Ārzemju presē

Vācu “Die Presse”: Amerikā joprojām viena no svarīgākajām tēmām ir karš pret Irāku un pirmām kārtām haotiskās pēckara attiecības, vismaz tad, kad runa par prezidenta Buša kritizēšanu. Viens no nopietnākajiem prezidenta Džordža V. Buša kritizētājiem ir senators Džons Kerijs. Kā vienu no savas ārpolitikas prioritārajiem mērķiem viņš min nesaskaņu likvidēšanu Eiropas un ASV attiecībās.

•

Angļu “The Guardian”: Bērtijs Aherns labi tiek galā ar ES prezidenta pienākumiem. Viņš bija pietiekami apdomīgs un neiesaistījās lielākajā 2004.gada “ES skandālā”, kas saistīts ar Stabilitātes pakta pārkāpšanu. Īrija vēlas sevi pierādīt kā “labo eiropieti”. Tomēr lielākie izaicinājumi Īrijas prezidentūrai vēl ir priekšā. Aherns apņēmies panākt vienošanos par ES konstitūciju, jo, velkot laiku, vienošanos būs arvien grūtāk panākt.

•

Poļu “Gazeta Wyborcza”: ES Komisija iestājas par ES budžeta palielināšanu, lai varētu finansēt paplašinātās Eiropas lielākos izdevumus, taču maksātājvalstis nevēlas budžeta palielināšanu. Paradoksālā veidā jaunajām dalībvalstīm būtu izdevīga palīdzības saglabāšana arī pašreizējo dalībvalstu atpalikušākajiem reģioniem, jo tādējādi saglabātos izredzes, ka palīdzības fondi netiks ierobežoti.

•

Nīderlandes “De Volkskrant”: Formāli visas Eiropas Savienībā ietilpstošās valstis ir līdzvērtīgas, bet, tā kā tieši starptautiskajā politikā dzīve vienmēr atšķiras no teorijas, patiesībā pastāv dažnedažādas atšķirības: darba stāžā, svarā, vēsturē un lielumā. Īsi sakot, atšķirības ir ietekmē. Līdz publiskai atšķirību definēšanai starp A valstīm un B valstīm pagaidām vēl nav tikts. Taču sistemātiski, jo īpaši paturot prātā šogad gaidāmo paplašināšanos, tiek runāts par “līdergrupas” izveidošanas noderīgumu un nepieciešamību, tā ka statusa atšķirību apzināšanās jāuzskata par notikušu faktu. Paliek tikai jautājums, vai tas tiks transponēts arī politikā. Paplašināšanās padara atbildes rašanu uz šo jautājumu vēl neatliekamāku, nekā tā jau līdz šim bijusi.

•

Vācu “Süddeutsche Zeitung”: 2003.gadā abos svarīgākajos jautājumos – par Irākas un ES konstitūcijām – Veimāras trīsstūrī parādījās plaisa. Vācija un Francija bija pret Bušu un par ES konventu, bet Polija atradās tieši pretējā nometnē. No atšķirīgiem viedokļiem izvairīties nebija iespējams, bet no neuzticēšanās gan. 2003.gada krīze klubam bija pārbaude, ko tas neizturēja. Taču Veimāras trīsstūra pastāvēšanai kāda jēga būs tikai tad, ja tā ietvaros vācieši, francūži un poļi atrisinās problēmas, iekams Savienībā būs noticis sprādziens, vai arī virzīs uz priekšu projektus, kam viss lielais loks nav gatavs.

•

ASV “Wall Street Journal”: ES un NATO robežas pietuvojas Krievijai. 2003.gadā Krievija neīstenoja aktīvu ārpolitiku. 2004.gads solās būt atšķirīgs – Krievija atkal būs problēma Rietumiem. Pasaules valstu līderu vērtējums Putinam un viņa īstenotajai politikai mainās atkarībā no tā, cik tālu šīs valstis atrodas no Krievijas. Saprotams, ka Krievijai ģeogrāfiski tuvākās valstis izjūt neuzticību pret Putinu. Krievija ir jauna izaicinājuma priekšā – tai būs jāmācās sadzīvot ar ES un NATO valstīm pašā “degungalā”.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem