Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par policijas ģenerāļa speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu Ā.Meikališai”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.598 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments” Latvijas Policijas akadēmijas rektorei policijas pulkvedei Ārijai Meikališai piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.
Pieņemts rīkojums “Par S.Jakušenoku”.
Pamatojoties uz Konkurences likumu un ievērojot ekonomikas ministra Jura Lujāna ieteikumu, Skaidrīte Jakušenoka apstiprināta Konkurences padomes locekļa amatā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību””.
Veidojot normatīvo bāzi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģijai (pamatnostādnēm) daļā par zemes pastāvīgā lietotāja statusa maiņu, ir jāgroza likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”. Likums jāpapildina ar pārejas noteikumiem, nosakot, ka likums ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim. 2005.gadā izbeigsies zemes piešķiršana pastāvīgā lietošanā un privatizācijai nepieprasītā zeme piekritīs valstij un pašvaldībām.
Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā: līdz 2004.gada 30.jūnijam – likumprojektu par nekustamā īpašuma valsts kadastru; līdz 2004.gada 30.septembrim – likumprojektu par zemes ierīcību.
Akceptēts likumprojekts “Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likums”.
Šobrīd tikai viens normatīvais akts regulē publisko pasākumu norises kārtību – likums “Par sapulcēm un gājieniem”. Minētais likums regulē tikai mazu daļu no visiem rīkotajiem pasākumiem, proti, sapulces un gājienus. Nav neviena normatīvā akta, kas noteiktu, ka pasākuma rīkošana ir jāsaskaņo ar pašvaldību un jāsaņem attiecīga atļauja pasākuma rīkošanai, kā arī noteiktu pasākuma dalībnieku tiesības un pienākumi.
Likumprojekts nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises organizatoriskos un tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību publiska pasākuma laikā. Likumprojektā paredzēta kārtība, kādā tiek saņemta atļauja pasākuma organizēšanai, noteikts, kādi dokumenti jāiesniedz atļaujas saņemšanai, termiņi to iesniegšanai un termiņš, kad tie tiek izskatīti un pieņemts lēmums, bez tam paredzēts, kādas personas var būt par pasākuma organizatoriem, to atbildība un rīcība īpašos gadījumos. Atbilstoši Latvijas valdības rīcības plāna starptautiskā terorisma apkarošanai 13.punktam likumprojektā iekļauti speciāli drošības pasākumi.
Noteikts, ka likums neattiecas uz: normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiska rakstura sarīkojumiem baznīcās un līdzīgās sakrālās ēkās vai šo reliģisko organizāciju īpašumā (valdījumā) esošajās teritorijās; sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumos Nr.503 “Noteikumi par alternatīvā dienesta pildīšanas vietām””.
Grozījums paredz svītrot šajos noteikumus 2.20.punktu, kurā noteikts, ka alternatīvo dienestu var pildīt Bērnu bāreņu aprūpes centrā “Inčukalns”, jo pieņemts lēmums par bērnu bāreņu aprūpes centra “Inčukalns” likvidāciju.
Akceptēts likumprojekts “Par Eiropas Kopienas dalībvalstu konvenciju par ārvalstu kriminālsodu izpildi”.
Lai Latvijas Republika varētu iestāties Eiropas Savienībā, tai ir jāievēro un jāpilda acquis communautaire prasības, kuras izteiktas kandidātvalstīm. Viena no tām, lai Latvijas Republika uz iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā būtu gatava pievienoties Eiropas Kopienas dalībvalstu konvencijai par ārvalstu kriminālsodu izpildi. Šai Konvencijai var pievienoties ikviena valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Normatīvais akts uzlabos un regulēs kārtību un gadījumus, kuros Eiropas Savienības dalībvalstis sadarbosies attiecībā uz sodu izpildes nodošanu, kā arī varēs lūgt kriminālsodu izpildes nodošanu. Konvencija nosaka kārtību, kādā kriminālsodi var tikt nodoti, nodošanas nosacījumus, kā arī citas prasības.
Pieņemti noteikumi “Valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” vadības padomes nolikums”.
Valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” vadības padome ir konsultatīva valsts institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” īstenošanu, lai saglabātu, attīstītu un popularizētu lībiešu (līvu) valodu, vēstures un kultūras mantojumu, kā arī nodrošinātu stabilas un demokrātiskas Latvijas valsts attiecības ar tās seno pamattautību – lībiešiem (līviem).
Vadības padomei ir noteikti šādi uzdevumi: sniegt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam priekšlikumus par mērķprogrammas prioritāšu noteikšanu kārtējam gadam un mērķprogrammas rīcības plāna aktualizēšanu; analizēt mērķprogrammas īstenošanas efektivitāti un izstrādāt priekšlikumus darba pilnveidošanai, kā arī sagatavot priekšlikumus lēmumu pieņemšanai par mērķprogrammas rīcības programmu īstenošanai nepieciešamajiem tiesību aktiem un starpinstitūciju darba grupu izveidošanu, kā arī iesniegt attiecīgos tiesību aktu projektus Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.
Pieņemts rīkojums “Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku”.
Ar šo rīkojumu atbalstīta Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku projekta parakstīšana. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Somijas Republikā Valdis Krastiņš pilnvarots parakstīt līguma projektu. Noteikts, ka līgums pēc tā parakstīšanas jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā.
Gan Latvija, gan arī pārējās Baltijas valstis tiek uzņemtas Ziemeļu Investīciju bankā (ZIB) uz pilnīgi vienādiem principiem, un šī dalība tiks apstiprināta ar parakstītu un ratificētu līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku. 2003.gada 28.oktobrī Latvijas valdība atbalstīja Latvijas valsts līdzdalību ZIB, un jau decembrī notika divas tikšanās starp ZIB un jauno dalībvalstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – pārstāvjiem, lai sagatavotu jaunu iestāšanās līgumu un vienotos par iestāšanās nosacījumiem.

Pieņemts rīkojums “Par Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidāciju”.
Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju likvidē ar Ministru kabineta rīkojumu. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā likvidējama Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, un dienu, no kuras tā uzskatāma par likvidētu. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas saistības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārņem valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.
Rīkojums paredz ar 2004.gada 1.jūliju likvidēt Ekonomikas ministrijas padotībā esošo valsts budžeta iestādi – Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju.
Uzdots valsts budžeta iestādes Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidāciju veikt likvidācijas komisijai, kuru izveido ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieces rīkojumu un saskaņo ar ekonomikas ministru.
Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas valdījumā un citu valsts institūciju valdījumā esošos nekustamos īpašumus, par kuru sagatavošanu vai nodošanu privatizācijai ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi par valsts dzīvojamo māju sagatavošanu vai nodošanu privatizācijai, uzdots nodot valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” valdījumā un ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” personā.
Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidācijas komisijai uzdots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai nodrošināt: komisijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu valdījumu līdz to nodošanai valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” valdījumā, pašvaldību īpašumā vai dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā; komisijas lietvedībā pabeigto dokumentu sakārtošanu līdz tās likvidācijas beigām, valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” darbam nepieciešamo Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lietu nodošanu valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra”, kā arī dzīvojamo māju pabeigto privatizācijas lietu nodošanu Latvijas Valsts arhīvam un lietu pārņemšanas izdevumu apmaksu.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””.
Visaptverošajā monitoringa ziņojumā ir norādīts, ka, neskatoties uz to, ka Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskā iepirkuma sfēru, lielākoties ir saskaņā ar ES likumu kopojumu, tomēr ir jāturpina normatīvo aktu saskaņošana, likvidējot neatbilstības attiecībā uz tā sauktajiem iepirkuma sliekšņiem un likumā paredzētajiem izņēmumiem. Pašlaik publiskā iepirkuma jomu regulē likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.
Grozījumi likumā tiek veikti, lai ņemtu vērā Eiropas Komisijas norādījumus. Ar šo likumprojektu tiek novērstas Visaptverošajā monitoringa ziņojumā norādītās nepilnības attiecībā uz tā saukto iepirkuma sliekšņu neatbilstību, tiek ierobežota atsevišķu likumā paredzēto izņēmumu darbība, noteikts regulējums par paziņošanu Eiropas Kopienu Oficiālajam Žurnālam. Papildus Eiropas Komisijas norādījumiem likumprojektā uzlikts pienākums pasūtītājam iegūt informāciju par pretendenta galīgajiem īpašniekiem, kā arī atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam noteikts Iepirkumu uzraudzības biroja statuss, grozot likuma 38.pantu. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam mainīta 39.panta redakcija, nosakot, ka sūdzība ir specifiska veida iesniegums, kura izskatīšanas kārtība tiek regulēta ar šā likuma prasībām.
Valdība lūdz Saeimu likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments