Konkursu pagaidām nerīkos

Ministru kabinets vakar nolēma uz nedēļu atlikt jautājumu par konkursa izsludināšanu Eiropas Savienības (ES) Revīzijas palātas jeb Auditoru tiesas locekļa amatam. Šajā laikā valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijām jāizlemj par atbalstu valsts kontroliera Raita Černaja kandidatūras virzīšanai šim amatam.

Valsts kontroles padome izvirza savu kandidātu

Kā “Latvijas Vēstnesis” iepriekš ziņojis, šā gada 19.janvārī Valsts kontroles padome ES Revīzijas palātas locekļa amatam izvirzīja pašreizējo valsts kontrolieri Raitu Černaju. Valsts kontroles kandidātu nominēja, atsaucoties uz vēstuli, kura saņemta no Finanšu ministrijas un kurā aicināts Valsts kontroli informēt par iespējamo Latvijas locekli ES Revīzijas palātā.
Valsts kontroles padome paudusi viedokli, ka R.Černaja kandidatūra ir piemērotākā ES Revīzijas palātas locekļa amatam, tādēļ viņš nominējams kā Latvijas pārstāvis šajā institūcijā. Valsts kontroles padome norāda: izvēloties R.Černaja kandidatūru, ņemts vērā, ka valsts kontrolieris atbilst tām prasībām, kas amata kandidātam izvirzītas Latvijas Republikas likumā par līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai un Konsolidētajā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā un Nicas līgumā.

Premjerministrs
rosina rīkot konkursu

Bet īsi pēc Valsts kontroles padomes paziņojuma Ministru prezidents Einars Repše izteica viedokli, ka, iespējams, būtu jārīko konkurss par labākās kandidatūras izvēli šim postenim. Premjerministrs savu viedokli pamatojis, norādot, ka nav noteikta procedūra, kā izvirzīt Latvijas pārstāvi ES Revīzijas palātā, tādēļ šajā gadījumā varētu izmantot līdzīgu mehānismu, kā izraugoties Latvijas pārstāvjus

Eiropas Kopienu tiesā. Pēc E.Repšes iniciatīvas jautājums par konkursa rīkošanu tika virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Aicina nerīkot konkursu

R.Černajs vakar, uzstājoties valdības sēdē, norādīja, ka, rīkojot konkursu, tiktu apšaubīta Valsts kontroles neatkarība un kompetence. Viņš arī uzsvēra, ka Valsts kontrole veic revīzijas visās valsts iestādēs, arī Finanšu ministrijā, tādēļ, rīkojot konkursu, rastos interešu konflikts.
Kā skaidroja valsts kontrolieris, Auditoru tiesas (Revīzijas palātas) pārstāvjus ES dalībvalstīs izvirza nacionālās valdības, izraugoties kandidātus no ārējām audita iestādēm, kas Latvijas gadījumā ir Valsts kontrole. Tādējādi Valsts kontroles padome, izvirzot R.Černaju, ir rīkojusies saskaņā ar Eiropā pieņemto praksi.
Arī ekonomikas ministrs Juris Lujāns paudis viedokli, ka konkursu par Latvijas pārstāvi ES Revīzijas palātā nevajadzētu rīkot. Pēc J.Lujāna domām, ja tomēr tiks nolemts konkursu rīkot, tam noteikti jābūt slēgtam.
Aicinājumu valdībai rūpīgi apsvērt Latvijas pārstāvja ES Auditoru tiesā kandidatūras virzīšanas kārtību, izteikuši arī Eiropas lietu biroja pārstāvji.
Valdības sēdē panākta vienošanās: ja koalīcijas partijas atbalstīs Raita Černaja kandidatūru šim amatam, konkurss rīkots netiks.

Ko dara ES
Revīzijas palāta

Saskaņā ar ES likumdošanu ES Revīzijas palāta (Auditoru tiesa) ir neatkarīga institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir grāmatvedības kontrole un visu ES un tās institūciju veikto ieņēmumu un izdevumu likumības pārbaude, kā arī ES budžeta īstenošanas uzraudzība. Šobrīd Revīzijas palātā ir 15 locekļi, bet pēc paplašināšanās Revīzijas palātā būs pa vienam loceklim no katras dalībvalsts. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu Revīzijas palātas loceklim jābūt no tām personām, kas savās valstīs darbojušās vai darbojas neatkarīgās revīzijas iestādēs vai ir kvalificētas šādam amatam. Šīs personas neatkarībai jābūt neapšaubāmai. Latvijai, tāpat kā citām topošajām ES dalībvalstīm, savs kandidāts ES Revīzijas palātas locekļa amatam jāizvirza līdz 2004.gada februāra beigām.