Par alus patēriņu
1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu Latvijā ir pieaudzis gan alus patēriņš, gan eksports, imports un ražošana, taču salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā alus dzeršanas tradīcijas nav sevišķi stipras.
1997.gadā Latvijā kopējais alus patēriņš bija 7986 tūkstoši dekalitru un 1998.gadā — 7841 tūkstotis dekalitru, bet 1999.gadā tas pieauga līdz 9933 tūkstošiem dekalitru. Palielinājies arī izdzertā alus daudzums, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 1997.gadā tas bija 32,3 litri, 1998.gadā —32 litri, bet 1999.gadā — 40,8 litri.
Visvairāk alus cienītāju ir Čehijā, kur 1998.gadā katrs iedzīvotājs izdzēra vidēji 161,1 litru, Vācijā — 127,4 litrus, Īrijā — 124,2 litrus, Luksemburgā — 110,9 litrus, Austrijā 108,1 litru, Dānijā — 107,7 litrus. Uz šo valstu fona Latvija ar izdzertajiem 40,8 litriem 1999.gadā izskatās visai pieticīgi, taču ir valstis, kurās alus patēriņš ir vēl zemākā līmenī. Itālijā katrs iedzīvotājs gadā izdzer 26,9 litrus putojošā dzēriena, Francijā — 38,6 litrus (šajās valstīs acīmredzot dziļas saknes ir vīna dzeršanas tradīcijām), Islandē — 40,1 litru, kur, ņemot vērā skarbo klimatu, iedzīvotāji, iespējams, dod priekšroku kādam stiprākam dzērienam. Savukārt Austrālijā katrs iedzīvotājs vidēji gadā izdzer 95 litrus bairīša, ASV — 83,7, Polijā 54,1, Lietuvā — 47.
Centrālās statistikas pārvaldes preses dienests