Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

2004. gada 15. janvārī

Ministrs J.Lujāns

Uz jaut.Nr.21–dok. Nr.1917

Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pārpildes izlietošanas kārtību

Finanšu ministrija atbilstoši Ministru prezidenta 2004.gada 15.janvāra rezolūcijai Nr.45/SAN–220 ir izskatījusi LR Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu jautājumu Nr.21 “Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pārpildes izlietošanas kārtību” un sadarbībā ar Labklājības ministriju sniedz šādu informāciju par jūsu vēstulē izteiktajiem jautājumiem.

1. Kā izveidojies valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta “parāds” un vai par šo “parādu” pamatbudžetam (Valsts kasei) tiek maksāti aizdevuma procenti?

Informējam, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ietvaros aizņēmumu no valsts pamatbudžeta izmanto valsts pensiju speciālais budžets un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets. Pārpalikums valsts pensiju speciālajā budžetā tekošajā gadā pēdējo reizi pirms deficīta izveidošanās bija 1997.gadā, bet laikā no 1998. līdz 2002.gadam katru gadu budžeta izdevumi pārsniedza ieņēmumus, palielinot budžeta deficītu, kas laika posmā no 1998.gada līdz 2002.gadam valsts pensiju speciālajā budžetā sasniedza aptuveni 86 miljonus latu.
Lai finansētu valsts pensiju speciālā budžeta un invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta finansiālo deficītu, 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā tika veikti aizņēmumi no valsts pamatbudžeta. Tā nolūkā BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk – BO VAS VSAA) ar Valsts kasi atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajam aizņēmumam no valsts pamatbudžeta apmēram slēdza aizdevumu līgumus, kuros tika noteikti aizdevuma procenti un to piemērošanas kārtība.
Saskaņā ar likumu “Par budžetu un finanšu vadību” tikai finanšu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros, kā arī valsts budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma ieguldīšanu depozītu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros finanšu ministra noteiktajā kārtībā. Finanšu ministrs ir pilnvarojis Valsts kasi veikt resursu aizņemšanos finanšu tirgū, lai finansētu valsts budžeta deficītu.
Lai finansētu valsts budžeta deficītu, t.sk. nodrošinātu arī valsts speciālo budžetu finanšu deficīta finansēšanu, Valsts kase veic finanšu resursu aizņemšanos finanšu tirgos, piemēram, emitējot valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Līdz ar to valsts speciālajam budžetam izsniedzamo aizdevumu procentu likme tiek cieši saistīta ar to finanšu resursu cenu, par kādu resursus finanšu tirgos aizņemas Valsts kase.
Aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas nosacījumus un aizdevumu procentu likmes noteikšanas kārtību nosaka atbilstoši Finanšu ministrijas 1998.gada 10.septembra rīkojuma Nr.517 apstiprinātajai Valsts budžeta aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtībai. Saskaņā ar minētās kārtības 2.4.punkta nosacījumiem procentu likme tiek noteikta pēc pēdējās atbilstošā termiņa valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolē noteiktās vidējās peļņas likmes, kurai pieskaitīta maksa par aizdevuma apkalpošanu. Valsts speciālajiem budžetiem, veicot aizņemšanos no valsts pamatbudžeta, ir jāmaksā aizdevuma procenti, kuri tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos, lai Valsts kase varētu veikt procentu maksājumus par ņemtajiem aizņēmumiem no finanšu tirgus dalībniekiem.
Informējam, ka atbilstoši noslēgtajiem līgumiem valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmuma kopējā summa uz 2004.gada 1.janvāri ir Ls 63 361 086,46, t.sk. valsts pensiju speciālajam budžetam Ls 47 899 761,93 un invaliditātes, maternitātes un slimību speciālajā budžetā Ls 15 461 324,53.

2. Kas un kad pieņēmis lēmumu sākt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta “parāda” atdošanu valsts pamatbudžetam un kādiem mērķiem tiks izlietota atgūtā nauda?

Informējam, ka valsts pensiju speciālā budžeta un invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta aizņēmuma atmaksa pamatbudžetam tiek veikta atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprinātajam aizņēmuma no pamatbudžeta atmaksas apmēram.
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2003.gadam” valsts pensiju speciālais budžets 2003.gadā atmaksāja aizņēmumu pamatbudžetam 18 600 000 latu apmērā, un pirmstermiņa atmaksātie aizdevuma līdzekļi 2003.gadā tika izmantoti valsts parāda saistību apmaksai un parāda pārfinansēšanai.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2004.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets plānots ar pozitīvu finansiālo bilanci 24,6 milj.latu apmērā (valsts pensiju speciālā budžeta finansiālā bilance plānota 23,1 milj.lati), paredzot atmaksāt valsts pamatbudžetam 21 milj. latu no valsts pensiju speciālā budžeta un 2 milj.latu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta. Kredītprocentos paredzēts nomaksāt 5,6 milj.latu (par valsts pensiju speciālā budžeta aizņēmumu – 4,1 milj.latu).

3. Ministru kabinets pēdējās dienās ir pieņēmis lēmumu palielināt “mazās” pensijas līdz noteiktam līmenim. Kādi papildu finanšu līdzekļi 2004.gadā tiks izlietoti šim mērķim un vidēji kādā apmērā tiks palielinātas šīs “mazās” pensijas?
4. Ar kādu summu varētu palielināt šis “mazās” pensijas, ja valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pārpildes rezultātā iegūtie līdzekļi tiktu izlietoti nevis “parāda” dzēšanai pamatbudžetam, bet gan “mazo” pensiju palielināšanai?

Izdevumi pensiju palielinājumam, kas saistīti ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu (pensiju indeksācija u.c.), ir iekļauti likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”, kā arī Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par pensiju palielinājumu atbilstoši koncepcijai “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā”.
Informējam, ka likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”paredzēts:
• Pensijas minimālā apmēra paaugstināšanai valsts pensiju speciālajā budžetā 2004.gadā plānots izdevumu palielinājums 3 559,5 tūkst.latu apmērā, lai nodrošinātu vecuma pensijas un pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā minimālā apmēra paaugstināšanu saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanu līdz 35 latiem atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.651 “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumos Nr.430 “Noteikumi par valsts

sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”. Izdevumu palielinājums plānots vecuma pensijas minimālā apmēra paaugstināšanai atbilstoši likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 34.punktam, saskaņā ar kuru vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemēroti šādi koeficienti personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav lielāks par 20 gadiem – 1,1; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 20 gadiem, bet nav lielāks par 30 gadiem – 1,3; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem – 1,5. Minimālās pensijas apmērs atbilstoši darba stāžam 2004.gadā būs:
– ar darba stāžu 10–20 gadi – Ls 38,5 (26,6 tūkst.personas);
– ar darba stāžu 20–30 gadi – Ls 45,5 (13,1 tūkst.personas);
– ar darba stāžu lielāku par 30 gadiem – Ls 52,5 (69,1 tūkst.personas);
Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālajā budžetā plānots izdevumu palielinājums 361,4 tūkst.latu apmērā, lai nodrošinātu invaliditātes pensijas minimālā apmēra palielināšanu saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanu.
• Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānoti izdevumi 2003.gada 1.oktobra pensiju indeksācijai (2003.gadā izdevumu periods – 3 mēneši, 2004.gadā izdevumu periods – 12 mēneši) un 2004.gada 1.oktobra pensiju indeksācijai.
Izdevumi 2004.gada pensiju indeksācijai plānoti, piemērojot prognozēto indeksu 1,0383. Indeksācijā tiks piemērots faktiskais patēriņa cenu indekss un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksa. Vecuma pensijas vidējais pieaugums 2004.gada indeksācijas rezultātā prognozēts 2,61 lats. Invaliditātes pensijas vidējais pieaugums 2004.gada indeksācijas rezultātā prognozēts 2,34 lati.
2004.gada pensiju indeksācijas nodrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānoti papildu izdevumi 4 718,9 tūkst.latu apmērā.
Ministru kabineta š.g. 13.janvāra sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums “Par koncepciju “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā”” (Ministru kabineta 2004.gada 14.janvāra rīkojums Nr.23 “Par koncepciju “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā””), kurā tika atbalstīti koncepcijas “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā” (turpmāk tekstā – Koncepcija) kopsavilkumā ietvertie risinājuma varianti, kas paredz:
– no 2004.gada 1.oktobra veikt pensiju indeksāciju pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, piemērojot patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma (šobrīd indeksācijā tiek ņemti vērā 25% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma).
Atbilstoši Labklājības ministrijas pēdējiem precizētajiem aprēķiniem sagaidāms, ka pensijas (25% vietā piemērojot 50%) papildus varētu pieaugt vidēji par 73 santīmiem. No tā izriet, ka kopumā algu pieauguma daļa (50%) pensiju indeksā varētu dot pensijas pieaugumu aptuveni Ls 1,50 apmērā. Ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu indeksu (budžeta aprēķinos plānots – 3,04%), sagaidāms, ka kopējais indekss pensijām, kurām 2004.gada pensiju indeksācijā piemēros gan patēriņa cenu, gan algu indeksu, varētu būt 5,29% (vai vēl vairāk, ja algu vai inflācijas pieaugums būs lielāks), kā rezultātā 2004.gada oktobrī pensijas šai pensionāru kategorijai varētu palielināties vairāk nekā par 3 latiem, 2003.gada oktobra indeksācijā attiecīgi piemērojamais indekss bija 4,1%.
Pensiju indeksācija, ņemot vērā 50% no algu pieauguma kopumā 2004.gadā, varētu prasīt papildus Ls 1,4 milj. (kopējie 2004.gadā plānotie izdevumi indeksācijai – Ls 4,6 milj., kopējie prognozētie 2004.gada izdevumi, ņemot vērā indeksa izmaiņas – Ls 6 milj.).
– no 2005.gada 1.janvāra atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānotajiem līdzekļiem noteikt piemaksu pie pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1996.gada 1.janvārim, ievērojot, lai pensija kopā ar piemaksu 2005.gadā nepārsniegtu 80 latu, un turpmāk šo ierobežojumu pārskatīt katru gadu (mērķis – tā pakāpeniska atcelšana). Atbilstoši minētajai Koncepcijai papildus nepieciešamais finansējums 2005.gadā – 28–39 milj. latu (atkarībā no sociālā apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrātā pārpalikuma), vidējais pensijas apmēra pieaugums – 6–8 latu apmērā.
Atbilstoši minētajam rīkojuma projektam Labklājības ministrijai jāsagatavo priekšlikumi pensiju apmēra palielināšanai no 2005.gada 1.janvāra un tie jāiesniedz Finanšu ministrijā 2005.gada valsts budžeta projekta sastādīšanai. Atbilstoši likumam par budžetu un finanšu vadību gadskārtējais valsts budžeta likuma projekts (budžeta likumprojekta pakete) tiks sagatavots un pēc izskatīšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts Saeimā.
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pamatprincips ir pašfinansēšanās, jo sociālās apdrošināšanas likumdošana paredz visciešāko saikni starp veiktajām iemaksām un izmaksām: pensijām, pabalstiem. Ja finansējuma pietrūkst, nepieciešams aizņēmums. Tā kā valsts speciālais budžets ir ar iezīmētu ieņēmumu daļu, kas tiek piešķirta konkrētai funkcijai jeb mērķim, tad arī maksājumi par aizņēmumiem jāveic no šiem īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem. Līdz ar to nav pieļaujama valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu aizņēmumu segšana un procentu maksājumu kompensēšana no valsts pamatbudžeta, jo pretējā gadījumā zūd sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nepieciešamība.

5. Kas būtu nepieciešams, lai Ministru kabinets pieņemtu šādu politisku lēmumu par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta “pārpildes” izlietošanu “mazo” pensiju palielināšanai, nevis citiem mērķiem?

Kā jau tas atzīmēts atbildē uz 4.jautājumu – ir izstrādāta koncepcija attiecībā uz līdzekļiem “mazo” pensiju paaugstināšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 14.janvāra rīkojuma Nr.23 “Par koncepciju “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā”” 3.3.punktu Labklājības ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju ir jāizstrādā un noteiktā kārtībā līdz 2004. gada 1.jūlijam jāiesniedz Ministru kabinetā koncepcija par pakāpenisku valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu aizņēmumu segšanu un procentu maksājumu par valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu aizņēmumiem kompensāciju.
Tikai pēc tam, kad būs izvērtētas finanšu resursu iespējas, tiks risināts jautājums par turpmākām “mazo” pensiju paaugstināšanas iespējām un apmēriem. Šo problēmu risināšana jāturpina gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā un tā pieņemšanas procesā Saeimā.
Tā kā koncepcijas pasākumu īstenošana prasa papildu līdzekļus, tad, lai vēl vairāk nepalielinātu valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta noslodzi, būtu nepieciešams izvērtēt jautājumu par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālo situāciju ilgtermiņā.
Līdz ar to informējam, ka demogrāfiskās situācijas attīstības tendences liecina par nākotnē ārkārtīgi strauji pieaugošo nodokļu maksātāju noslodzi ar pensionāriem. Iestājoties Eiropas Savienībā, pie brīvas darbaspēka kustības nosacījumiem (pieņemot, ka ievērojami darbaspēka resursi var aizplūst no Latvijas) situācija valsts pensiju speciālā budžetā var kļūt katastrofāla. Tā pat pie bāzes varianta prognozēm ar mērenu darbaspēka migrāciju ir sagaidāms, ka ap 2060.gadu uz 1 nodokļu maksātāju būs 1 pensionārs. Līdz ar to svarīga ir valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu racionāla izmantošana. Situāciju nākotnē sarežģī vēl tas apstāklis, ka jau ar 2010.gadu saskaņā ar “Valsts fondēto pensiju likumu” iemaksu likme valsts vecuma pensijām (20%) personām, kuras piedalās gan pirmā, gan otrā līmeņa pensiju shēmā, tiks sadalīta divās vienādās daļās – 10% paliek valsts pensiju budžetā un 10% – valsts fondēto pensiju shēmai. Tajā pašā laikā valsts pensiju budžetam jānodrošina visu saistību izpilde, neskatoties uz rīcībā esošo ieņēmumu būtisku samazināšanos. Līdz ar to valsts pensiju 1.līmeņa shēma var funkcionēt vienīgi pie nosacījuma, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā tiek uzkrāti līdzekļi. Būtība ir tā, ka no iemaksām atkarīgajā pensiju shēmā naudas līdzekļu pārpalikums veidojas vienīgi sakarā ar proporciju atšķirību starp iemaksu veicējiem un pensionāriem. Pašreiz Latvijā demogrāfisko procesu rezultātā darba tirgū ieiet daudzskaitliskā astoņdesmitajos gados dzimušo kohorta, bet pensijas vecumu sasniedz kara un pēckara laikā dzimušo mazskaitliskās kohortas, taču tuvākajos

gados sagaidāms, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžetā sistemātiski veidosies pārpalikums. Bet tieši šī uzkrātā nauda būs nepieciešama, jau sākot ar 2012.gadu, kad iedzīvotāju struktūra pārbīdīsies un nodokļu maksātāju slogs sāks palielināties. Tad kārtējā gada ieņēmumi pensiju budžetā nespēs nosegt izdevumus. Tieši šim mērķim nepieciešams aizsargāt naudas līdzekļu rezerves, tādējādi atslogojot tā brīža nodokļu makātājus.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka Starptautiskais valūtas fonds un starptautiskās kredīta reitinga aģentūras (Fitch, Moodies, Standard&Poors) regulāri pieprasa atskaitīties par naudas līdzekļu optimālu izlietojumu sociālās apdrošināšanas budžetā un šo organizāciju prasība ir nodrošināt pensiju sistēmas darbības finansiālu stabilitāti ilgtermiņā ar nosacījumu, ka sociālās apdrošināšanas budžeta parāds tiek atmaksāts maksimāli īsā laikā. Turklāt, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai ik gadu būs jāsniedz nacionālās stratēģijas ziņojums par pensiju sistēmas darbību kopējo ES mērķu īstenošanā, kur viens no aspektiem ir jautājums – vai izdevumi pensijām nedraud ar citu pabalstu un pensiju samazināšanu vai nodokļu likmes paaugstināšanu, un kā tiek nodrošināta pensiju sistēmas ilgtermiņa finanšu stabilitāte.

Finanšu ministra vietā – ekonomikas ministrs J.Lujāns