Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 22.janvāra sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija):

Šobrīd Tautas partijai visvairāk rūp mūsu iesniegtais likumprojekts par pensiju apmēru pārskatīšanu jeb indeksāciju, ko šodien bija paredzēts skatīt, bet Saeima nobalsoja pret tā iekļaušanu dienas kārtībā. Likumprojekts paredz, ka indeksāciju veiktu vairākas reizes gadā, nevis vienu reizi, kā tas bijis līdz šim, un tādējādi patēriņa grozs pieaug straujāk nekā par 3%. Mūsu priekšlikums paredz patēriņa cenu indeksa pārskatīšanu divas reizes gadā, ja tas ir virs 3%. Ja tas ir vēl lielāks – virs 5%, tad – reizi ceturksnī. Kāpēc? Viens no galvenajiem iemesliem, protams, ir iepriekšējā gada vērojumi – tas, ka patēriņa grozs faktiski pieauga par 6,8 latiem mēnesī. Inflācija bija virs 3 procentiem, proti, 3,6%. Tātad katrs pensionārs gadā zaudēja 56 latus tikai uz cenu pieauguma rēķina. Indeksācija, kas tika veikta reizi gadā, kā to līdz šim paredz likums, vidēji deva divus latus, bet tas jau ir gada beigās, kas nevar atsvērt to, kas ir zaudēts gada laikā.
Ir sācies jauns gads, un jebkurš no mums veikalā var redzēt atkal nelielu cenu pieaugumu. Mēs varam redzēt, kādi ir rēķini apkurei, elektrībai, tātad šis ir viens no pasākumiem, kas nevar gaidīt.
Vakar Tautas partijas frakcija tikās ar Latvijas Pensionāru federāciju. Mēs vienojāmies par nepieciešamību steidzami veikt grozījumus likumā. Nākamo ceturtdien Saeima tos vairs nevarēs noraidīt šādā veidā. Tātad būs balsojums. Mēs esam arī vienojušies ar Latvijas Pensionāru federāciju par kopīgu darbu un ceram, ka tā tiksies arī ar visām citām Saeimas frakcijām.
Es gribētu vērst visu uzmanību uz to, ka šis ir jautājums, kurā vajadzētu paiet drusciņ nost no politikas, nevērtējot, kurš ir iesniedzējs. Mēs nevaram palaist jautājumu, kas prasa risinājumu jau šogad – līdz pavasarim. Mēs saprotam, ka tālākie pasākumi pensiju palielināšanai ir ilglaicīgi, bet šīs ir garantijas, ko valsts var un ko tai vajadzētu sniegt.

J.Strazdiņš (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienība mani deleģēja šodien aizstāvēt labojumus Izglītības likumā, kuri radījuši lielu ažiotāžu cilvēkos. Arī latviešu sabiedrība bieži vien neizprot, kāpēc vajadzīgs šis labojums. Iepriekšējā Saeima mums bija atstājusi mantojumā neveiksmīgi formulētu 9.pārejas punkta traktējumu, kur valsts valoda no 2004.gada – no 10.klases – tiks pasniegta tikai valsts valodā. To izmantoja galvenokārt politiskās organizācijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” politiķi, kas sāka plānveidīgi organizēt pretestību Izglītības likuma izmaiņām un radīja ažiotāžu, ka tagad visi krievvalodīgie tiks asimilēti, latviskoti un zaudēs nacionālo identitāti. Kādas šausmas! Jādibina streiku komitejas, jāiziet ielās, jāuzstājas Latvijas svarīgākajos notikumos gan pirms “Eirovīzijas”, gan pirms balsojuma par Eiropas Savienību, tā ka būtībā viņi centās sarīdīt Latvijā dzīvojošās tautas.
Tāpēc es uzskatu, ka šodien garā diskusija mūs noveda pie likuma pieņemšanas otrajā lasījumā. Tas gan nosaka, ka tagad izglītība mazākumtautību skolās tiks nodrošināta jau pēc Ministru kabineta izstrādātiem standartiem valsts valodas apguvē, lai nostiprinātu mazākumtautību valodu statusu skolās, ka tiks garantēta mazākumtautību identitātes un ar kultūru saistīto mācību priekšmetu pasniegšana skolās, tieši apgūstot mācību saturu. Notika plaša diskusija par priekšmetiem, kādos tas varētu notikt, kādos ne. Svarīgs ir šis saturs, un jebkurš gudrs skolotājs var izmantot saturu, lai netiktu skarta mazākumtautību identitāte, viņu nacionalitāte un kultūra. Par to mēs esam ļoti apmierināti, ka Saeima savā vairākumā izprata šo labojumu būtību un mūs atbalstīja. Par to visiem liels paldies.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”):

Arī frakcija “Jaunais laiks” par šīsdienas svarīgāko sasniegumu uzskata Izglītības likuma grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā. Mēs tādējādi novēršam pretrunas starp Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu un nostiprinām izglītības sistēmas vienotību mūsu valstī. Latvijā mēs veidojam vienotu izglītības sistēmu neatkarīgi no tā, kurā valodā notiek mācības.
Mēs ar šo likumu nostiprinām mazākumtautību identitātes saglabāšanos, jo tagad likumā, nevis tikai noteikumā vai standartos, ir šie vārdi “mazākumtautību identitāte”. Latvijas sabiedrības integrācijas programma un arī Latvijas Izglītības likums tagad paredz šo dubultās identitātes veidošanos ikvienam Latvijas mazākumtautību pārstāvim. Un tas ir iespējams – ikviens sevi var apzināties kā noteiktas mazākumtautības piederīgo un vienlaikus kā Latvijas patriotu. Sākums šādai dubultidentitātei, protams, ir jāliek skolā.

Pasaulē sen jau neviens neuzskata, ka sekmīgi apgūt zināšanas varam tikai vienā valodā, ka mēs spējam identificēties tikai ar vienu etnosu. Latvija šajā ziņā ir pat Eiropas avangardā, mēs esam pierādījuši, ka izglītības sistēmā veiksmīgi varam nodrošināt ne tikai valsts valodas apguvi, bet arī pilnīgu minoritātes valodas apguvi.
Turklāt jāatgādina, ka šajā likumā mēs izdarījām grozījumus tajos punktos, kas attiecas uz vidusskolas izglītību. Jau ir norimušas diskusijas par bilingvālo izglītību pamatskolā. Tā tiek sekmīgi ieviesta, un tagad ir likumisks pamats tās turpinājumam vidusskolā. Šī saglabātā proporcija 60 pret 40 pilnībā nodrošina mazākumtautību valodas saglabāšanos un vienlaikus arī šo piederības apziņu Latvijas valstij.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien tiešām, izskatot grozījumus Izglītības likumā, bija lieliska iespēja skaidri redzēt, kas ir kas. Varu tikai vēlreiz uzsvērt, ka mums jādara viss, lai latviešu valoda – valsts valoda – pilnībā ieņemtu sev pienākošos vietu Latvijas sabiedrībā. Man ir tas gods jau vairākus mēnešus lietot latviešu valodu Eiropas Parlamenta grupas sēdēs, bet kopš 13.janvāra šo valodu – mūsu, latviešu valodu, – dzirdu arī Eiropas Parlamenta plenārsēdēs. Tātad, lūk, Eiropā atzīst gan mūsu valodu, gan tās nepieciešamību. Turpretim šeit, Latvijā, nezin kāpēc joprojām atrodas politikāņi, kas tieši valsts valodas apgūšanas procesu izmanto saviem mērķiem, ar visādiem viltīgiem paņēmieniem mēģinot traucēt latviešu valodas apgūšanu. Un nolūks ir pilnīgi skaidrs – šādi “nezinīši”, kuri iegūst informāciju no citā valodā radītiem saziņas līdzekļiem, ir akls ierocis, kuru var izmantot gan dažādās vēlēšanās, gan kūdot šos “nezinīšus” uz dažādām akcijām.
Izņēmums nebija arī šodien. Atgādināšu arī par durvju dedzināšanu, kas bija fakts. Šodien šis bļaujošais cilvēku pūlis bija vienkārši nožēlojams. Ja tā skaitās akcija, kas par kaut ko cīnās, tad man tiešām ir jāpaprasa: “Ar kādu nolūku šādas akcijas tiek rīkotas?” Izņemot nekārtību celšanu, neko citu tur redzēt nevarēja.
Tātad atliek vienīgi atgādināt kolēģiem: saprotiet vienu – šeit ir Latvija, un ar latviešu valodu ir jārēķinās.

M.Bekasovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Es šodien negribu runāt par Izglītības likumu; gribu izteikt tikai vienu teikumu par to, ka nevienu priekšlikumu no opozīcijas valdošā koalīcija neatbalstīja, un tas ir fakts.
Šodienas uzrunā akcentēšu to, ka Eiropas Savienības valstis gatavojas Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tām gatavojas arī Latvijā. Saeimas Juridiskā komisija trešajam, galīgajam lasījumam sagatavojusi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, kurā paredzēti ierobežojumi kandidēt tiem, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās Latvijas Komunistiskajā partijā, Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Valsts drošības komitejā, un citi ierobežojumi, kas paredzēti arī Saeimas vēlēšanu likumā. Bet 2004.gada janvāra sākumā Eiropas Padome un Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību, tieslietu un iekšlietu komisija pieņēma rekomendācijas par to, ka nevienā Eiropas Savienības valstī nebūs ierobežojumu. Tiek piedāvāts tos neiekļaut arī Latvijas likumos. Saeimas Juridiskā komisija atbalsta priekšlikumu svītrot no likumprojekta paredzētos ierobežojumus, bet kādu lēmumu pieņems Saeima, redzēsim nākamās nedēļas ceturtdienā, 29.janvārī.
Šodien Saeimas plenārsēdē otrajā, galīgajā lasījumā pieņemts Vēlētāju reģistra likums, kurā paredzēts, ka katrs vēlētājs drīkst balsot par Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem tikai vienā konkrētā vēlēšanu iecirknī, kuram viņš ir piesaistīts. Bet 2004.gada 15.janvārī Eiropas Parlamenta plenārsēdē pieņemta rezolūcija Nr.33, kurā ietverta koncepcija par politisko pilsonību, kas dod trešo valstu legālajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem (rezidentiem) būtībā ekonomiskās, sociālās un politiskās tiesības un pienākumus, to skaitā tiesības balsot vietējās un Eiropas vēlēšanās. Tajā pašā laikā uzsverot, ka ļoti svarīgi ir ne tikai ieviest šīs tiesiskās iniciatīvas normas, bet arī pieaicināt komisiju turpināt uzsvērt nepieciešamību dalībvalstīm nodrošināt pilsoņa tiesības netikt diskriminētam, sevišķi ņemot vērā noteikumus, kas iestrādāti līguma 13.paragrāfā. Sakarā ar to Eiropas Parlamentā rekomendē Latvijas valstij dot nepilsoņiem tiesības balsot par deputātu kandidātiem ne tikai vietējo pašvaldību vēlēšanās, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
No tā es varu secināt, ka Eiropas Parlamentā ne tikai ņem vērā, bet atbalsta visus manus priekšlikumus, kuri iestrādāti Eiropas Parlamenta dokumentos.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Protams, šodien galvenais jautājums, kuru izskatīja Saeima, bija grozījumi Izglītības likumā. Mēs varam konstatēt – ļoti žēl, ka priekšlikumu autori neņem vērā mazākumtautību sabiedrisko organizāciju izstrādātos priekšlikumus.
Tautas saskaņas partija konstatē, ka atbildīgās komisijas piedāvātais variants ir nekvalitatīvs, tas ir ļoti neskaidrs, līdz ar to rada nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā. Faktiski paši Saeimas deputāti, zinot par reālo situāciju valstī, provocē masu protestus pret izglītības reformu.
Kaut arī 2003.gada augustā Izglītības un zinātnes ministrija virzīja Ministru kabineta noteikumu projektu kā līdzekli, lai likumdošanas kārtībā nostiprinātu saskaņotu proporciju 60 pret 40, tagad tā ir mainījusi savu nostādni. Ja tiks pieņemta ministrijas atbalstītā redakcija, būtiski sašaurināsies skolu rīcības brīvība, nosakot valsts valodā pasniedzamos priekšmetus. Mēs neredzam iemeslu tam, lai atņemtu skolām iespēju pasniegt fiziku vai ķīmiju mazākumtautību valodās. Kaut arī pašlaik Vispārējās vidējās izglītības standartā ir noteikts, ka mazākumtautības valodās var pasniegt līdz 2/5 no programmas satura, reāli šī norma nedarbojas. Pat, ja skolā mazākumtautības valodā tiktu pasniegti mazākumtautību valodas un ar etnisko identitāti saistītie priekšmeti, tas būtu ne vairāk kā 10 procenti no programmas satura. Reāli Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta nevis proporciju 60 pret 40, bet gan 90 pret 10. Mēs nevaram atbalstīt tādu reformu.
Izglītības un zinātnes ministrs vairākkārt publiski paziņoja gan Latvijas iekšienē, gan starptautiskajām organizācijām – Eiropas Savienībai, Eiropas Padomei, EDSO, ka panāks kompromisu valodu proporcijā. Izrādās, politiskā liekulība sasniegusi savu apogeju. “Kā var nesolīt?” – jautā gan premjers, gan izglītības ministrs. Bet, ja E.Repšes kungu pensionāri ietekmēt nevar, tad reakcija uz K.Šadurska kunga maldiem būs asa un viennozīmīga. Tautas saskaņas partija negrib uzņemties atbildību par kārtējo demokrātijas paraugstundu Latvijai starptautiskajā arēnā. Tāpēc aicinu jau tagad labot koalīcijas kļūdu.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien sešas stundas turpinājās diskusija par grozījumiem Izglītības likumā un atgādināja aklā dialogu ar kurlmēmo. Krievu deputāti runāja par to, ka vajadzētu būtiski uzlabot latviešu valodas pasniegšanu krievu skolās, bet nevis pasniegt krievu bērniem fiziku latviešu valodā, izmantojot sliktus tulkojumus no krievu mācību grāmatām. Latviešu deputāti, histēriski lūkojoties griestos, runāja par tumšajiem spēkiem, impērijas atjaunošanu un komunisma noziegumiem.
Kā vispār izdevās ievēlēt Saeimā tik lielu skaitu pilnīgi neadekvātu cilvēku? Rezultātā visi krievu deputātu priekšlikumi par to, kā krievu skolās apmācīt krievu bērnus, tika noraidīti. Ne mazāk kā tūkstotis no šiem krievu skolēniem arī vēlējās piedalīties diskusijā un pulksten 8.30 no rīta atnāca pie Saeimas ēkas. Bet pēc tam, kad viņu balsis nebija sadzirdētas, viņi organizēti devās uz Izglītības un zinātnes ministriju un tālāk pa ielām. Viņiem nav saprotama tāda lieta: kāpēc okupācijas laikos latvieši mācījās dzimtajā valodā, bet krieviem demokrātijas laikos tas būs liegts.

Kas notiks rīt? Nav izslēgts, ka rīt viņi vispār atteiksies mācīties un dosies ielās graut autiņus un veikalu vitrīnas, tādā veidā demonstrējot savu attieksmi pret pa pusei fašistisko pseidodemokrātiju.
PCTVL apvienība dara visu iespējamo, lai visi protesti norisinātos civilizētā gultnē, bet valdošais vairākums tieši pretēji – dara visu iespējamo, lai uzkurinātu naidu starp nacionālajām kopienām un pārvērstu Latviju par NATO miera uzturēšanas spēku darbības lauku.
Godātie cilvēki! Parunājiet ar saviem krievu kaimiņiem, pajautājiet viņiem, vai viņi saviem bērniem vēl mieru un labklājību? Un neticiet melu straumēm, kuras valdība izgāž uz tiem, kas grib, lai bērni mācītos savā dzimtajā valodā.

Saeimas preses dienests