Eiropa vienmēr bijusi mūsu sirdīs

Valsts prezidentes un ASV bijušās valsts sekretāres preses konferencē

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (pa labi) un bij. ASV valsts sekretāre Madeleina Olbraita, atstājot ierakstu Rīgas pils Goda viesu grāmatā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 27. janvārī, Rīgas pilī pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un bijušās ASV valsts sekretāres Madeleinas Olbraitas tikšanās notika V.Vīķes–Freibergas un M.Olbraitas preses konference. Tās ievadā Latvijas Valsts prezidente teica:
“Dāmas un kungi, mums ir liels prieks un gods uzņemt Rīgā bijušo ASV valsts sekretāri Madeleinu Olbraitas kundzi, kura bija šajā amatā laikā, kad tika pieņemti izšķirošie lēmumi par veselas virknes pasaules valstu, arī Latvijas, nākotni, par Latvijas un visu Baltijas valstu vietu šajā nākotnes Eiropā. Viņai kā ASV ārlietu ministrei šajos procesos bija ārkārtīgi nozīmīga loma. Valsts sekretāre Olbraitas kundze savas darbības laikā vienmēr iestājās par tautu pašnoteikšanās tiesībām, par pēckomunistiskās pasaules tiesībām uz brīvību. Viņa pati dzimusi Eiropas sirdī un allaž teikusi, ka nes Eiropu savā sirdī. Viņas personā mēs redzējām ASV amatpersonu, kura spēj izprast mūsu valsts un daudzu citu pēckomunistisko valstu vajadzības un cerības. Viņā mēs atradām sabiedroto un atbalstītāju. Viņa Latvijai palīdzējusi nonākt tur, kur mēs esam šodien. Tāpēc es visas Latvijas vārdā gribu izteikt Olbraitas kundzei visdziļāko pateicību par viņas lielo ieguldījumu Eiropas vēsturē.”
Madeleina Olbraita, sirsnīgi pateicoties par laipno uzņemšanu Rīgā, teica: “Man ir patiess prieks būt ar jums. Ir tiesa, ka es daudz darīju, lai Latvija atkal kļūtu brīvās Eiropas daļa. Es daudzreiz esmu teikusi, ka laikā, kad jūs nevarējāt būt Eiropas sirdī, Eiropa tomēr bija jūsu sirdīs. Ir arī tiesa, ka Latvija pati nekad nav atstājusi Eiropu. Runājot par NATO paplašināšanu, es allaž uzsvēru, ka šīs savienības durvīm jābūt atvērtām. Man ir liels prieks arī par Latvijas sekmīgo integrāciju Eiropas Savienībā (ES). Iestāšanās abās šajās organizācijās apliecina Latvijas lielo progresu ceļā uz starptautiskajām institūcijām. Mēs ar prezidenti jau ilgu laiku esam labas draudzenes, taču līdz šim man nebija izdevies ar prezidenti tikties viņas zemē. Viņas īstajā vietā, kur Vairai Vīķei–Freibergai ir tik nozīmīga loma, vadot Latvijas tautu pretim progresam. Man ir patiess prieks būt ar jums Latvijā.”
“LV” jautājums: – Prezidentes kundze, jūs vēl vakar uzsvērāt nepieciešamību izmeklēt komunistiskā režīma noziegumus. Olbraitas kundze, kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?
V.Vīķe–Freiberga: – Jā, es par to runāju nupat Stokholmā notikušajā starptautiskajā konferencē par genocīdu un apliecināju mūsu gatavību palīdzēt komunistiskā režīma noziegumu izmeklēšanā.
M.Olbraita: – Tas ir jautājums, par ko es allaž esmu iestājusies. Jo bez principiāla pagātnes izvērtējuma nav iespējama sekmīga virzība uz nākotni. Es par to esmu runājusi vienmēr un visur – vietās, kur cilvēki vēl nezina patiesību, kas komunistiskā režīma laikā notika daudzās Eiropas valstīs.
Jautājums par prezidenta Buša politiku.
M.Olbraita: – Man ir allaž grūti ārzemēs runāt par savas valsts prezidenta politiku. Pamatā es atbalstu katru ASV prezidentu. Pašlaik es esmu ļoti norūpējusies par miera nodibināšanas iespējām Irākā. Es ļoti ceru, ka prezidenta Buša centieni sekmēs šādu atrisinājumu. Šajā aspektā es ļoti augstu novērtēju arī latviešu karavīru ieguldījumu miera misijā Irākā. Tas ir ļoti nozīmīgi. Protams, joprojām ļoti aktuāls ir jautājums, vai Irākā bija masu iznīcināšanas ieroči. Taču es ļoti ceru, ka kopīgiem spēkiem mūsu valstīm izdosies nostiprināt stabilu un demokrātisku Irāku.
Jautājums par ASV valsts sekretāra Kolina Pauela vizīti Krievijā.
M.Olbraita: – Es domāju, ir ļoti svarīgi izskaidrot prezidentam Putinam, ka viņš var pazaudēt starptautisko cieņu, ja Krievijā tiks ierobežota preses brīvība un netiks atbalstīti demokrātiskie centieni. Protams, asu kritiku pelnījusi Krievijas rīcība Čečenijā. Es ceru, ka šajā jautājumā mēs pieņemsim daudz stingrākus paziņojumus, liekot saprast, ka nepieciešams problēmas politisks atrisinājums. Ja es tagad būtu ASV valsts sekretāre, es daudz biežāk nāktu klajā ar paziņojumiem par Krievijas rīcību, cenšoties padziļināt savu iespaidu Baltkrievijā, Moldovā un arī Ukrainā. No otras puses, ir svarīgi, lai ASV uzturētu produktīvas attiecības ar Krieviju.
Jautājums par eventuālu Latvijas attiecību uzlabošanos ar Krieviju pēc mūsu valsts iestāšanās NATO.
– Jā, es ceru, ka tās uzlabosies, jo tad šim procesam būs papildu mehānismi. Tos nodrošinās ne vien Latvijas dalība NATO, bet arī fakts, ka NATO un Krievija kopīgi apspriedīs daudzus jautājumus. Protams, Krievija arī tad nevarēs piedalīties NATO lēmumu pieņemšanā, taču ir ļoti svarīgi uzturēt dialogu. Es domāju, Latvijas iestāšanās NATO būs ļoti cerīga, jo pavērs plašākas iespējas arī valstu divpusējo attiecību uzlabošanai.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv