Ar lauku tūrismu Eiropas Savienībā

Aizvadītajā piektdienā, 23.janvārī, Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” septīto gadu pēc kārtas rīkoja Latvijas lauku tūrisma konferenci, kas šoreiz bija veltīta lauku tūrisma perspektīvām Eiropas Savienībā (ES). Tās dalībnieki sprieda gan par ES strukturālo fondu izmantošanas iespējām lauku tūrismā, gan par to, kā nodrošināt veiksmīgu lauku tūrisma uzņēmējdarbību.

Konferences “Lauku tūrisma perspektīvas Eiropas Savienības kontekstā” ietvaros notika lauku tūrisma svētki, kurus atklāja vides ministrs Raimonds Vējonis. Svētku laikā tika godināti 2003.gada labākie lauku tūrisma saimnieki, bet “Zaļo sertifikātu” saņēma 17 naktsmītņu īpašnieki Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Atklājot konferenci, ekonomikas ministrs Juris Lujāns pauda pārliecību, ka šis gads iezīmēsies ar lielām un dinamiskām pārmaiņām daudzās mūsu valsts tautsaimniecības jomās un lauku tūrisms būs ne tikai ekonomikas nozare, bet arī Latvijas vizītkarte, jo īpaši ņemot vērā to, ka Latvija šogad ieies starptautiskajā apritē pilnīgi citā kvalitātē. Paredzams, ka turpmāk reklāma par mūsu valsti pasaulē vērsīsies plašumā, taču tas nebūs saistīts ar kādām mūsu aktivitātēm, bet gan ar to, ka Latvija būs kļuvusi Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Tas radīs būtisku klientu un finanšu pieplūdumu tautsaimniecībā, un lauku tūrisms kļūs par vienu no nozīmīgākajām sastāvdaļām Latvijas reģionu turpmākajā attīstībā, uzskata ministrs.
Aizvadītais gads tūrismam ir bijis dinamisks un veiksmīgs. Pagājušā gada rādītāji liecina par pieaugumu gan ceļotāju un pavadīto nakšu, gan ārvalstu un pašmāju tūristu skaita pieauguma ziņā. Te būtiska nozīme bijusi arī Latvijas attīstītajai finanšu sistēmai un Eiropas fondu atbalstam. Dažādu kvalitatīvu projektu realizēšanai pērn atvēlēti vairāk nekā 10 miljoni latu. Tas ļāvis garantēt arī daudz augstāku tūristiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti.
Ja paši Latvijas iedzīvotāji būs gatavi plaši izmantot lauku tūrisma pakalpojumus, palielināsies arī ārvalstu tūristu pieplūdums, ir pārliecināts J.Lujāns. Pašlaik tūristi no citām valstīm naktsmītnēs pavada trīs reizes ilgāku laiku nekā pašmāju tūristi.
Atskatoties uz aizvadīto gadu lauku tūrismā, asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele pauda prieku par veiksmīgi sākto sadarbību ar Ekonomikas ministriju, kas izvērtusies ievērojamā tūrisma budžeta pieaugumā un lielos mārketinga plānos.
Salīdzinājumā ar 2002.gadu pērn lauku tūrisma mītņu skaits pieaudzis par 13 procentiem, sasniedzot 275. Turklāt tas pieaudzis tieši kvalitatīvajā nozīmē, kas Latvijai ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā tās gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā. Tūristi, kas aizvien biežāk brauks uz mūsu valsti, prasa tieši tādas pašas kvalitātes pakalpojumus kā no jebkuras citas ES valsts.
Lauku tūrismā tieši nodarbināts aptuveni 400 cilvēku, un tas atbilst arī ES ieteikumiem. Taču kopumā lauku tūrisms ar minētajām 275 naktsmītnēm laukos rada apmēram 1400 darba vietu. Tomēr lauku tūrismam Latvijā ir sezonas raksturs, jo 50 procentu tūristu laukos atpūšas vasarā, kas ilgst tikai trīs mēnešus. Taču A.Ziemele gan norādīja, ka tiek mēģināts dažādiem paņēmieniem pagarināt sezonu un nakšņošanas ilgumu.

Ārvalstu tūristu Latvijas laukos pavadīto gultas nakšu procentuālais sadalījums pa valstīm (2003)

