“Šis nav brīdis, lai enerģiju izšķiestu liekās aktivitātēs”

Izvēle par Ministru prezidenta pieļautajiem valdības pastāvēšanas trim variantiem – Latvijas Pirmās partijas palikšanu valdībā, mazākumvaldības izveidošanu un valdības krišanu – ir izpildvaras un parlamenta rokās, vakar preses īssaietā, komentējot radušos krīzi, norādīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Savukārt, runājot par Saeimā otrajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, V.Vīķe-Freiberga atzina, ka pašreizējā redakcijā tie ir nepieņemami.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

“Tā ir valdības vadītāja privilēģija – izvēlēties komandu, ar kuru strādāt. Ja viņš konstatē, ka ar vienu no komandas locekļiem ir grūtības strādāt, tad tā ir viņa izvēle. Viņš to dara no savas brīvas gribas un, protams, cik es saprotu, ir sagatavojies arī visām iespējamām konsekvencēm, kas no šādas rīcības varētu izrietēt,” komentējot Ministru prezidenta Einara Repšes lēmumu atlaist savu biedru Aināru Šleseru, atzina Valsts prezidente. “Man vakar sarunā ar premjeru radās iespaids, kādi varētu būt iespējamie risinājumi. Protams, savu lomu te spēlē Latvijas Pirmās partijas lēmums – palikt valdībā vai ne. Taču es kā prezidente aktīvi sāku iesaistīties šajā procesā tikai trešajā no minētajiem variantiem – brīdī, kad šī valdība zaudē uzticības balsojumu Saeimā, kad valdība krīt. Tad prezidenta loma ir izvēlēties jaunu premjeru, kas būs spējīgs izveidot rīcībspējīgu valdību.”
V.Vīķe-Freiberga arī norādīja, ka Latvija patlaban ir ļoti būtiskā savas attīstības posmā, kad nesaskaņas valdībā ievērojami kaitē valsts virzībai. “Dienaskārtībā mums ir ārkārtīgi daudz darbu. Šobrīd visas pūles un enerģija jāvelta to pienākumu pildīšanai, ko vēsture un situācija mums prasa. Šis nav brīdis, lai enerģiju izšķiestu liekās aktivitātēs. Mums vajadzīgais rezultāts ir ekonomiskā attīstība, tautas drošība, labklājības pieaugums.”
Premjerministra biedra atlaišanu Valsts prezidente saista tieši ar bažām par valsts ekonomisko izaugsmi. “Atlaists ir Ministru prezidenta biedrs, kuram bija uzticēta valsts ekonomiskās attīstības veicināšana un ārvalstu investīciju piesaistīšana, un šī loma Latvijai kā valstij ir pietiekami svarīga. Es ceru, ka Ministru prezidents šo vietu neatstās tukšu, ka viņam ir plāns, kā šis darbs tiks veikts. Es sagaidu, ka tiks nozīmēts kāds augsta ranga Ministru kabineta loceklis, kurš būs atbildīgs par ārvalstu investīciju piesaistīšanu.”
Savukārt, komentējot iespējamās mazākuma valdības izredzes, V.Vīķe-Freiberga gan atzina, ka tās nav iespējams paredzēt, gan pieļāva, ka E.Repše plānojis gājienu uz priekšu. Proti, ka premjerministrs jau parūpējies par balsojumiem Saeimā nepieciešamā vairākuma nodrošināšanu, kuram šajā gadījumā būtu nepieciešami seši lojāli deputāti no iespējamās opozīcijas. Kopumā, norādot uz politiskās krīzes iespaidu, Valsts prezidente akcentēja nepieciešamību nodrošināt Latvijas pilnvērtīgu dalību Eiropas Savienības ietvaros. “Kad šauj starta pistole, mums jābūt gataviem startēt kopā ar citām jaunajām dalībvalstīm.”
Kā valsts attīstības būtisku aspektu V.Vīķe-Freiberga uzsvēra arī izglītības reformu, kas pašlaik plašāk zināma ar ažiotāžu krievu skolēnu mācībvalodas sakarā. “Izglītības reformai drīkst un var būt tikai viens mērķis, un tas ir: izveidot labi izglītotu, dzīvei gatavu un sabiedrībā labi integrētu jaunu pilsoni, cilvēku, kas spējīgs darboties modernās sabiedrības apstākļos, ar labu pamatizglītību, kas saprot to, kas notiek pasaulē. Latvijas apstākļos tas ir cilvēks, kas pietiekami labi prot latviešu valodu un var ieņemt jebkādu amatu, ieskaitot Valsts prezidenta amatu. Un es ļoti ceru, ka Saeimā ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem – gan no labā, gan kreisā spārna – šis mērķis ir skaidri saprotams. Ceru, ka skolēni netiks izmantoti kā ierocis, lai ievāktu politiskos punktus.”
Skarbus vārdus V.Vīķe-Freiberga veltīja arī Izglītības likuma pārmaiņu autoriem. “Patlaban otrajā lasījumā ieviestie grozījumi, manuprāt, ir izcili neveikli formulēti. Esmu lūgusi izglītības ministru Šadurska kungu sniegt izskaidrojumus. Un ar nožēlu jāatzīst, ka mani Šadurska kunga atbilde pilnībā neapmierina. Es viņam biju lūgusi, lai viņš man iesniedz sarakstu, kurā tiktu skaidri sadalītas mācāmo priekšmetu kategorijas. Šādu sarakstu es no ministra neesmu saņēmusi, tāds arī nav parādījies publiskajā telpā. Likums savā pašreizējā redakcijā var izraisīt bažas, ka notiek atkāpšanās no iepriekš jau norunātās sadales – 60% latviešu, 40% – mazākumtautības valodā. Ja likums tiks pieņemts šādā redakcijā, man tas būs jānosūta atpakaļ Saeimai.”