Sabiedrība ir pelnījusi dzīvot skaidrā

Narkologiem aizvien biežāk nākas saskarties ar alus psihozēm. Latvijā jau var runāt par alus alkoholismu Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, Latvija ir vienā no pirmajām vietām starp Eiropas Savienības kandidātvalstīm alkohola izraisītās mirstības ziņā, kā arī mūsu valstī tūlīt aiz Igaunijas ir augstākie rādītāji par vardarbīgo nāvju gadījumiem alkohola iespaidā. Liels ir ceļu satiksmes negadījumu skaits, kurus izraisījusi alkohola lietošana. Alkohola pārmērīgas lietošanas izraisītie tiešie un netiešie materiālie zaudējumi pārsniedz 3% no valsts iekšzemes kopprodukta. Aprēķināts, ka ar alkohola lietošanu saistāmi aptuveni 10 – 11% slimības un nāves gadījumu pasaules attīstītajās valstīs, turklāt starp nāves gadījumiem darbspējīgā vecumā, īpaši gados jaunākiem cilvēkiem, šis procents ir krietni lielāks. Pēc PVO datiem, Rietumeiropas zemēs, par vienu litru pieaugot absolūtā alkohola patēriņam, par 1,3% pieaug kopējais mirstības līmenis. Austrumeiropas zemēs šis pieaugums
var būt pat divkāršs.

Latvijā joprojām augsts
stiprā alkohola patēriņš

Latvijas situāciju sarežģī sociālā noslāņošanās, bezdarbs, tas, ka daudzi cilvēki, nespējot iekļauties jaunajos tirgus ekonomikas radītajos apstākļos, ieslīgst sociālā depresijā un izeju meklē apreibinošās vielās.
Diemžēl Latvijā ir augsts nelegālā alkohola patēriņš, kas rada smagas, reizēm pat letālas, saindēšanās. Atšķirībā no Rietumeiropas mūsu valstī tikai pēdējos gados samazinās stipro alkoholisko dzērienu lietošana, kaut arī joprojām tās īpatsvars ir augstākais ES kandidātvalstu vidū – gandrīz 6 litri gadā uz vienu iedzīvotāju (ieskaitot zīdaiņus). Taču rēķināts ir tikai legālais alkohols, nerēķinot nelegālo. PVO pie šiem datiem iesaka rēķināt vēl pusi klāt.
Lai alkohols netraucētu katram indivīdam atsevišķi un sabiedrībai kopumā dzīvot kvalitatīvu un drošu dzīvi, Veselības ministrija kopā ar Narkoloģijas centru un PVO ir izstrādājusi Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmas 2004. – 2008. gadam projektu un rīcības plānu, kurš drīzumā tiks virzīts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Gan programmas projektu, gan rīcības plānu izskatīs arī valdībā. Programmas mērķis ir samazināt alkohola patēriņu valstī uz vienu iedzīvotāju un ierobežot alkohola lietošanas izraisīto kaitīgo ietekmi uz indivīdu un sabiedrību kopumā. Lai to sasniegtu, programmā izstrādāti trīs galvenie virzieni: piedāvājuma samazināšana (reklāmas, lietošanas vietu ierobežošana, nelegālā alkohola izskaušana), pieprasījuma samazināšana (profilakse gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, alternatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas, ārstēšana, medicīniskā un sociālā

A. Stirna: “Tikai tad, ja ministrijas savā budžeta pieprasījumā ar alkohola ierobežošanu saistītos uzdevumus atzīs par prioritāriem, var cerēt uz papildu finansējumu.” Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

rehabilitācija) un riskantas un kaitējošas alkohola lietošanas samazināšana (ceļu satiksmes negadījumi, traumatisms darbavietās).
Rīcības plāns ir visu ministriju kopdarbs, katrai ministrijai tajā noteikti savi uzdevumi, kuru izpilde tām arī būs jāfinansē. Ja programmu un rīcības plānu akceptēs valdība, tas ministrijām būs tiesiskais pamats pieprasīt papildu finansējumu rīcības plānā paredzēto uzdevumu izpildei. Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna “LV” gan atzina, ka ir bažas par papildu finansējumu rīcības plāna aktivitātēm. Viss atkarīgs no konkrētām ministrijām. Tikai tad, ja tās savā budžeta pieprasījumā ar alkoholisma ierobežošanu saistītos uzdevumus atzīs par prioritātēm, var cerēt uz papildu finansējumu.
Rīcības plānā Veselības ministrijai paredzēts ļoti būtisks uzdevums – multidisciplināru komandu izveide visā valstī darbam ar pusaudžiem. Komandā strādātu gan narkologi, gan psihologi, gan pašvaldību sociālie darbinieki, kā arī sociālās rehabilitācijas speciālisti. Šim nolūkam nepieciešamais finansējums – 200 000 latu.

Alkohola lietošanas ierobežošana –
prioritāte visā Eiropā

Par programmas atbilstību starptautiskiem standartiem un nepieciešamo finansējumu “LV” stāstīja PVO Latvijas biroja direktore Aiga Rūrāne, uzsverot, ka programmas projekts pilnībā atbilst PVO vadlīnijām un Eiropas alkohola politikas dokumentiem. Alkohola ierobežošana ir prioritāte visās Eiropas valstīs, kuru definējis PVO Eiropas birojs. ES dalībvalstīs šādas programmas darbojas jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, un, kā norādīja A. Rūrāne, daudzviet situācija uzlabojusies – mazinājusies mirstība, vardarbīgās nāves, satiksmes negadījumi un sadzīves traumatisms. Austrumeiropas, arī Baltijas, valstīs alkohola lietošanas tendences ir lielais stiprā alkohola un zemas kvalitātes dzērienu patēriņa īpatsvars, alkohola lietošana lielos apjomos, kā arī transporta līdzekļu vadīšana reibumā. Līdz ar to ES kandidātvalstīs situācija ar pārmērīgu alkohola lietošanu ir sliktāka nekā dalībvalstīs, ko lielā mērā nosaka arī sarežģītie sociāli ekonomiskie apstākļi.
Svarīga ir veselīgas vides veidošana sabiedrībā, neveicinot jauniešos uzskatu, ka alkohola lietošana ir obligāta brīvā laika pavadīšanas un svētku svinēšanas sastāvdaļa. Vienlīdz svarīgi ir ne tikai tas, ko jaunietis dzird skolā veselības mācības stundās, bet arī tas, ko viņš redz ģimenē, televīzijā, lasa “dzīvesstila” žurnālos. Ja sabiedrībā valdošā gaisotne attiecībā uz alkohola lietošanu disonēs ar skolotāju un speciālistu informatīvajiem pasākumiem skolās, rezultātu nebūs.
Runājot par Latvijas rīcības plānu, A. Rūrāne uzskata, ka neapstrīdami tā īstenošanai ministrijām nepieciešams papildu finansējums. Esošā budžeta ietvaros visi īstenojamie uzdevumi paliktu uz papīra. Pēc PVO ieteikuma valstīm ar alkoholu saistīto problēmu risināšanai būtu jāveltī 5% no iekšzemes kopprodukta. Latvijai pagaidām tas ir nereāls ieteikums, mēs pat visai veselības nozarei tik daudz nevaram piešķirt.

Alus alkoholisms
aktuāls Latvijā

A. Rūrāne: “Mūsu valsts īpašā attieksme pret alu ir Latvijas fenomens. Eiropā alu uzskata par tādu pašu alkoholisko dzērienu kā visus citus.” Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

