Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Vēlētāju reģistra likums

1.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas teritorijā vienotas vēlētāju uzskaites sistēmas — vēlētāju reģistra (turpmāk — Reģistrs) — izveidi un reglamentēt vēlētāju sarakstu veidošanu.

2.pants. Reģistrs nodrošina to personu uzskaiti, kurām saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu ir tiesības vēlēt Latvijas Republikā un kurām saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” ir tiesības balsot (turpmāk — vēlētāji).

3.pants. (1) Reģistra darbības metodisko vadību un uzraudzību veic Centrālā vēlēšanu komisija.

(2) Reģistrā iekļautās ziņas apstrādā un Reģistru uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde).

4.pants. Ar Reģistra izveidošanu un uzturēšanu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta.

5.pants. (1) Reģistrā iekļauj, aktualizē un glabā ziņas par rīcībspējīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu vai tautas nobalsošanas (turpmāk arī — vēlēšanas) dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Reģistrā iekļauj, aktualizē un glabā ziņas par rīcībspējīgiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi un Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, kuri ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā vai pieteikušies Ārlietu ministrijā un attiecībā uz kuriem atbilstoši likumam Centrālā vēlēšanu komisija pieņēmusi lēmumu par viņu iekļaušanu Reģistrā.

6.pants. (1) Reģistrā par vēlētāju iekļaujamas šādas ziņas:

1) personas kods;

2) vēlētāja kods;

3) vārds (vārdi);

4) uzvārds;

5) pilsonība;

6) ziņas par personu apliecinošu dokumentu:

a) dokumenta veids,

b) sērija un numurs,

c) izdošanas datums,

d) derīguma termiņš,

e) izdevējvalsts un izdevējiestāde;

7) dzīvesvietas adrese;

8) adrese ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu, ja vēlētājs pieteicies balsot pa pastu;

9) ziņas par vēlēšanu iecirkni:

a) numurs,

b) adrese;

10) kārtas numurs vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā;

11) ziņas par iekļaušanu Reģistrā vai izslēgšanu no tā.

(2) Iekļaujot ziņas Reģistrā vai aktualizējot tās, papildus norāda ziņu iekļaušanas vai aktualizēšanas datumu un iemeslu.

7.pants. Centrālā vēlēšanu komisija 120 dienas pirms vēlēšanām iesniedz Pārvaldei ziņas par visiem izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, norādot katra vēlēšanu iecirkņa numuru un adresi, kā arī triju dienu laikā informē to par visām izmaiņām šajās ziņās.

8.pants. (1) Pārvalde 120 dienas pirms vēlēšanām elektroniski apkopo un izsniedz pašvaldībām Iedzīvotāju reģistra datus par katras pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo dzīvesvietu adresēs (mājās) reģistrēto vēlētāju skaitu.

(2) Triju nedēļu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto ziņu saņemšanas dienas pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome papildina Pārvaldes sniegtās ziņas ar tās administratīvajā teritorijā esošā vēlētāja dzīvesvietas adresei (mājai) atbilstošā vēlēšanu iecirkņa numuru un papildinātās ziņas elektroniskā formā iesniedz Pārvaldei, kura aktualizē Reģistrā iekļautās ziņas.

9.pants. Pārvalde 90 dienas pirms vēlēšanām, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistrā esošajām ziņām, iekļauj Reģistrā ziņas par rīcībspējīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri kārtējo vēlēšanu dienā sasniegs 18 gadu vecumu.

10.pants. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 20 dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām iekļauj Reģistrā ziņas par Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un attiecībā uz kuriem Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā pieņēmusi lēmumu par viņu iekļaušanu Reģistrā.

11.pants. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 20 dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām iekļauj Reģistrā ziņas par Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri saskaņā ar 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem ir atbrīvoti no reģistrācijas Iedzīvotāju reģistrā un kuri ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām Ārlietu ministrijā pieteikušies balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā.

12.pants. (1) Pārvalde ne vēlāk kā 75 dienas pirms vēlēšanām katram vēlēšanu iecirknim sagatavo sākotnējo vēlētāju sarakstu.

(2) Iecirkņa vēlētāju sarakstā iekļauj visus vēlētājus, kuri deklarējuši dzīvesvietu attiecīgajam vēlēšanu iecirknim piederīgajās adresēs vai kuriem šajās iecirknim piederīgajās adresēs bijusi pēdējā reģistrētā dzīvesvietas adrese.

(3) Vēlētājus, kuri reģistrējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs, iekļauj ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju sarakstā.

13.pants. (1) Pārvalde ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš iekļauts.

(2) Vēlētājiem, kuriem nav deklarētās dzīvesvietas vai kuri iekļauti ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju sarakstā, šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nenosūta.

14.pants. (1) Vēlētājs balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš iekļauts saskaņā ar Reģistrā ietvertajām ziņām.

