Lielāka uzmanība jāveltī noziedzības novēršanai

Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Administratīvās pārvaldes priekšnieks Arvīds Marhels un iekšlietu ministrs Māris Gulbis Foto: Māris Kaparkalējs

Pērn Latvijā policija atsavinājusi narkotikas, kuru vērtība melnajā tirgū ir aptuveni miljons latu, pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Jānis Zaščirinskis, 23. janvārī VP pārskata sanāksmē vērtējot pagājušā gada darba rezultātus. Ar narkotikām saistīto un ekonomisko noziegumu apkarošanā kopumā veicies labi.

Aizvadītais gads, policijas dibināšanas 85.gadskārta, bijis īpašs, uzsvēra J. Zaščirinskis. Dienestam ir jauna vadība, un to skārušas daudzas citas nozīmīgas pārmaiņas, tajā skaitā ierēdņu rotācija. Notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, piemēram, izveidots Iekšējās drošības birojs. Policija, no represīvas institūcijas kļūstot par audzinošu, vēlas radīt ciešu saikni ar sabiedrību, un viens no soļiem, kas sperts, lai tuvinātos šim mērķim, – VP izveidots Preses un sabiedrisko attiecību birojs.
2003. gads likumsargiem nesis algu paaugstinājumu, un VP priekšnieks pauda cerību, ka nākotnē tomēr varētu tikt risināts arī sociālo garantiju jautājums: “Neraugoties uz atsevišķām grūtībām, jauni cilvēki nāk strādāt policijā. Par to liecina nenokomplektēto štatu skaits – 5,5 procenti. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā.”
Savā pārskata referātā VP priekšnieks norādīja, ka, Latvijai turpinot pilnveidoties par tiesisku valsti, šis process veicina straujas izmaiņas likumdošanā un pērn veikts liels darbs ar VP saistīto normatīvo aktu izmaiņā. Akcentēdams svarīgās pārmaiņas Eiropas Savienības kopējā drošības politikā, J. Zaščirinskis atzina, ka tas, protams, skar arī Baltijas valstis, tāpēc svarīgi attīstīt starptautisko sadarbību.
Ziņojumā VP priekšnieks pievērsās vēl daudziem aktuāliem jautājumiem, kā arī sniedza ieskatu par noziedzības līmeni valstī. Tas ir samērā stabils – noziedzīgo nodarījumu skaits pērn pieaudzis par pieciem procentiem. Savā ziņā tas izskaidrojams ar konstatēto ekonomisko un ar narkotikām saistīto noziegumu skaita pieaugumu, tātad latentajiem noziegumiem, bet tas savukārt liecina par policijas aktivitāti un darba kvalitāti.
“Bažas rada nepilngadīgo noziedzības pieaugums,” skaidroja VP priekšnieks. “Pagājušajā gadā reģistrētas vienpadsmit nepilngadīgo izdarītas slepkavības. Zādzības, huligānisms, laupīšanas – noziegumi, ko visbiežāk pastrādā pusaudži. Turklāt katrs ceturtais noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola reibumā.”

“Neapgūtie” miljoni

“Aicinu visus policijas vadītājus jau šodien padziļināti iepazīties ar Kriminālprocesa likumprojektu, lai nerastos situācija, ka likums pieņemts, bet strādāt ar to nemākam,” VP gada pārskata sanāksmē uzsvēra ģenerālprokurors Jānis Maizītis. “Mūsu kopējais uzdevums būs iedzīvināt likumu.” Jautājums par gatavību nākotnē strādāt pēc jaunā Kriminālprocesa bija viens no akcentiem, uz kuriem klātesošo uzmanību vērsa ģenerālprokurors.
J. Maizītis norādīja, ka policijas un prokuratūras darbinieku izpratnei par pierādījumu izvērtēšanu jākļūst vienotai. Šajā jomā vēl daudz darāmā. Pozitīva tendence gan jūtama – samazinājies papildizmeklēšanai nosūtīto lietu skaits. Ģenerālprokurors īsumā izanalizēja situāciju ekonomisko noziegumu apkarošanā un norādīja uz nepilnībām, uzsverot to, ka policija krietni par maz izmanto kontroles dienesta informāciju par aizdomīgiem darījumiem. Viņa secinājums: “Mēs mākam izmeklēt nelielus ekonomiskos noziedzīgos nodarījumus, bet neprotam vai negribam izmeklēt noziedzīgos nodarījumus, kur summas grozās miljonos.”
Nobeigumā J. Maizītis kā pozitīvu pērnā gada veikumu minēja virzību tā saukto skaļo lietu izmeklēšanā. Tas liecina par veiksmīgu policijas un prokuratūras sadarbību, kā arī par to, ka abās iestādes ir profesionāļi, kas prot labi strādāt.

Uz noziedzības
skatuves – atkal rekets

Policijas darbs uzlabojies, secināja iekšlietu ministrs Māris Gulbis un uzteica paveikto īpaši smago, ekonomisko un ar narkotikām saistīto noziegumu apkarošanā. Arī Ceļu policijas atdeve beidzot kļuvusi jūtamāka. Iekšlietu ministrs situāciju raksturoja tēlaini: “Jaunas, mūsdienīgas domāšanas vitamīni policijā ir iesēti, tagad svarīgi, lai tie uzvar no padomju laikiem iestāvējušos baciļus.”
M. Gulbis norādīja uz ačgārnību – valstī iedzīvotāju skaits sarūk, bet noziedzības līmenis ne. Viņa viedoklis – turpmāk dienestam daudz lielāka uzmanība jāvelta noziedzības novēršanas stratēģijai un profilakses darbam, kā arī nepilngadīgo noziedzības apkarošanai.
Nepieciešama straujāka profesionālā izaugsme ekonomisko, finanšu un datornoziegumu apkarošanā. Šajā jomā pērn nodarīti zaudējumi vairāk nekā četru miljonu latu vērtībā, bet arestēti tikai nepilni 11 000 latu. “Kur paliek starpība?” kritiski jautāja iekšlietu ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka policijas darba kārtībā atkal ir reketa problēmas risināšana, tātad tai nav laikus pievērsta pienācīga uzmanība. M. Gulbis minēja vēl vairākas nepilnības policijas darbā un norādīja uz darbinieku vājajām svešvalodu zināšanām.
Rezumējumā iekšlietu ministrs pauda gandarījumu, ka, piemēram, Rīgā socioloģiskās aptaujas liecina – iedzīvotāji jūtas drošāk. To pašu varot teikt arī par vairākām citām Latvijas vietām. Un tas ir labs policijas darba novērtējums.
Sanāksmē uzstājās arī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Jānis Vonda un VP Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aivars Grigulis.

Ilze Apine, “LV”