Zemkopība — no kapļa līdz kombainam

Iznākusi grāmata “Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā” . Tā lieti noderēs gan pagātnes izzinātājiem, gan tiem, kas mūsu lauku uzplaukumu un attīstību saista ar valsts iestāšanos Eiropas Savienībā.

Pirms dažiem mēnešiem Arturs Boruks atzīmēja kārtējo gada gredzenu savā dzīvē. Apsveicot gaviļnieku mūža 85. gadskārtā, “Latvijas Vēstnesis” informēja, ka drīzumā tautā aizies cienījamā zinātnieka, habilitētā lauksaimniecības doktora jaunākais darbs.

Nu tas noticis. Gada beigās autors saviem tuvākajiem cilvēkiem pasniedza lielisku dāvanu Ziemsvētkos un Jaunajā gadā – monogrāfiju “Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā” ar apakšvirsrakstu “No senākiem laikiem līdz mūsdienām”. Iespaidīgs apjoms – 717 lappuses. Titullapā varam lasīt: “Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgava – 2003”. Tas nozīmē, ka izdevums vērtēts un par labu atzīts mūsu valsts lauksaimniecības galvenajā kadru kalvē. Tālāk ziņa, ka grāmata iespiesta ar Zemkopības ministrijas atbalstu. Tātad vēl viens augsts novērtējums.
Tiesa, zinošs lasītājs uzreiz iebildīs – grāmata “Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā” pie lasītājiem nonāca jau 1995.gadā, un piemetinās, ka par šo darbu Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju 1997.gada 21.janvārī Arturam Borukam piešķīra Pauļa Lejiņa balvu. Domstarpības kliedē pats autors, jaunās grāmatas titullapā atzīmējot, ka lasītāju vērtēšanai nodots “otrais, pārstrādātais un papildinātais izdevums”.
Salīdzinājumā ar pirmizdevumu tikko klajā nākušais darbs ir ievērojami papildināts. Varētu domāt, ka apjoma pieaugumu (no 449 uz 717 lappusēm) noteica gadu gaitā klāt nākušie fakti. Daļēji tā arī ir. Iepriekšējā izdevuma noslēdzošajai nodaļai “Zeme un zemnieks atjaunotajā Latvijā” jaunajā grāmatā dots cits virsraksts: “Dziesmotā revolūcija un agrārpolitika atjaunotajā Latvijā”. Tās apjoms audzis ne tikai uz klātnākušo faktu un skaitļu rēķina. Izveidotas divas ļoti aktuālas apakšnodaļas: “Zemes kadastrs un vērtēšana” un “Lauksaimniecība Latvijas iestāšanās priekšvakarā Eiropas Savienībā”.
Atšķirībā no iepriekšējā izdevuma jaunajā grāmatā varam lasīt izsmeļošu anotāciju, ko Dr. oec. Elga Tilta pārtulkojusi angļu un krievu valodā.
Vēl ievērojamākas izmaiņas skārušas ziņu krājuma sākumu. Salīdzinot jaunās grāmatas pirmās daļas “Latvijas teritorijas veidošanās līdz Livonijas sabrukumam 16.gs. otrā pusē” apjomu ar 1995.gada izdevuma atbilstošajām nodaļām, pārliecināmies, ka tas paplašinājies trīs reizes. Var iebilst, ka jaunpublicētie fakti un skaitļi daudzos gadījumos skar krietni plašāku problēmu loku, nekā varētu sagaidīt stāstījumā par zemnieku, zemi un zemkopību Latvijā, taču nav noliedzams, ka ģeoloģisko, vēsturisko un citu ziņu izklāsts ievērojami padziļina lasītāja erudīciju šajos jautājumos.
Otrajai daļai jaunajā izdevumā dots nosaukums “Livonija svešu varu pakļautībā”. Arī tā aizņem ievērojami vairāk lappušu nekā atbilstošais laika posms pirmajā izdevumā, un arī šeit lasītājs atradīs gan agrāk neiepazītus faktus, gan zināmo notikumu paplašinātu izklāstu.
Trešo daļu “Baltija Krievijas impērijas sastāvā” autors veltījis 18. un 19.gadsimta notikumu analīzei. Abos izdevumos tā ir krietni apjomīgāka nekā iepriekšējās, tādēļ šajā daļā izmaiņu un papildinājumu ir ievērojami mazāk, tomēr arī šeit lasītājs atradīs jaunus, pirmajā izdevumā neminētus faktus.
Otrajā izdevumā visvairāk vietas autors atvēlējis ceturtajai daļai “Latvijas Republikas nodibināšana un vētrainais 20.gadsimts”. Manuprāt, šāda virsraksta izvēle ir debatējama. Apstākļus, kādos nodibināja Latvijas Republiku, autors raksturo 408. un 409.lapaspusē. Tālāk seko plašs un pamatots faktu izklāstījums par Latvijas Republikas izveidošanos, agrāro reformu, lauksaimniecību 1920.–1929.gadā, pasaules krīzes gados (1929.–1933.g.), organiskās plānveida saimniecības periodu un arī par mākoņiem pār Latvijas zemi un valsti – kopā vairāk nekā simt lappuses. Šis stāstījums ietver vairāk nekā 20 gadu ilgu laika periodu un ir krietni plašāks par neapšaubāmi ļoti svarīgo nodibināšanas aktu. Apstrīdama ir vētrainā 20.gadsimta attiecināšana uz šo laiku. Autors jau trešajā daļā raksta par pretrunu saasināšanos un 1905.gada revolūciju, bet piektajā daļā stāsta par Dziesmoto revolūciju un agrārpolitiku atjaunotajā

