Pievērš uzmanību reketam
Ar reketu saistītās problēmas atkal ir likumsargu darba kārtībā, un tām jāvelta vairāk uzmanības. Tā Valsts policijas gadskārtējā sanāksmē atzinis iekšlietu ministrs Māris Gulbis.
Rekets šā jēdziena 90.gadu vidus
izpratnē – izspiešana ar draudiem un klaju vardarbību – šobrīd
diez vai draud aktualizēties, jo ir mainījusies sociāli
ekonomiskā vide, atzīst Valsts policijas (VP) preses un
sabiedrisko attiecību daļā. Tomēr izspiešana visu laiku bijusi
izplatīts nozieguma veids. Mazinoties ēnu biznesa īpatsvaram,
arvien vairāk izspiedēju upuru vērsušies tiesībsargājošajās
institūcijās pēc palīdzības, tādējādi arī apliecinot iedzīvotāju
pieaugošo uzticību policijai. Taču izspiešana vienmēr bijusi
latents noziegumu veids, tādēļ arī pašlaik esot grūti aplēst tā
patiesos apmērus, sevišķi gadījumos, kad paši noziedznieku upuri
nav ieinteresēti par to ziņot.
Daļēji M.Gulbja paustās bažas par reketa aktualizēšanos saistītas
ar to, ka pašlaik no ieslodzījuma atbrīvojas personas, kuras par
šiem noziegumiem notiesātas 90.gados, “Latvijas Vēstnesim”
paskaidroja ministra preses sekretāre Maija Celmiņa. Raksturīgi
arī, ka šobrīd arvien vairāk krimināllietu par izspiešanu tiek
ierosināts pret jauniešiem, informē VP.
Par noziegumiem, kas saistīti ar izspiešanu, atbilstoši
Krimināllikuma 183. un 184.pantam, pērn ierosinātas 202
krimināllietas, kas ir par 132 vairāk nekā 2002.gadā. No
minētajiem 202 noziegumiem atklāti 166, kas ir par 126 vairāk
nekā 2002.gadā. Rīgā pērn reģistrēti 79 izspiešanas gadījumi, bet
atklāti 52. Savukārt 2002.gadā galvaspilsētā fiksēti 35 šādi
noziegumi, no kuriem atklāti 16.
Guntars Laganovskis, “LV”