Valsts sekretāru 22.janvāra sanāksmē

Nobeigums.

Sākums – “LV” Nr.12, 23.01.2004.

Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par novadu izveidošanu 2004. un 2005.gadā”.
Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumā noteiktie uzdevumi, kas saistīti ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pirmo posmu, ir izpildīti. Pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas ir izveidoti 19 novadi. Ir veikta administratīvo teritoriju izpēte. Ņemot vērā Administratīvi teritoriālās reformas padomes apstiprināto metodiku, eksperti izstrādājuši novadu izveidošanas projektu, kuru Ministru kabinets pieņēmis par pamatu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. ATR likumā nav noteikta kārtība, kādā realizēt administratīvi teritoriālās reformas otro posmu pēc 2003.gada 31.decembra visā Latvijas Republikas teritorijā, tāpēc nepieciešams likums, kurā būtu noteikta kārtība un uzdevumi administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai.
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā izveido novadu administratīvās teritorijas, un kārtību, kādā šajās teritorijās darbu sāk novadu pašvaldības. Likumprojektā ir noteikts, ka no valsts budžeta finansē valsts atbalsta programmu novadu infrastruktūras attīstībai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtība”.
Reģionālās attīstības likumā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma vadības kārtību.
Noteikumu projektā noteikta reģionālās attīstības finansējuma pieprasījuma iesniegšanas, projektu izvērtēšanas, finansējuma piešķiršanas un finansējuma izlietojuma uzraudzības kārtība. Finansējumu reģionālajai attīstībai piešķir no Reģionālā fonda un valsts budžeta mērķdotācijām. Reģionālais fonds darbojas kā reģionālās attīstības instruments, kura uzdevums ir sniegt tiešo finanšu atbalstu pašvaldību un īpaši atbalstāmo teritoriju uzņēmējdarbības attīstības projektiem.

Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma vadības kārtību nosaka Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.500 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par apdzīvoto vietu statusu”.
Likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” nosaka, kādas apdzīvotās vietas ir Latvijā, kā izveido un likvidē apdzīvotās vietas, kā arī piešķir tām nosaukumus, veic to uzskaiti. Lai realizētu administratīvi teritoriālo reformu Latvijā līdz 2005. gada pašvaldību vēlēšanām, ir izstrādāts likumprojekts “Par novadu izveidošanu 2004.un 2005.gadā”. Lai nerastos pretruna ar iepriekšminēto likumu un likumprojektu “Par novadu izveidošanu 2004. un 2005.gadā”, ir izstrādāts likumprojekts “Par apdzīvoto vietu statusu”.
Šī likumprojekta būtība ir noteikt, kādas apdzīvotas vietas ir Latvijā, kā apdzīvotām vietām piešķir un pārdēvē nosaukumus, veic to uzskaiti un reģistrāciju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Valsts ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeoinformācijas sistēmu likums”.
Latvijas ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeoinformācijas sistēmu darbību normatīvie akti pietiekami neregulē. Šīs darbības tiek veiktas, tikai pamatojoties uz 1992.gada 15.decembra likumu “Par Valsts zemes dienestu” un Valsts zemes dienesta nolikumā noteiktajām tiesībām izdot minētajās jomās instrukcijas u.c. normatīvos aktus, kuri ir obligāti valsts un pašvaldību institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām. Pamatojoties uz minēto, ar Valsts zemes dienesta 1999.gada 9.februāra rīkojumu Nr. 37 tika apstiprināti “Norādījumi par valsts ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu”. Esošā ģeodēzijas, kartogrāfijas darbības un Ģeoinformācijas sistēmas reglamentācija neatbilst Valsts pārvaldes likumam.
Likums radīs juridisku pamatu valsts ģeodēziskās, kartogrāfiskās un ģeoinformācijas sistēmu darbības sakārtošanai valstī, noteiks galvenos pamatprincipus un vienotu kārtību, kura jāievēro, veicot darbību minētajās jomās un sagatavojot informāciju (produkciju).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.
Likumprojekta uzdevums ir precizēt atsevišķas Ūdens apsaimniekošanas likuma normas. Tiek precizēts virszemes un pazemes ūdeņu iedalījums kvalitātes klasēs, lai to skaits atbilstu citās ES dalībvalstīs izmantotajam un datus par ūdeņu stāvokli būtu iespējams savstarpēji salīdzināt.
Likumā precizēts termiņš uzdevumu izpildei. Jau pašlaik divi tiesību akti nosaka prasības peldūdeņu monitoringam, un izmaiņas šajās prasībās būs nepieciešamas tikai pēc jaunās peldūdeņu direktīvas pieņemšanas Eiropas Savienībā. Minēto direktīvu plānots pieņemt 2004. gada beigās, dodot dalībvalstīm divus gadus tās prasību iestrādei nacionālajā likumdošanā. Tāpēc likumprojekts paredz izstrādāt jaunus nosacījumus par peldūdeņu un peldvietu monitoringu līdz 2006.gada beigām.
Atbilstoši Administratīvā procesa likumam tiek papildināts likuma pants par ūdens resursu lietošanas atļauju izsniegšanu. Tā kā pašreiz lēmuma pieņemšanas kārtību un termiņus ūdens resursu lietošanas atļauju izsniegšanai, kas pēc būtības ir administratīvais akts, nosaka noteikumi, bet pēc Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās citādus termiņus var paredzēt tikai ar likumu, tad ir nepieciešams noteikumos ietverto termiņu regulējumu paredzēt likumā. Rezultātā izstrādātie grozījumi nodrošinās atļauju izsniegšanas procedūru juridisku saskaņošanu ar administratīvā procesa regulējumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 29.janvārim.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Augu karantīnas noteikumi”.
Šobrīd Latvijā ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 19.oktobra noteikumi Nr.355 “Augu karantīnas noteikumi”, šajos noteikumos nepieciešams iestrādāt normas, lai pabeigtu tiesību aktu saskaņošanu augu karantīnas jomā un noteikumos kopš to pieņemšanas nav veikti nekādi grozījumi, bet Latvijas Republikas un arī Eiropas Savienības likumdošanā šajā laika posmā notikušas pārmaiņas. Tā kā nepieciešamo grozījumu skaits ir liels, tika izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pašreiz spēkā esošos noteikumus saskaņotu ar Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajām prasībām attiecībā uz augu karantīnu, paredzot ieviest: aizsargājamo zonu noteikšanas un uzturēšanas kārtību, robežkontroles punktu iekārtošanas prasības, informācijas sniegšanas kārtību Eiropas komisijai. Noteikumu projektā iekļautas arī normas, kas precizē pašreizējos noteikumos iekļautās normas, kuras regulē augu pasu izsniegšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”.
Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši Meliorācijas likuma pilnvarojumam, saskaņā ar to Ministru kabinetam jāizdod meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi, reglamentējot prasības, kuras zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro meliorācijas sistēmu izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā.
Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību raksturo tas, ka ar Meliorācijas likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par meliorāciju” un saskaņā ar to Zemkopības ministrijas izdotā “Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ekspluatācijas instrukcija”. Ministru kabineta noteikumu projektā saglabātas instrukcijā noteiktās meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasības.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides ministrijā un Latvijas Pašvaldību savienībā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments