstībai. VUGD Zinātniskās pētniecības pārvalde (ZPP) nodrošina ugunsgrēku cēloņu izpēti un analīzi, testē signalizācijas un citas ierīces, būvmateriālu, audumu un citu izstrādājumu ugunsdrošību, veic bīstamu vielu paraugu savākšanu un analīzi, piedalās normatīvo dokumentu sagatavošanā, civilās aizsardzības pilnveidošanā. Kā norāda ZPP priekšnieka pienākumu izpildītājs Valentīns Buiķis, pārvalde darbību pielāgojusi Eiropas standartiem, kā arī turpinās darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv