"Latvenergo" viceprezidents Aigars Meļko:

Par Daugavas ūdens spēka cenu Latvijas attīstībā

Daugava pie Indricas, Krāslavas rajonā

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Daugavas spēkam ir svarīga vieta Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd uz Daugavas darbojas trīs hidroelektrostacijas ar kopējo jaudu pusotra miljona kilovatu, kas ir 3/4 no elektrību ģenerējošās jaudas valstī. Savā darba mūžā šīs spēkstacijas saražojušas 75 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas. Gados ar vidēju ūdens noteci Daugavā tās nodrošina aptuveni 40% no nepieciešamā elektrības patēriņa valstī. Tādā ar ūdeni bagātā gadā kā 1998. gads – pat 68%. Latvijā ir nabadzīgi vietējā kurināmā resursi, taču mēs esam bagāti ar Daugavas spēku. Šādu hidroresursu nav ne igauņiem, ne lietuviešiem, ne citiem mūsu tuvākiem kaimiņiem. Tā ir liela vērtība, it īpaši domājot par kopīgu elektroenerģijas tirgu nākotnē.

Elektroenerģijas ražošanas specifika ir tā, ka katrā laika sprīdī, katrā sekundē saražotajai elektroenerģijai jāatbilst patērētajai. Mūsdienu tehnoloģijas neļauj uzkrāt elektroenerģiju kaut cik ievērojamā apjomā, savukārt elektriskās enerģijas patēriņš diennakts laikā svārstās plašās robežās ar izteiktu maksimumu rītos un vakaros. Tradicionālās termoelektrostacijas un it sevišķi atomelektrostacijas tehniski nav spējīgas reaģēt uz krasām slodzes izmaiņām. Tehniski vienkāršāk un arī visekonomiskāk galotņu slodzes segt ar hidroelektrostacijās saražotu elektroenerģiju. Rietumeiropas praksē šī galotņu enerģija ir ievērojami dārgāka nekā pārējā diennakts laikā. Attīstoties elektroenerģijas tirgum, līdzīga tendence vērojama arī Baltijā. Īsāk sakot, šodien par saviem relatīvi zemajiem elektroenerģijas tarifiem mēs lielā mērā varam pateikties Daugavai.

Iepriekš minētais uzskatāmi ilustrē Daugavas spēka nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. Dabiski, rodas jautājums, par kādu cenu tas iegūts. Ja uz brīdi iedomāsimies, ka šis enerģijas daudzums mums būtu bijis jāiegūst ar akmeņoglēm kurināmā elektrostacijā, tad mēs būtu sadedzinājuši 28 miljonus tonnu labas kvalitātes akmeņogļu (šobrīd to cena ir aptuveni 40 dolāri par tonnu) un atmosfērā izvadījuši vairāk nekā pusmiljonu tonnu sēra dioksīda. Ja ielūkosimies vidusskolas ķīmijas grāmatā, nebūs grūti aplēst, kādi sērskābes daudzumi no tā būtu radušies atmosfērā. Tālāk jau viss būtu atkarīgs no valdošajiem vējiem — kāds skābo lietu daudzums būtu nolijis tajā vai citā mūsu valsts daļā. Starp citu, mēs būtu saražojuši arī 4,5 miljonus tonnu pelnu, no kuriem varētu uzbērt ne tikai par Gaiziņu, bet arī par Munameģi augstāku kalnu.

Sabiedrībā vienmēr bijušas diskusijas par Daugavas spēkstaciju lietderību un dabai nodarīto kaitējumu – gan tad, kad dzima Ķeguma spēkstacija, gan vēlāk, kad tika celtas Pļaviņu un Rīgas HES, cik nu to atļāva toreizējie vēsturiskie apstākļi. Var diskutēt, vai realizēti labākie varianti, taču šodien mums ir trīs spēkstacijas uz Daugavas tādas, kādas tās ir.