A. Rūrāne uzsvēra, ka mūsu valsts īpašā attieksme pret alu (to neregulē Alkohola aprites likums, bet gan Ministru kabineta noteikumi, kuri atļauj alus reklāmu, nakts tirdzniecību) ir Latvijas fenomens. Eiropā alu uzskata par tādu pašu alkoholisko dzērienu kā visus citus.
Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, narkologs Jānis Strazdiņš atzina, ka Latvijā tiešām tika veicināta alus un vīna lietošana ar mērķi mazināt stipro alkoholisko dzērienu patēriņu. Taču aizpagājušā un pagājušā gada pirmās skolas dienas, kad Vecrīga bija pilna ar alus noreibinātiem jauniešiem, pierādīja, ka esam nonākuši otrā galējībā. Nu vairs nepiedzeramies no stiprajiem dzērieniem, to darām ar vieglo alkoholu.
Tādēļ J. Strazdiņš pilnībā atbalsta sava partijas biedra, deputāta Induļa Emša iesniegtos priekšlikumus valdībai, paredzot alum piemērot tos pašus noteikumus kā jebkuram citam alkoholam.
A. Stirna “LV” pastāstīja, ka pēc nopietnām diskusijām no programmas projekta izņemta PVO ieteiktā sadaļa par vieglo dzērienu popularizēšanu. Jo, kā uzsvēra narkoloģe, aizvien biežāk nākas saskarties ar alus psihozēm, kādas agrāk bija tikai stipro dzērienu lietotājiem. A. Stirna atzina, ka pie mums, tāpat kā Vācijā un Čehijā, jau var runāt par alus alkoholismu, kas īpaši aktuāls jauniešu vidū.
Narkologi lielas cerības liek uz jauno alkoholisko dzērienu aprites likumu, kas jāpieņem līdz šā gada maijam. Likumu izstrādājusi Finanšu ministrija, un tajā paredzēts aizliegt visu alkoholisko dzērienu, arī alus, tirdzniecību naktīs. Kā teica A.Stirna, ja politiķi nepakļausies alus ražotājiem, tas būs liels solis uz priekšu alkoholisma ierobežošanā, īpaši jauniešu vidū.
Problēma ir ar alkohola reklāmām, kuras neregulē iepriekš minētais likums. A. Stirna ir visai skeptiska par alkoholisko dzērienu reklāmas pilnīgu aizliegumu laikrakstos, radio un televīzijā. Pret aizliegumu ļoti iebilst reklāmdevēji, arī masu mediju izdevēji, sakot, ka tieši šis reklāmas veids ļauj izdzīvot žurnāliem, televīzijai. Bieži demonstrēto filmu sponsori ir tieši alkoholisko dzērienu ražotāji. Narkoloģe piebilda, ka jautājums par alkohola reklāmas atļaušanu vai aizliegumu ir aktuāls visā Eiropā. Ir valstis, kur tā televīzijā un radio atļauta tikai vēlās vakara stundās. Ja arī nav iespējams Latvijā panākt pilnīgu alkohola reklāmas aizliegumu, jādara viss, lai tā būtu nekaitīgāka un uzrunātu iespējami mazskaitlīgāku auditoriju.

Jāmāk nebūt atkarīgam

Par izstrādāto programmu gluži atšķirīgu viedokli “LV” pauda ārsts, psihoterapeits Viesturs Rudzītis: “Minētā programma ir nesaprātīgas un neuzvaramas cīņas (ar alkoholu - R.K.) apmaksāšanas programma.” V.Rudzītis uzskata, ka pats mērķis – ierobežot alkohola patēriņu – nav pareizs.
Jo ne jau alkohols primāri ir alkoholisma cēlonis. Viņaprāt, daudz svarīgāk būtu iemācīt cilvēkiem savas emocionālās vajadzības – prast atslābināties pēc stresa pilnas darba dienas, pārdzīvot zaudējumus, tikt galā ar grūtībām, būt emocionālā komfortā pašam ar sevi – apmierināt bez alkohola lietošanas. Alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošana un tajā pašā laikā cilvēku nemācēšana emocionāli tikt galā ar savu dzīvi var novest pie narkomānijas, azartspēļu, datorspēļu atkarības pieauguma, pie neirožu un depresiju strauja kāpuma.
V. Rudzītis uzsvēra, ka jāierobežo alkohola lietošana jauniešu vidū, bet vienlaikus jāparāda šiem jauniešiem alternatīva. Programmā gan ir minēti alternatīvi brīvā laika pavadīšanas veidi –

V. Rudzītis: “Svarīgāk ir iemācīt cilvēkiem savas emocionālās vajadzības apmierināt bez alkohola palīdzības.” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

sporta pasākumi, mākslas pulciņi, taču ne vienmēr tie ir labākais risinājums. Pusaudzim, kurš nespēj saviem spēkiem pārdzīvot vecāku šķiršanos, baseins vai dziedāšana korī nepalīdzēs. Kā risinājumu V. Rudzītis redz īpašas programmas skolotājiem, kurās viņi iemācītos runāt ar jauniešiem par to, kas tiem sāp, palīdzētu risināt emocionālās problēmas. Tāpat būtu nepieciešamas īpašas programmas darba kolektīvos, kuros speciālisti palīdzētu darbiniekiem tikt galā ar stresu un citām ar darba dzīvi saistītām problēmām.
Patiesībā alkoholisma ierobežošanas programma nav pretrunā ar V. Rudzīša piedāvājumiem. Galvenais ir cilvēka griba un prasme nedzīvot atkarīgu dzīvi, no vienas puses, un valsts piedāvātās iespējas, no otras.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv