Valsts amatpersonas, piedaloties apaļā galda diskusijā “Baltijas valstu sadarbība Eiropas Savienībā” Rīgā 23.janvārī

Piektdien, 23.janvārī, notika Baltijas asamblejas rīkotā apaļā galda diskusija par Baltijas valstu sadarbību Eiropas Savienības (ES) ietvaros.
Diskusijas mērķis bija Baltijas valstu sadarbības prioritātes un kopīgā stratēģija, lai sekmētu mūsu valstu veiksmīgu dalību ES politikas veidošanā.
Atklājot diskusiju, pasākuma dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Viņa norādīja, ka 2004.gads atvērs jaunu lappusi mūsu valstu vēsturē, jo trīs Baltijas valstis kļūs par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm, par vienlīdzīgiem partneriem vienlīdzīgās attiecībās. Gan vēsturiskie notikumi, gan nākotnes redzējums parāda –, neraugoties uz atšķirīgajām izpratnēm par mērķa sasniegšanas taktiku, darbs komandā ir efektīvāks.
Pirmais temats ietvēra jautājumus, kas skar mazās valstis Eiropas Savienībā. Vairāki runātāji akcentēja Baltijas valstu sadarbības vēsturi, norādot uz lielo vienotības pacēlumu 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā, būtisko kritumu deviņdesmito gadu vidū un jaunās perspektīvas, kas paveras, Baltijas valstīm iestājoties ES. Kā pozitīvi piemēri tika minēti paveiktais aizsardzības un militārajā jomā, kā arī institucionālā sadarbība. Debatēs par šo jautājumu izskanēja viedoklis par bīstamību, ko rada fiksētu grupu veidošana ES transformācijas posmā – no vienas puses, tā ir palīdzība grūtu jautājumu risināšanā, no otras – būtiski ierobežo manevrēšanas iespējas.
Runājot par Baltijas valstu ieguldījumu Eiropas Savienības institūciju darbībā un ES politikas veidošanā, Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete akcentēja, ka tas būtu aplūkojams divējādi – pirmkārt, kā katras valsts individuālais ieguldījums, ko nosaka izvēlētās prioritātes un to īstenošanas mehānisms, otrkārt, triju Baltijas valstu kopīgais. Te kā galvenos faktorus ministre nosauca ārējo robežu, atrašanos ES perifērijā, piederību pie Baltijas jūras reģiona un rūpes par tā ekoloģisko stāvokli. Priekšāstāvošais uzdevums – gandrīz 500 miljonu ES iedzīvotāju drošības nodrošināšana, radot efektīvu robežkontroles sistēmu, tomēr nedrīkst uzcelt “Ķīnas mūri” starp ES un tās kaimiņiem.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere uzsvēra sasniegumus Baltijas valstu sadarbības intensificēšanā – novērotāju darbu Eiropas Parlamentā, veiksmīgo sadarbību starp visu triju Baltijas valstu parlamentu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, kā arī kontaktus ar Krieviju.
Pēcpusdienas diskusijā pārrunāti konkrēti Baltijas valstu sadarbības modeļi Eiropas Savienībā. Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvis Oskars Kastēns norādīja, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai paplašinātajā Eiropā nebūs aktuāls jautājums par jaunas koordinējošas sistēmas izveidi. “Tā vietā gan parlamentāriešiem, gan politiķiem un ierēdņiem būs jāstrādā ar pašreizējās sadarbības modeļa pilnveidošanu, lai kopīgiem spēkiem tiktu galā ar jaunajiem izaicinājumiem,” teica deputāts. Tāpat ir svarīgi, lai tiktu panākta vienprātība par prioritārām komitejām, kurās būtu apvienotas nozares, kas pēc iestāšanās ES būs svarīgas visām trim Baltijas valstīm – enerģētikas sektors, transporta infrastruktūra, kā arī iekšlietu un tieslietu joma.
Savukārt Baltijas asamblejas prezidents Jānis Reirs akcentēja Baltijas asamblejas lomu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. “Viens no Baltijas valstu sadarbības modeļa būtiskiem elementiem ir un arī nākotnē varētu būt Baltijas asambleja, kas darbojas kā informācijas un viedokļu apmaiņas, problēmu risināšanas un darbības koordinācijas forums Baltijas valstu parlamentiem,” teica J.Reirs.
Pasākuma noslēgumā tās vadītāja, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja profesore Žaneta Ozoliņa pauda pārliecību par diskusijas nozīmību, jo līdzās politiķiem jautājumos, kas skar valstu nākotni pēc ES paplašināšanas, tiek uzklausīti un sadzirdēti arī akadēmisko aprindu pārstāvji.

Saeimas preses dienests