Lai šīs stacijas varētu pildīt savu uzdevumu, nozares specifika prasa, lai to sarežģītās un unikālās ražošanas iekārtas būtu tehniskā kārtībā un hidrobūves būtu drošas darbā. Šo spēkstaciju atjaunošanā un modernizācijā tiek ieguldīti ievērojami līdzekļi. Ar franču firmas "Alsthom" izgatavotu iekārtu pilnā sparā rit vecās Ķeguma spēkstacijas modernizācija. Uz nākamā pavasara paliem tā būs Eiropas standartiem atbilstoša efektīva spēkstacija. Atjaunošanas darbi notiek arī Pļaviņu HES. No 1991. līdz 1996. gadam šajā stacijā tika atjaunoti 4 hidroagregāti ar bijušās PSRS valstīs ražotu iekārtu. Šobrīd notiek vēl divu hidroagregātu nomaiņa ar Francijā, Zviedrijā un citās Rietumeiropas valstīs ražotām iekārtām. Tas ļaus no viena kubikmetra ūdens, kas izplūst, piemēram, caur atjaunotajām Pļaviņu HES turbīnām, iegūt par 5 līdz 8% vairāk elektroenerģijas. Tiek gādāts arī par Daugavas spēkstaciju drošuma uzlabošanu. Mūsu mērķis ir padarīt Daugavas spēkstacijas mūsdienu tehnikas līmenim atbilstoši efektīvas un drošas darbā.

Nereti izskan pārmetumi par Daugavas HES negatīvo iespaidu uz apkārtējo vidi. Kopš valsts neatkarības atgūšanas šai problēmai pievēršam arvien lielāku vērību. Pārvarot dažādus birokrātiskus šķēršļus, kopš 1998. gada "Latvenergo" pēc savas iniciatīvas 2% no Daugavas HES kaskādē saražotās elektroenerģijas realizācijā iegūtiem līdzekļiem iegulda ūdenskrātuvju krastu erozijas ierobežošanai un ap Rīgas HES ūdenskrātuvi ierīkoto polderu sūkņu staciju uzturēšanai. Par šiem līdzekļiem 1999. gadā izveidots akmeņu uzbērums ūdenskrātuves krastā Pļaviņu pilsētas krasta erozijas apturēšanai, kas izmaksāja 65 tūkstošus latu. Līdzīga būve par 25 tūkstošiem latu tika izveidota krasta aizsardzībai pie Kokneses baznīcas. Šogad sāksies darbi krasta aizsardzībai pie Pumpura muzeja, Breiķu mājām Jēkabpils rajona Salas pagastā un turpināsies darbi Kokneses pilsdrupu pamatu nostiprināšanā. Izveidota Daugavas HES kaskādes ūdenskrātuvju krastu deformāciju monitoringa sistēma. Pēc attiecīgo pagastu un rajonu pašvaldību ierosinājuma sastādīts prioritāro objektu saraksts tuvākajiem diviem trim gadiem krastu nostiprināšanā. Zivju nārsta laikā Daugavas spēkstacijas tiek darbinātas speciālā režīmā ar minimālām ūdens līmeņa svārstībām ūdenskrātuvēs. Tomes zivju audzētavai bez atlīdzības dodam elektroenerģiju valsts pasūtījuma izpildei zivju mazuļu audzēšanā.

Nepārdomātās saimnieciskās darbības rezultātā Daugavas ielejā pie Jēkabpils, kā arī Pļaviņu HES ūdenskrātuves iespaidā rodas vižņu sastrēgumi upes posmā no Pļaviņām līdz Zeļķu tiltam, kas apdraud Jēkabpili ledus iešanas laikā. Sīkāk par šo jautājumu konferences gaitā jūs informēs citi runātāji. Gribu vienīgi atzīmēt, ka mēs esam ieguldījuši ievērojamus līdzekļus Jēkabpils aizsargdambju rekonstrukcijai un upes gultnes izpētei pie Zeļķu tilta.

Runājot vēl par plūdiem – Daugavas spēkstacijas ar savām nelielajām ūdenskrātuvēm nevar iespaidot ūdens caurteci upē. Lielās ūdens caurplūdes dēļ palu laikā zināmas teritorijas Daugavas ielejā tiek applūdinātas. Ne velti daudzās pasaules valstīs aizliegts apbūvēt teritorijas, kuras apdraud plūdi vidēji reizi simts gados. Tāds normatīvs bija spēkā arī Latvijā, taču diemžēl ne vienmēr ticis ievērots. Otrs faktors, kas rada problēmas palu laikā, ir ledus sastrēgumi, kuri izveidojas upē. Šādi ledus sastrēgumi veidojušies Daugavā arī pirms tam, kad vēl nebija uzcelta neviena spēkstacija. Nereti spēcīgi plūdi bijuši, piemēram, Rīgā. Par šādu plūdu līmeņiem var pārliecināties Rīgas Doma baznīcā, kur augstākais līmenis fiksēts 4,68 m atzīmē.

Izbūvējot Ķeguma HES aizsprostu, šādi ledus sablīvējumi Daugavā lejpus aizsprosta nav novēroti, taču biežāki vižņu sablīvējumi radās ūdenskrātuves augšgalā. Biežāk apdraudēta Jaunjelgava. Pēc Pļaviņu HES izbūvēšanas savukārt ledus sastrēgumu dēļ biežāk tiek apdraudētas Pļaviņu un Jēkabpils pilsēta. Tagad nekorekti būtu pārmest nekompetenci vai paviršību toreizējiem Pļaviņu HES projektētājiem, jo toreiz tika plānots būvēt dambjus augšpus Jēkabpils un Daugavpils. Kad atteicāmies no minēto aizsprostu būvniecības, tika meklēti citi tehniski risinājumi šai problēmai. 1992. gadā "Meliorprojekts" pabeidza izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu "Jēkabpils pilsētas un tai piegulošo teritoriju aizsardzībai pret plūdiem". Šajā projektā tika izskatīti vairāki varianti. Daži fragmenti no piedāvātiem risinājumiem realizēti praksē, taču tie nedod problēmas kardinālu risinājumu. Nepieciešams beidzot šo projektu izvērtēt un pieņemt stratēģisku lēmumu Jēkabpils aizsardzībai no plūdiem.

Savu atbalstu vides sakopšanai Daugavas kontekstā esam gatavi sniegt arī turpmāk. Meklējam arī jaunas sadarbības iespējas. Ņemot vērā tādu objektu kā Kokneses pilsdrupas un Ikšķiles baznīcas drupas Svētā Meinarda salā kultūrvēsturisko nozīmi, gribam piedalīties šo objektu saglabāšanas un labiekārtošanas darbos. Esam uzsākuši sarunas ar Kokneses pašvaldību par mūsu līdzdalību pilsdrupu saglabāšanā un parka sakopšanā. Lietišķi kontakti iedibināti ar Ogres un Ikšķiles Romas katoļu draudzes vadību par mūsu līdzdalību svētvietas izveidošanā un labiekārtošanā Sv.Meinarda salā Ikšķilē.

Mēs esam aktīvi sabiedriskās organizācijas "Daugavas fonds" dalībnieki. Gribu uzsvērt, ka vides aizsardzības problēmu risināšanā mēs esam atvērti un gatavi sadarbībai.

Iespējams, ka mēs cits citu labāk saprastu, ja jums būtu vairāk informācijas par mums un arī jūs būtu labāk iepazinušies ar mūs interesējošām problēmām. Jāatgādina, ka Daugavas spēkstacijas pieejamas plašam interesentu lokam. Iepriekš piesakoties, iespējams apmeklēt jebkuru no tām un aplūkot, kā tās izskatās no iekšpuses, un izzināt, kā tajās ražo elektrību. No ārpuses redzama tikai aisberga virsūdens daļa, un bez speciālistu skaidrojuma būs grūti izprast, kas tur notiek.

Varbūt vēl vienkāršāk atbildes uz interesējošiem jautājumiem varēs rast Daugavas spēkstaciju muzejā. Gadu gaitā ar mūsu darbinieku – entuziastu pūlēm Ķeguma HES kreisajā krastā esam izveidojuši samērā bagātu ekspozīciju. Tur jūs varēsiet iepazīties ar informāciju par izpētes darbiem Daugavā no 1800. gada, ar dažādām idejām un projektiem Daugavas izmantošanā, ar Pļaviņu un Rīgas HES būvniecības vēsturi. Tur jūs varēsiet aplūkot un savām rokām aptaustīt iespaidīgās un jau savu mūžu nokalpojušās Ķeguma un Pļaviņu HES turbīnas, kā arī saņemt atbildes uz jūs interesējošiem jautājumiem.

Kad būsiet tajā pusē, lūdzu, nāciet, skatieties, jautājiet, iepazīstieties. Mēs būtu vēl priecīgāki, ja jūs to darītu kopā ar jauno paaudzi.

Ceram, ka iepazīšana un izzināšana palīdzēs mums savstarpēji labāk saprasties un no nereti dzirdamajiem nesaistītajiem emocionālajiem monologiem pāriet uz lietišķu dialogu. To novēlu arī šīs konferences dalībniekiem un tiem, kuri mūs klausās.