ATSAUCĒ IETVERT:
Un atkal nāk baltās zeķēs Dziesmu un deju svētki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2000., Nr. 236/239 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8356
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Un atkal nāk baltās zeķēs Dziesmu un deju svētki
Pirms šiem Skolēnu
dziesmu un deju svētkiem
Veselu nedēļu — no 26.jūnija līdz 2.jūlijam — Rīgā risināsies Latvijas skolu jaunatnes 8. Dziesmu un deju svētki. Ar kādām domām tiem pošas jaunās audzes dziedātāji un dejotāji? Lūk, dažu jaunpiebaldzēnu teiktais.
Jānis Lipiņš
(9.klase): — Esmu ļoti priecīgs! Tas bija mans sapnis — šogad tikt uz Dziesmu un deju svētkiem. Šādos svētkos vēl nekad neesmu bijis. Tur būs daudz cilvēku. Būšu daudzu vidū un tomēr viens no viņiem.Agnese Vīksna
(6.klase): — Gribu sajust prieku, dejojot uz lielās skatuves vai pļavā. Tās man būs vēl nebijušas sajūtas. Interesanti būs dzīvot Rīgā, bez vecākiem, tikai ar draugiem.Liene Ikšele
(6.klase): — (..) Gribu iepazīties ar jauniem draugiem un ieraudzīt sevi pa televizoru.Atis Bruņinieks
(8.klase): — Braucu dejot, izklaidēties, naudu tērēt. Dziesmu un deju svētkos būšu pirmoreiz. Iepriekšējā reizē pirms svētkiem izstājos no kolektīva.Aleksis Povalkovičs
(5.klase): — Man patīk dziedāt, jo tad tieku uz koncertiem un Dziesmu un deju svētkiem. Un vēl man patīk, ka mūsu skolotāja ir stingra. Tikai tā var ko iemācīties.Šajos svētkos piedalīsies gandrīz 30 tūkstoši dalībnieku jeb 602 kori un tautas deju ansambļi, savu varēšanu rādīs arī pūtēju orķestri, mūsdienu deju grupas, mazie mūzikas kolektīvi... Salīdzinot ar iepriekšējiem Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kas notika 1995.gadā, svētku dalībnieku skaits palicis nemainīgs. Taču dziedāt un dejot gribētāju pulks šajos gados ir krietni pieaudzis — pirms pieciem gadiem skatēs piedalījās 835 kolektīvi, šogad — 1045. Žūrijas komisija uzsver tieši laucinieku centību, daudzviet pat pārsteigusi attālu Latvijas nostūru skolēnu dejošanas un dziedāšanas prasme.
Jā, viņu daļa — dziedāt un dejot tā, lai nokļūtu lielajā kopkorī vai kopdancī, mūsu, pārējo, rūpe — viņus sagaidīt un atbalstīt. Tiesa, šiem, 8. Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, ir paknapi ar līdzekļiem, jo gaisā pašlaik nevirmo ne vēlēšanām raksturīgās priekšspēles, ne kādi citi pasākumi, pirms kuriem jākļūst labdarīgiem. Un tomēr Valsts jaunatnes iniciatīvu centram paveicies saprotošu uzņēmumu meklējumos — atbalstītājos ir vismaz pārdesmit firmu, tai skaitā "Aldaris", "Philips Latvija", "Lido", "Laima", Latvijas radio.
Ikviens šos svētkus var atbalstīt, iegādājoties biļetes uz koncertiem. Tās pārdod Dailes teātrī, universālveikalā "Centrs", stadionā "Daugava", Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas birojā Vaļņu ielā 2, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā Strūgu ielā 4. Interesenti gaidīti arī Latvijas 8. Skolēnu dziesmu un deju svētku gājienā, kurš sāksies 2.jūlijā pulksten 9. Pusstundu pirms tam pulcēšanās gājienam Doma laukumā pie Latvijas radio. Gājiens virzīsies no Doma laukuma pa Brīvības ielu uz Dailes teātri.
Runājot par priekšdarbiem, jāmin vēl pāris patīkamas novitātes. Ar domu vienot dalībnieku plašo saimi iznāks svētku oficioza "Dziedāju, dancoju" pieci numuri (projekta autors un avīzes galvenais redaktors — Ivars Bērziņš). Avīzes galvenais varonis būs mazais dziedātājs, dejotājs, mūziķis. "Dziedāju, dancoju" cer kļūt arī par labu piemiņas suvenīru. Tā kā projektam ir atbalstītāji, avīzi būs iespējams izplatīt par cenu, kas ir mazāka par pašizmaksu. Patīkams pārsteigums būs arī svētku galvenā mākslinieka Ivara Mailīša vadībā īstenotais projekts "Latvijas Skolēnu dziesmu un deju svētki katrā pasaules datorā". Tiks izveidota Dziesmu un deju svētku mājas lapa internetā (adrese: www.apollo.lv/svetki ) un tā lietotājiem nodrošināta nepārtraukta piekļūšana izvēlētajai lappusei. Būs arī iespēja vērot pasākuma tiešraides internetā Hannoverē — "Expo 2000". I.Mailītis domā, ka šī informācija pasaulē īpašu ievērību negūs, toties svētku dalībnieki jutīsies kā civilizētās pasaules sastāvdaļa. Turklāt Multimediālajā centrā pie Kongresu nama varēs vērot vietējās translācijas no Mežaparka estrādes un Daugavas stadiona.
Spēks nāk no tautas mākslas
un atgriežas tautā
Deju skašu žūrijas komisijas locekle un viena no svētku virsvadītājām, arī mūsu valsts augstākā apbalvojuma — Triju Zvaigžņu ordeņa — īpašniece Baiba Šteina stāsta par lielāko pārsteigumu šī pavasara skatēs. Viņai ir optimistiski skaudrs redzējums:
— Sākšu ar vecu anekdoti. Japāņi ievada datorā dažādus rādītājus par latviešu tautu. Dators atbildei izdrukā ziņu, ka, viņaprāt, tādas tautas pasaulē nemaz nav, jo ar tādiem rādītājiem tauta nevar pastāvēt.
Zinot, cik smagi pašlaik dzīvo mūsu tauta, līdzībās šo anekdoti varētu piemērot arī kultūrai un dejai. Tādēļ mans lielākais pārsteigums — ka šī deja vēl pastāv, turklāt tādā kvalitātē un atdevē! Un tieši tajos rajonos, kur klājas ekonomiski visgrūtāk, ir vislielākais dejotprieks un labākie rezultāti! To varu teikt par gulbeniešiem, preiliešiem, kur kultūras nams ir pat iebrucis, arī par alūksniešiem, kur tas ir visai bēdīgā stāvoklī. Mans lielākais skašu pārsteigums ir šis vitālais spēks. No kurienes tas nāk? Acīmredzot tas tiek pasmelts no tautas mākslas, lai pēc tam to atkal atdotu atpakaļ tautai. Sarēķinājām, ka, vērtējot skates, kopumā aiz žūrijas galdiem esam nosēdējuši 144 stundas. It kā mums vajadzētu būt galīgi izšāvušamies, bet arī mēs smēlāmies no šīs enerģijas.
Zīmīgi, ka, piemēram, bagātajā Ventspilī labu un dedzīgu dejotāju bija salīdzinoši samērā maz. Droši vien pārticība nerada vēlmi līdzdarboties...
Man no prāta neiziet piecus gadus veca saruna pēc kādas skates ar raudošu puisīti. Laikam jau neesot tik labi nodejojuši un uz Rīgu netikšot... Gribēdama mierināt, neapdomīgi uzvaicāju, vai tad viņš nekad nav bijis Rīgā... Neesot gan bijis. Nealosimies — šajos piecos gados situācija nav uzlabojusies. Es diezgan bieži šīs skates laikā lūdzu pacelt roku tos lauku bērnus, kuriem šie svētki būs pirmā tikšanās ar Rīgu. Un izauga roku mežs. Es domāju, trīs ceturtdaļas šo Dziesmu un deju svētku dalībnieku šovasar Rīgā būs pirmo reizi. Citiem vārdiem — dziedot vai dejojot lauku bērns rada sev gandrīz vai vienīgo iespēju pabūt ārpus sava pagasta un rajona. Skaudri un skumji.
Varam jau atcerēties jaunlatviešus un arī par šodienu pasmaidīt — sak, nabadzība rada gara cilāšanu. Tomēr var pienākt arī tāds mirklis, kad tautā vairs nebūs šī spēka. Pašlaik mēs priecājamies par koru un deju kolektīvu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, bet var nākt arī straujš kritums, jo viss jau balstās uz vienu vienīgu entuziasmu, it īpaši pedagogu entuziasmu.
Dzintra Ciekurzne — "Latvijas Vēstnesim"
Svētku dienas un stundas
Pirmdiena, 26. jūnijs
19:00 Deju kolektīvu skates laureātu koncerts (Latvijas Nacionālais teātris)
Otrdiena, 27. jūnijs
11:00
Piemiņas pasākumi (Mākslinieku atdusas vietas)14:00
Piemiņas brīdis (Dziesmu svētku parks)Trešdiena, 28. jūnijs
9:30
Zēnu, 5.–9. klašu un jaukto koru konkursa fināli (Rīgas Latviešu biedrības nams)10:00
Pūtēju orķestru skates fināls (Rīgas 6. vidusskola)12:00
Deju koncertuzveduma "Burvju ota" labdarības koncderts (Latvijas Dailes teātris)18:00
Deju koncertuzvedums "Burvju ota" (Latvijas Dailes teātris)18:00
Mūzikas kolektīvu koncerts (Rīgas Kongresu nams)22:30
Svētku atklāšana (11. Novembra krastmala)Ceturtdiena, 29. jūnijs
10:00
Vizuālās mākslas izstādes atklāšana (Rīgas Kongresu nams)11:00
Deju koncertuzvedums "Burvju ota" (Latvijas Dailes teātris)12:00
Folkloras svētki "Pēterdiena Brīvdabas muzejā" (Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs)18:00
Mūsdienu modes deju koncerts (Rīgas Kongresu nams)19:00
Koru mūzikas koncerts (Sv.Pētera baznīca)19:00
Deju koncertuzvedums "Burvju ota" (Latvijas Dailes teātris)Piektdiena, 30. jūnijs
10:00
Akcija "Svētki atnāk ciemos" Pansionāti, sanatorijas, Folkloras kopu koncerti "Jaunā paaudze — vecajai paaudzei"10:00
Akcija koncerts "Svētki atnāk ciemos" (Bērnunami, slimnīcas, speciālās skolas)Mūzikas un deju kolektīvu koncerti
11:00
Deju koncertuzvedums "Burvju ota" viesu kolektīviem (Latvijas Dailes teātris)15:00
Vieskolektīvu koncerts (Rīgas Kongresu nams)18:00
Vieskolektīvu koncerts (Rīgas Kongresu nams)19:00
Deju koncertuzvedums "Burvju ota" (Latvijas Dailes teātris)19:00
Deju svētku koncerta "Zelta kamolītis" ģenerālmēģinājums — labdarības koncerts (Daugavas stadions)22:00
Apbalvošanas sarīkojums (Latvijas Dailes teātris)Sestdiena, 1. jūlijs
10:00
Dziesmu svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums — labdarības akcija (Mežaparka Lielā estrāde)11:00
Deju svētku koncerts "Zelta kamolītis" (Daugavas stadions)11:00
Folkloras kopu koncerti (Bastejkalns, Vērmanes dārzs un kanālmala)15:00
Deju koncertuzvedums "Burvju ota" — deju kolektīvu vadītājiem (Latvijas Dailes teātris)18:00
Deju svētku koncerts "Zelta kamolītis" (Daugavas stadions)19:00
Pūtēju orķestru koncerts (Mežaparka Lielā estrāde)22:00
Apbalvošanas sarīkojums (Latvijas Dailes teātris)Svētdiena, 2. jūlijs
9:00
Svētku dalībnieku gājiens (Rīga)15:00
Deju svētku uzveduma "Zelta kamolītis" papildkoncerts (Daugavas stadions)18:00
Svētku noslēguma koncerts (Mežaparka Lielā estrāde)
• Svētku laikā darbosies Multimediālās informācijas un reklāmas centrs Kronvalda parkā, koncertlaukumi atpūtas centrā "Lido" un Doma laukumā, izstādes Rīgas Skolēnu pilī un atpūtas centrā "Lido".
• Baltijas jūras valstu jaunatnes festivāls notiek Jūrmalā.