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā vislielākās pārmaiņas lauku tūrismu skars lauksaimniecības pārstrukturizācijas rezultātā, atzina A.Ziemele. Viņa pauda cerību, ka lauksaimniecība, zivsaimniecība un amatniecība saglabās savas iespējas, arī Latvijai esot Eiropas Savienībā, lai gan strādājošo skaits lauksaimniecībā samazināsies. “Mums ir vajadzīga lauksaimniecība un visas pārējās nozares laukos, lai lauku tūrisms pastāvētu, jo tūristi tikai tāpēc brauc uz laukiem, ka tie ir lauki, nevis tāda pati pilsēta, no kurienes viņi mūk prom,” uzsvēra “Lauku ceļotāja” prezidente.
Pasaules tūrisma organizācija (PTO) ir aprēķinājusi, ka pēdējos 15 gados tūrisms Dienvideiropas un Austrumeiropas valstīs pieaudzis par 25 procentiem. PTO uzskata, ka Baltijas valstis ir viens no potenciāli lielajiem tirgiem nākotnē. Lauku tūrisma straujā attīstība tiek skaidrota ar faktu, ka cilvēki visā pasaulē bēg no lielajām pilsētām un masu tūrisma, meklējot individualizētu piedāvājumu, ko sniedz lauku tūrisms.
Latvijas Lauku tūrisma asociācija arī starptautiskā mērogā pierādījusi, ka ir spēcīga organizācija, un viens no apliecinājumiem tam – kopīgi ar Ekonomikas ministriju jūnijā tiks rīkots nozīmīgs pasākums – starptautiska lauku tūrisma konference, kurā piedalīsies atzītākie Eiropas lauku tūrisma organizāciju speciālisti un kuru, iespējams, atklās PTO ģenerālsekretārs, kas apmeklēs Latviju un Lietuvu. Interesi par šo pasākumu jau izrādījušas gan pašreizējās, gan arī jaunās ES dalībvalstis.
Asociācijā “Lauku ceļotājs” īpaša uzmanība tiek pievērsta jauno tehnoloģiju attīstīšanai un plašākam interneta lietojumam. Saskaņā ar ES PHARE programmu ir sākts jauns projekts, kura mērķis ir ieviest tiešās rezervācijas sistēmu, kas atvieglos ceļotājiem iespēju nokļūt līdz izvēlētajai lauku mājai. Kopīgi ar Ekonomikas ministriju šogad izdots jauns katalogs “Atpūta laukos 2004”, kas pirmo reizi ir arī krievu valodā, Latvijas karte vācu, angļu un krievu valodā, kurā iezīmētas kempingu atrašanās vietas, kā arī informatīvās lapas vairākās valodās, tai skaitā arī spāņu valodā.
Šim gadam ir sagatavots divas līdz trīs reizes vairāk informatīvo materiālu nekā jebkad agrāk. Šogad valsts budžetā pāri par 60 procentiem tūrismam atvēlēto līdzekļu paredzēti tieši mārketinga aktivitātēm. Līdz šim šiem mērķiem tika atvēlēti tikai 30 procenti, turklāt arī pats budžets bija divarpus reižu mazāks. 2004.gadā dažādiem mārketinga mērķiem atvēlēts 500 tūkstošu latu – sākot no poligrāfisko materiālu izdošanas un beidzot ar ārvalstu žurnālistu vizīšu organizēšanu. Šogad vien tādas ir plānotas vairāk nekā desmit. Turklāt 2004.gadā paredzētas arī Latvijas žurnālistu vizītes četros reģionos. Šogad tiks izdoti materiāli 14 dažādās valodās, aptverot visplašāko tirgu un skaidri definējot, ka mums ir svarīgi ne vien rietumu kaimiņi, bet arī mūsu vistuvākie kaimiņi un kaimiņi austrumos. Šā gada 1.maijā tiks atvērts Latvijas Tūrisma birojs Stokholmā, bet 1.augustā – tāds pats birojs Maskavā. Pašlaik šādi biroji jau darbojas Londonā, Helsinkos un Berlīnē. Turklāt šogad paredzēts atvērt arī četrus reģionālos tūrisma birojus Latvijā.

Tūrisma attīstībai ir radīti arī fiskālie stimuli – kā zināms, no 1.maija viesnīcu pakalpojumi tiek aplikti tikai ar 5 procentu pievienotās vērtības nodokli. Lai arī aktivitāšu ir ļoti daudz un tās ir plašas, tas nenozīmē, ka to ir pietiekami un mēs pie tā apstāsimies, sacīja J.Lujāns. Viņaprāt, tūrismam budžetā vajadzētu atvēlēt 3 līdz 5 miljonus latu gadā pašreizējā miljona vietā. Ministrs solīja, ka aizstāvēs šo ekonomikai nozīmīgo jomu, cik vien varēs, un cīnīsies par vismaz divu miljonu latu asignējumu tūrismam nākamajā gadā.
Konferences noslēgumā notika lauku tūrisma svētki, kurus ar uzrunu atklāja vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņš 17 lauku tūrisma mītnēm pasniedza vides kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts”. Pasākuma laikā tika prezentēts katalogs “Atpūta laukos 2004”, kā arī sveikti aizvadītā gada labākie lauku tūrisma uzņēmēji.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

Zaļā sertifikāta saņēmēju saraksts

1. Sarmīte Ruduka – viesu māja “Pilsētnieki” – Tukuma rajons
2. Inese Survilo – kempings “Upenīte” – Preiļu rajons
3. Mārīte Mežiniece – viesu māja “Mežinieku mājas” – Preiļu rajons
4. Uldis Bumbieris – lauku māja “Avoti” – Cēsu rajons
5. Ināra Mieze – viesu māja “Eglaine” – Ludzas rajons
6. Ruta Jansone – brīvdienu māja “Bieriņi” – Saldus rajons
7. Estera Laugale – brīvdienu māja “Celmi” – Cēsu rajons
8. Aleksandrs Grišuļonoks – lauku māja “Priedeskalns” – Rēzeknes rajons
9. Astērija Kunicka – viesu māja “Liepziedi” – Daugavpils rajons
10. Signe Ezeriņa – lauku māja “Indāni” – Tukuma rajons
11. Ināra Jakupāne – lauku māja “Akmeņi” – Ludzas rajons
12. Guntis Štāls – viesu māja “Rūķīši” – Balvu rajons
13. Jānis Skrabulis – brīvdienu māja – “Avotnieki” – Cēsu rajons
14. Viktorija Bergmane – viesu nams “Saule” – Talsi
15. Ineta Kalniņa – brīvdienu māja “Gāznieki” – Kuldīgas rajons
16. Ludmila Bondare – brīvdienu māja “Dālderi” – Limbažu rajons
17. Elita Martinsone – brīvdienu māja “Upeslejas” – Cēsu rajons