(2) Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās vēlētājam ir tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni, izraugoties jebkuru citu vēlēšanu iecirkni tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā viņš deklarējis savu dzīvesvietu vai kurā viņam atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

(3) Saeimas, Eiropas Parlamenta vēlēšanās un tautas nobalsošanā vēlētājam ir tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni, izvēloties jebkuru citu vēlēšanu iecirkni Latvijas teritorijā.

(4) Par savu vēlmi mainīt vēlēšanu iecirkni šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos vēlētājs ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām pats personiski iesniedz iesniegumu jebkurai pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei.

(5) Ja pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās vēlētājs izraugās vēlēšanu iecirkni tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā viņam atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, viņš pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei papildus uzrāda īpašumtiesības apliecinošu dokumentu.

(6) Pašvaldība vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestāde, izmantojot tiešsaistes datu pārraidi, aktualizē Reģistrā iekļautās ziņas par vēlēšanu iecirkņa maiņu.

(7) Ja pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei nav tiešsaistes datu pārraides ar Reģistru, informācija par vēlēšanu iecirkņa maiņu Centrālajai vēlēšanu komisijai tiek nosūtīta pa pastu. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina ziņu aktualizēšanu Reģistrā.

15.pants. (1) Ja saņemts Eiropas Savienības pilsoņa iesniegums, kurā pieprasīts anulēt Reģistrā ierakstu par viņu, vai ja Eiropas Savienības pilsonis ir zaudējis tiesības vēlēt tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu par ziņu izslēgšanu no Reģistra un attiecīgi aktualizē ziņas.

(2) Pārvalde saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā ietverto informāciju iekļauj ziņas Reģistrā un aktualizē tās, ja:

1) vēlētājs miris;

2) vēlētājs atzīts par rīcībnespējīgu vai rīcībspējīgu;

3) vēlētājs ieguvis vai zaudējis Latvijas pilsonību;

4) vēlētājs mainījis vārdu (vārdus) vai uzvārdu;

5) vēlētājs mainījis personu apliecinošu dokumentu;

6) vēlētājs zaudējis Eiropas Savienības pilsonību;

7) zudis tiesiskais pamats vēlētāja reģistrācijai Iedzīvotāju reģistrā.

(3) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs saskaņā ar Sodu reģistrā iekļauto informāciju atbilstoši attiecīgajam vēlēšanu likumam aktualizē Reģistrā iekļautās ziņas, ja vēlētājs izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai ja vēlētājs ir aizdomās turēta, apsūdzēta vai tiesājama persona, pret kuru kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

(4) Reģistrā iekļautās ziņas saskaņā ar šā panta pirmo, otro un trešo daļu aktualizē līdz pulksten 18 priekšpēdējā dienā pirms vēlēšanām.

16.pants (1) Pārvalde 15 dienas pirms vēlēšanām saskaņā ar Reģistrā esošo informāciju izveido vēlētāju sarakstus.

(2) Vēlētāju sarakstu saturu un formu apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija.

(3) Vēlētāju sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem vēlētājiem nosūta republikas pilsētu vēlēšanu komisijām, kā arī rajonu vēlēšanu komisijām, kuras tos izsniedz pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām.

17.pants. Pārvalde 10 dienas pirms vēlēšanām pa pastu nosūta vēlētājam uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa sarakstā viņš iekļauts, ja:

1) vēlētājs šajā likumā noteiktajā kārtībā paziņojis par vēlēšanu iecirkņa maiņu;

2) laika periodā no sākotnējo vēlētāju sarakstu sastādīšanas dienas vēlētājs ieguvis tiesības vēlēt attiecīgajās vēlēšanās.

18.pants. Saņēmusi iesniegumu balsošanai pa pastu, vēlēšanu iecirkņa komisija balsošanai pa pastu tiešsaistes datu pārraides režīmā izdara Reģistrā atzīmi par vēlētāja pieteikšanos piedalīties attiecīgajās vēlēšanās, balsojot pa pastu, un norāda vēlētāja adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu.

19.pants. (1) Pārvalde līdz pulksten 19 priekšpēdējā dienā pirms vēlēšanām nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai informāciju par tām personām, kuras iekļautas vēlēšanu komisijām nosūtītajos sarakstos, bet pēc sarakstu nosūtīšanas zaudējušas tiesības vēlēt attiecīgajās vēlēšanās.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija informē vēlēšanu iecirkņus par izmaiņām vēlētāju sarakstos.

(3) Vēlēšanu komisijas izdara atzīmes vēlētāju sarakstos Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

20.pants. Reģistrā iekļautās ziņas tiek uzkrātas, nodotas valsts arhīvā vai iznīcinātas informācijas sistēmās tādā kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē dokumentēto datu arhivēšanu.

21.pants. Lēmumu par personas iekļaušanu Reģistrā, atteikšanos iekļaut Reģistrā vai izslēgšanu no tā var apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa izskata pieteikumu ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc lietas ierosināšanas.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 93/109/EC.

Likums stājas spēkā 2004.gada 5.februārī.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 22.janvārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 29.janvārī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 5.februāri.