Koka kapļi irdināšanai (1; 2) un koka vālītes riekstu pārsišanai (3; 4) (atrasti Sārnates purva mītnē Ventspils raj.)

Latvijā. Kā viena, tā otra risinājās 20.gadsimtā.
Patiesības labad gan jāatzīst, ka neveiksmīgais virsraksts nemazina šajā daļā iztirzāto faktu vērtību. Patiešām interesanti izlasīt autora piedāvāto apakšnodaļu “Klimata izmaiņas un siltumnīcas efekts Latvijā”. Jāatzīst, arī iepriekšējās daļās autors lielu vērību veltī klimatiskajiem apstākļiem, jo tiem ir svarīga loma zemkopībā. Ne velti monogrāfija sākas ar apakšnodaļu “Leduslaikmets un tam sekojošais periods”, bet turpinājumā varam iepazīties ar “Mazo leduslaikmetu un tā ietekmi uz zemkopību Latvijā”. Aplūkojis vairākus izziņas avotus, grāmatas beigu daļā autors secina, ka visu 21.gadsimtu klimats Latvijā būs silts, taču sakarā ar vispārējo temperatūras paaugstināšanos iespējama ledāju kušana un ūdens līmeņa paaugstināšanās, kas var skart arī Latviju. Turpat gan autors mierina lasītājus, ka tas ir tikai pieņēmums.
Vērtējot jauno izdevumu, jāsecina, ka ievērojami pieaudzis izmantoto izziņas avotu skaits. Tie norādīti pēc katras apakšnodaļas, kas jūtami atvieglo to izmantošanu. Izziņas avoti sniegti arī zem tabulām un zīmējumiem (diemžēl ir izņēmumi).
Iepazinušies ar grāmatas 1995. gada izdevumu, lasītāji atzīmēja, ka autors pārāk skopi izmantojis ilustratīvos materiālus. Jaunajā grāmatā šis trūkums lielā mēra novērsts. Iepazīstinot ar zemkopību Latvijā līdz 12.gadsimtam, autors ievietojis Sārnates purva mītnē atrasto darbarīku attēlus, tālāk varam skatīt divžuburu spīļarklu un pēdarklu ar dzelzs lemesi, seko sirpji, izkaptis un graudberži. Stāstījumu par Livoniju ilustrē Dievmātes Marijas attēls, Rēveles mācītāja Baltazara Rusova “Livonijas hronikas” pirmizdevuma titullapa, pēdējā Livonijas mestra un pirmā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera attēls. Turpinājumā lasītāju vēro leģendārais hercogs Jēkabs (gluži kā no “Melnā vēža spīlēm”), varam iepazīt Ernesta Glika latviski pārtulkotās Bībeles titullapu, Veco Stenderu un viņa sarakstītās “Augstas gudrības grāmatas” titullapu. Stāstījumu par tautisko atmodu bagātina tā laika darbinieku Krišjāņa Valdemāra, Kronvalda Ata, Krišjāņa Barona un citu ģīmetnes, varam redzēt Latviešu biedrības namu, pirmo Vispārīgo latviešu dziesmu svētku

Graudberži: 1 – vienrokas; 2 – divroku (a – augšējais, b – apakšējais) Ilustrācijas no grāmatas “Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā”

dalībniekus utt. Diemžēl grāmatas nobeigumā autors ir noskopojies, kaut gan par šo laiku ilustratīvā materiāla ir daudz. Mani mazbērni ar lielu interesi vēroja televīzijas pārraides kadrus, kuros vairāki traktori vilka uz kolhoza ciematu bijušā zemnieka dzīvojamo ēku. Neapšaubāmi, papildinot ilustrāciju klāstu, pieaugtu jau tā lielais lappušu skaits, taču vēl vairāk bagātinātos grāmatas izglītojošā vērtība.
Tomēr nav šaubu, ka Arturam Borukam izdevies piepildīt darba mērķi – pēc iespējas objektīvāk aplūkot tos procesus, kas ietekmēja un noteica zemkopja dzīvi un vietu ražošanā. “Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā” ir cienīga ieņemt goda vietu ikviena pamatvalodu pārvaldoša Latvijas iedzīvotāja grāmatplauktā.

Dr. oec. Visvaldis Pirksts