Top Latvijas vēlētāju reģistrs

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Līdz Eiroparlamenta vēlēšanām, kurās pirmo reizi piedalīsies arī Latvijas pilsoņi, atlicis mazāk par pieciem mēnešiem. Pēdējā Saeimas sēdē tika pieņemts Vēlētāju reģistra likums. Līdz ar šā likuma pieņemšanu Latvijā tiks ieviesta un pakāpeniski pilnveidota jauna un no pašreizējās vēlētāju reģistrācijas atšķirīga vēlētāju reģistrācijas kārtība. Kā atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, tas notiek ne tādēļ, ka esošā kārtība ir apšaubāma, bet gan tādēļ, ka vēlēšanas notiek visā Eiropā un tur pastāvošā vēlētāju reģistrācijas kārtība ir atšķirīga. Neko nemainot, Latvija ārvalstīs dzīvojošiem vai tobrīd esošiem Latvijas vēlētājiem nevarētu garantēt to izsvītrošanu no Latvijas vēlētāju reģistra, jo tāda Latvijā nav. Tas nozīmē, ka nebūtu arī pārliecības par “vienas vēlētāja balss” principa nodrošināšanu šiem vēlētājiem. “Ja neko nemainām, mums atliek Eiropas valstīm paziņot, ka latvieši citās valstīs Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīties nevar,” paskaidro A.Cimdars.

Tā bija līdz šim

Pašreizējā vēlētāju reģistrācijas kārtība Latvijā darbojās kopš 1993. gada. Pilsonim ierodoties vēlēšanu iecirknī un uzrādot pasi, viņš tika ierakstīts vēlētāju sarakstā. Viņam tika izsniegta viena aploksne un vēlēšanu zīmju komplekts nobalsošanai. Vēlētājs par zīmju un ap

loksnes saņemšanu parakstījās sarakstā iepretī savam uzvārdam un saņēma savu pasi, kurā piedalīšanos vēlēšanās apliecināja vēlēšanu komisijas īpašs spiedogs. “Šī kārtība bija ērta un brīva vēlētājam, jo tam nebija iepriekš īpaši jādomā, uz kuru vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā jādodas. Reģistrēti tika tikai tie, kas uz vēlēšanām atnāca un tikai vienā iecirknī, kurā tie ieradās,” stāsta A.Cimdars.

Kārtība jāmaina
vairāku iemeslu dēļ

Ja vēl šoreiz iekšzemē, pieverot acis uz atšķirībām, būtu iespējams izmantot esošo vēlētāju reģistrācijas kārtību, tad jau nākamgad, pašvaldību vēlēšanas rīkojot, problēma atjaunotos. Viens no iemesliem tam ir valstī mainītā kārtība, kad pase ir personas, bet vairs nav dzīvesvietu apliecinošs dokuments. Otrs iemesls ir iecerētā identifikācijas karšu ieviešana, kad pases vairs nebūs vienīgais personu apliecinošais dokuments. Līdz ar to tās vairs nevarēs izmantot vēlēšanās, lai nodrošinātu principu “viens vēlētājs – viena balss”.

Kāda būs jaunā kārtība

Jaunā vēlētāju reģistrācijas kārtība zināmā mērā daudziem vēlētājiem ļaus atpazīt kādus elementus no vēlēšanām padomju gados. Saskaņā ar pilsoņa deklarēto dzīvesvietas adresi katram vēlētājam tiks noteikts viens konkrēts vēlēšanu iecirknis. Par šo faktu katrs vēlētājs līdz 3.aprīlim saņems rakstisku apliecinājumu un uzaicinājumu vēlēšanu dienā 12.jūnijā vai, izmantojot iepriekšējo balsošanu 9.līdz 11.jūnijā, ierasties noteiktā vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu iecirknī šā vēlētāja uzvārds jau būs ierakstīts vēlētāju sarakstā un atradīsies pie noteikta reģistrācijas galdiņa (uzvārdu alfabēta princips). Vēlētājs, saņemot uzaicinājumu, ir tiesīgs līdz 13.maijam paziņot par vēlmi mainīt vēlēšanu iecirkni, par to iesniedzot rakstveida iesniegumu jebkurai pašvaldībai vai pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādei.
Nedaudz iezīmējot vēlēšanu norisi, atšķirība ir tā, ka līdz ar jaunās vēlētāju reģistrācijas kārtības ieviešanu vēlētāju pasēs kā balsošanas apliecinājums vairs netiks spiesti spiedogi.
Ievērojot moderno informācijas tehnoloģiju attīstības tempus, A.Cimdars optimistiski prognozē, ka nākotnē vēlētāju saraksti iecirkņos varētu būt pieejami elektroniski.

Vēlētāju reģistrs
netop viegli

Arnis Cimdars paskaidro, ka darbs pie vēlētāju reģistra izstrādes un Vēlētāju reģistra likuma uzsākts paralēli. Citas izvēles nebija, jo noteikumus diktēja ierobežotais laiks. Likums ir pieņemts, un reģistrs arī jau top. Tiek izmantota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iedzīvotāju reģistra datu bāze. Sadarbība ar šo valsts iestādi CVK ir ilglaicīga, un A.Cimdars ar gandarījumu uzsver PMLP atsaucību un konsekvenci. Otrs sadarbības partneris Vēlētāju reģistra izstrādei ir Valsts zemes dienests (VZD), kas piedāvā Valsts adrešu reģistra datu bāzi un digitālās pilsētu kartes vēlēšanu iecirkņu noteikšanai.
Tāpat kā iepriekš, vēlēšanu iecirkņu skaita noteikšana ir vietējās pašvaldības pārziņā. Veidojot vēlētāju sarakstus, nekādas grūtības CVK nesaskata tajās pašvaldībās, kur tiks noteikts viens līdz pieci vēlēšanu iecirkņi. Problēmas sagādā lielās pašvaldības, kurās pa vēlēšanu iecirkņiem ir jāsadala liels iedzīvotāju skaits. Rīgā – 380 tūkstoši, Daugavpilī – 60 tūkstoši, Liepāja – 42 tūkstoši vēlētāju.
Galvenā problēma ir tā, ka VZD un PMLP datu bāzes atšķiras un nav savstarpēji saistītas. Nav iespēju precīzi noteikt, cik vēlētāju dzīvo konkrētā teritorijā, lai atbilstoši ģeogrāfiskajai atrašanās vietai vēlētājiem vienmērīgi noteiktu vēlēšanu iecirkņus. Kā zināms, pilsētās ir gan privātmāju rajoni, gan daudzdzīvokļu namu masīvi, un iespējamais vēlētāju skaits tajos krasi atšķiras. A.Cimdars atzīst, ka lielajās pilsētās, izņemot Rīgu un Daugavpili, vēlētāju sadalījums pa vēlēšanu iecirkņiem var notikt empīriski. Šobrīd Rīgā un Daugavpilī neviens neuzņemtos atbildību šo procesu veikt bez konkrētām ziņām par iespējamo vēlētāju skaitu, kas apmeklētu konkrētu iecirkni. Tādēļ, izmantojot VZD digitālās pašvaldības kartes, tiek noteiktas iespējamās vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas un iezīmētas orientējošo iecirkņu robežas. Saskaņojot ar Valsts adrešu reģistra datu bāzi, katram iecirknim tiek sagatavots tā robežās atrodošos ēku saraksts. PMLP katrai iecirkņa ēkai pievieno tajā dzīvojošo vēlētāju skaitu. Aprēķinot kopējo vēlētāju skaitu katram iecirknim, vajadzības gadījumā tiek veiktas nepieciešamās iecirkņu robežu izmaiņas, lai vēlētāju sadalījums pa iecirkņiem būtu vienmērīgs.
VZD norāda, ka šī ir pirmā reize, kad Valsts adrešu reģistrs tiek pilnvērtīgi izmantots – Vēlētāju reģistra izveidošanai. Tomēr pastāv vairākas grūtības iespējami ātrai un sekmīgai procesa veikšanai. VZD Valsts adrešu reģistra datu bāzē ir informācija par aptuveni 64% valstī esošo ēku. Ir ziņas par 84% Rīgā esošajām ēkām. Tas rada papildu problēmas Rīgas vēlēšanu komisijai iecirkņu robežu noteikšanai un vēlētāju sarakstu izveidošanai. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Siliņš atzina, ka patlaban nav ziņu par aptuveni 23 tūkstošiem Rīgas vēlētāju, kas atrodas PLMP iedzīvotāju reģistrā, tomēr to dzīvesvieta nav Valsts adrešu reģistrā.
Kaut VZD ir pilsētu digitālās kartes, vēlēšanu iecirkņu robežu noteikšanu nav iespējams veikt datorizēti, jo PMLP datu bāzes programma nav savienojama ar VDZ datu bāzes programmu. Tādēļ darbs tiek veikts ar roku un norit lēnāk.
Tomēr, neraugoties uz pastāvošajām grūtībām, visu iesaistīto sadarbības iestāžu kopdarbs – Vēlētāju reģistrs – līdz 5. martam būs izveidots. Savukārt katra vēlēšanu iecirkņa precizēti vēlētāju saraksti būs sagatavoti līdz 28.maijam, kad tos nosūtīs rajonu un lielo pilsētu vēlēšanu komisijām.
“Domāju, ka Latvijas vēlētāji ir psiholoģiski gatavi jaunai vēlētāju reģistrācijas kārtībai. Kaut būs arī šīs kārtības kritizētāji, nav noslēpums, ka neapmierinātība ir progresa virzītājspēks.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalniņa@vestnesis.lv