Ārzemju presē

Vācijas “Tagesspiegel”: ciešāka sadarbība esot saprātīga, bet neatrisinot galvenās ES problēmas. Reāls Eiropas kodols ārpus līgumu ietvariem esot grūti iedomājams un apdraudētu Vācijas elementāras intereses. Patiesībā spāņi vāciešiem esot vajadzīgi tāpat kā poļi un citi jaunie, lai arī cik nepiekāpīga un nacionālistiska šķistu viņu Eiropas politika. Esot noteikti jāpanāk vienošanās konstitūcijas un finanšu jautājumā, lai arī tas prasītu vairāk nekā gadu. Bez tam intensīvāka sadarbība dažās jomās esot laba ideja, taču tā nepalīdzēšot atrisināt galvenos jautājumus.

•

Poļu “Gazeta Wyborcza”: pēc Lietuvas un Latvijas Polija ir trešā valsts, kas par ES komisāra kandidātu izvirzījusi sievieti. Teorētiski viss ir atkarīgs no ES Komisijas priekšsēža Romāno Prodi, taču viņš jau agrāk ir paudis ieskatu, ka Danuta Hībnere varētu būt laba kandidāte.

•

Vācu “Die Welt”: Eiropa atrodas integrācijas konfliktā. Tas izraisījās, kad izsīka aukstā kara kohēzijas spēki un kad centrāleiropieši pirmo reizi uz ASV pretenzijām būt “eiropeiskai varai”, kā arī uz Buša Austrumu politiku un Irākas karu mēģināja atbildēt, izveidojot pretvaru. Taču tagad tādi cilvēki kā Širaks un Šrēders pēkšņi “palikuši mājās vieni”. To, vai sekas pārbaudītajai atlantiskās Eiropas koncepcijai dos jaunu impulsu, beigās izšķirs valsts personāla kvalitāte.

•

Poļu “Gazeta Wyborcza”: eirozonas finanšu ministri Briselē apspriež ES Komisijas sūdzības par to, ka tie atteikušies sankcionēt soda sankcijas pret Franciju un Vāciju par Stabilitātes pakta pārkāpumiem.

•

Angļu “Financial Times”: Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultāti parādīja, ka šī valsts atvadās no komunisma. Vēlēšanu iznākums garantē politisko bāzi demokrātijas attīstībai un ekonomiskajām reformām. Nav pamata bažām par autoritārisma tendenču pieaugumu. Raksta autors – Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs D. Medvedjevs – iezīmē Krievijas attīstības ceļu un analizē pašreizējo politisko situāciju Krievijā.

•

Krievijas interneta izdevums “Gazeta.ru”: beidzot Krievijā veidojas opozīcija. Pagaidām vēl tā ir margināla. Kritika ir personificēta – opozīcijas kritikas objekts ir prezidents Putins. Nacionālboļševiku līderis Ļimonovs izplatījis sabiedriskās kustības “Krievija bez Putina” deklarāciju. Vienlaikus nodibināta “Komiteja 2008 – brīva izvēle”. Vērojama spēcīga tendence – plaša neapmierinātība ar antidemokrātiskajām pazīmēm prezidenta darbībā.

•

Lielbritānijas “The Independent”: cīņa par Balto namu kļuvusi nopietnāka. Pēc Aiovas pirmsvēlēšanu sapulces par Buša galveno un nopietnāko pretinieku kļuvis demokrāts Dž.Kerijs. Ir pieaugušas tās elektorāta daļas cerības, kas vēlas dabūt Bušu prom no Baltā nama. Demokrātu svarīgākais uzdevums ir atrast savā vidū tādu kandidātu, kam būtu visreālākās cerības sacensties ar Bušu.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem