Novadi radīs pārmaiņas arī izpildvarai

Lai tikšanās reizei būtu gan politiska, gan praktiska virzība, par lektoriem tiek aicināti nozaru ministri, departamentu direktori un atbildīgie speciālisti. Politiķi sniedz nozares virzības politiskos akcentus, praktiķi iepazīstina un skaidro nozares jaunumus un aktualitātes.

Izpilddirektori tiekas
ik mēnesi

Par vienu no iecerēto uzdevumu izpildes priekšnosacījumiem uzskata mērķtiecīgu un sistemātisku plānošanu. Lai sekotu līdzi ikdienas dzīves notikumu norisēm un apzinātu tajā ienākošos jaunumus, palīdz mācības.
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA), kas sevi dēvē par brīvprātīgu profesionāļu apvienību, apvienojot gandrīz divsimt pašvaldību izpilddirektoru, ik mēnesi pulcē asociācijas biedrus un arī citus pašvaldību speciālistus. Tikšanās reizes jau ierasti tiek rīkotas kā informatīvās sanāksmes, kas notiek Rīgā un kurās piedalās vienas izraudzītās nozares atbildīgās amatpersonas, parlamenta politiķi, valsts iestāžu darbinieki, privātā biznesa pārstāvji. Reizi ceturksnī sanāksmes notiek kādā no pašvaldībām ārpus Rīgas, kas vienlaikus ir arī pieredzes apmaiņas braucieni uz pašvaldībām. Tikšanās reizēs pārrunājamo tēmu izvēli nosaka tās nozīmība pašreizējā pašvaldības darbā vai vispārizglītojošs tematisks ieskats kādā nozarē.
Tā, piemēram, nākamās – 4.februāra – izpilddirektoru asociācijas sanāksmes tēma būs enerģētikas nozares jaunākās pamatnostādnes. „Līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā atlikuši tikai daži mēneši. Enerģētikas jautājumi, tostarp nesenās elektroenerģijas tarifu izmaiņas, enerģijas nodoklis, kas drīzumā tiks ieviests, ir nozīmīgi pašvaldībām. Tas noteica LPIA februāra tikšanās reizes sarunu tēmu,” paskaidro LPIA vecākais padomnieks Bruno Otersons, atzīstot, ka pārrunājamo tēmu loks nav nebeidzams, tāpēc tās atkārtojas, tomēr par attiecīgo nozari sniedz jaunāko informāciju.
Šā gada janvāra sanāksmē pašvaldību izpilddirektori tikās ar Tieslietu ministrijas un tās struktūrvienību vadošajām amatpersonām. Tā bija iespēja dialogā pārrunāt tieslietu un korupcijas apkarošanas jautājumus, kas pašvaldību izpilddirektorus ikdienas darbā tieši neskar. Lai tikšanās reizei būtu gan politiska, gan praktiska virzība, par lektoriem tiek aicināti nozaru ministri, departamentu direktori un atbildīgie speciālisti. Politiķi sniedz nozares virzības politiskos akcentus, praktiķi iepazīstina un skaidro nozares jaunumus un aktualitātes.

Līdzdalība paša ziņā

Piedalīšanās asociācijas rīkotajās sanāksmēs ir katra paša ziņā. Pēc saņemtā uzaicinājuma, kurā norādīts sanāksmes temats, izpilddirektors pēc paša izvēles var apmeklēt vai noraidīt pasākumu. Turklāt piedalīties aicināti arī pašvaldību politiķi un atbilstoši pašvaldības speciālisti, kuru darbs saistīts ar sarunas tēmu. B.Otersons atzīst, ka ik reizi ierodas aptuveni puse izpilddirektoru kopā ar saviem kolēģiem vai politiķiem. Kā iespējamie neierašanās iemesli tiek minēti vai nu ikdienas pienākumu neatliekama veikšana, vai sanāksmes tēmu atzīšana par neaktuālu. Bet apmēram trešdaļa asociācijas biedru piedalās katrā sanāksmē.

Atturīga nostāja novadu
veidošanas politikā

Ne vien starptautiskās un valstiski svarīgās aktualitātes, kā iestāšanās ES, administratīvi teritoriālā reforma, ir pašvaldību un to administrācijas vadītāju – izpilddirektoru – rūpju un pārdomu lokā. Novadu veidošanās procesi, pēc izpilddirektoru domām, patlaban vēl ir politiskā stadijā, tādēļ LPIA ietur atturīgu un neitrālu nostāju. “Notiekošo vērojam un krājam sevī atziņas par to, kas mūs skars, praktiski veidojot novadus. Domāju, Latvijā novadu veidošana skars ne vien pašvaldību teritoriālo pārdali, bet arī neizbēgami notiks organizatoriskas pārmaiņas atsevišķās pašvaldībās. Gatavojoties šādiem procesiem, LPIA iesaistījusies vairākos starptautiskos projektos, lai iepazītos ar Eiropas pieredzi. Tāds, piemēram, bija sadarbības projekts ar partneriem Dānijā. Mēs varējām iepazīties ar administratīvi teritoriālās reformas politiskajiem un praktiskajiem procesiem Bornholmas salā,” stāsta B.Otersons.
Līdzīgi kā Latvijas Pašvaldību savienība, LPIA ar bažām uztver politiķu vēlmi veidot Latvijā viena līmeņa pašvaldības, bet neveidot reģionālās jeb apriņķu pašvaldības. Asociācija izstrādājusi un nosūtījusi reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram savu redzējumu, kādas funkcijas būtu nododamas pašvaldību pārziņā.

Novados uz
izpilddirektora amatu
paredzama konkurence

Izpilddirektori, kas ir aptuveni trešdaļa no pašreizējām vairāk nekā 500 pašvaldībām, apzinās, ka novadu veidošanās un sarukušais pašvaldību skaits veidos arī savstarpējo konkurenci izpilddirektora amata pretendentiem. “Pat ja Latvijā būs 100 pašvaldības, pastāv iespēja 80 pašreizējiem izpilddirektoriem savu darbu zaudēt. Zināšanas, pieredze un kompetence pašvaldības administrācijas vadīšanai būs noteicošā mēraukla izpilddirektora amata konkursa pretendentiem. Nav noslēpums, ka uz izpilddirektora amatu noteikti pieteiksies arī daļa novadu veidošanās procesā amatu zaudējušo politiķu. LPIA par izpilddirektoru pieredzes apmaiņas un apmācību organizēšanu vienmēr domājusi. Tam ir arī atbilstošs ieguldījums – mācības Civildienesta pārvaldē, starptautiski projekti ar Dāniju un Norvēģiju. Pieredzi sniedz arī mūsu ikmēneša tikšanās,” atzīst B.Otersons.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv

Novadu veidošanās un sarukušais pašvaldību skaits veidos arī savstarpējo konkurenci izpilddirektora amata pretendentiem. “Pat ja Latvijā būs 100 pašvaldības,
pastāv iespēja 80 pašreizējiem izpilddirektoriem savu darbu zaudēt. Zināšanas, pieredze un kompetence
pašvaldības administrācijas vadīšanai būs noteicošā
mēraukla izpilddirektora amata konkursa
pretendentiem. Nav noslēpums, ka uz izpilddirektora amatu noteikti pieteiksies arī daļa novadu veidošanās procesā amatu zaudējušo politiķu.