Vācijas un Latvijas attiecību pamatakords – kopīgas morālās vērtības
Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Ekarts Herolds
Ekarts Herolds Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Šajās dienās ar svinīgu koncertu
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolonnu zālē Vācijas un
Francijas vēstniecības kopīgi atzīmēja vēsturiskā Elizejas līguma
41.gadadienu, vienlaikus ar šo jau tradicionālo žestu aizsākot
arī jauno gadu Rīgas Diplomātiskā korpusa kultūras pasākumu
sērijā.
Šī simboliskā notikuma kontekstā lūdzām Vācijas Federatīvās
Republikas vēstnieku Latvijā Ekartu Heroldu atskatīties uz
Elizejas līguma nozīmi kādreiz naidīgo kaimiņvalstu Vācijas un
Francijas vēsturē, kā arī izvērtēt Latvijas un Vācijas divpusējo
attiecību jaunāko attīstību.
E.Herolds: – Pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem,
1963.gada 22.janvārī, Vācijas federālais kanclers Konrāds
Adenauers un Francijas prezidents Šarls de Golls parakstīja
līgumu par draudzību, kas apstiprināja izlīgumu starp vāciešiem
un francūžiem izsenis strīdu pārņemtajā Eiropā un radīja ciešu
konsultāciju un sadarbības sistēmu politikas, ekonomikas un
kultūras jomā. Elizejas līgums radīja pamatu abu valstu divpusējo
attiecību veidošanai uz jauniem, līdz tam nepazīstamiem
principiem. Līgumā formulētā sistēma laika gaitā padziļināta, un
šis līgums ļoti tieši ietekmē abu tautu dzīvi. Elizejas līgums
arī sekmējis abu valstu spēju uzņemties Eiropas apvienošanās
procesa dzinējspēka lomu.
– Vēsturiski sarežģītas bijušas arī Latvijas un Vācijas
attiecības. Taču, šķiet, vēl nekad tās nav bijušas tik labas kā
gados kopš Latvijas valstiskās neatkarības
atjaunošanas.
– Jā, abu valstu attiecību kulminācija
bija Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas pērnā
gada valsts vizīte Vācijas Federatīvajā Republikā. Šī vizīte,
kuras laikā prezidente viesojās ne tikai Berlīnē, bet devās arī
uz Bavārijas un Mēklenburgas–Priekšpomerānijas federālajām zemēm,
bija apliecinājums ciešām, uzticības pilnām un aktīvām attiecībām
starp Vāciju un Latviju. Vizīte vienlaikus deva jaunas ierosmes
šo attiecību paplašināšanai un padziļināšanai. Valsts vizītes
rezultāts savā ziņā ir arī tas, ka pērn mūsu pieņemšanā par godu
Vācijas Vienības dienai par galveno tēmu tika izvēlēta Bavārijas
federālā zeme.
Runājot par jūsu valsts iekšējās attīstības procesiem, vispirms
minēšu spēcīgo ekonomikas izaugsmi un investīciju vides
uzlabošanos Latvijā tieši pagājušajā gadā, ko atzinušas arī
starptautiskās reitingu aģentūras. Ārpolitikā Latvija konsekventi
turpinājusi virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Mūs visus ļoti
iespaidoja Latvijas pilsoņu pārliecinošais balsojums par
iestāšanos Eiropas Savienībā. Nebūs pārspīlēti 2003.gada
20.septembra balsojumu dēvēt par vēsturisku izvēli.
Šogad 1.maijs būs datums, ko ierakstīs vēstures grāmatās, –
diena, kad Latvija kopā ar pārējām deviņām kandidātvalstīm kļūs
par pilntiesīgu Eiropas Savienības locekli. Esmu cieši
pārliecināts, ka daudzi Latvijas partneri atkal dažādos kultūras
sarīkojumos par godu šim notikumam paudīs vienotību ar “jauno
Eiropas kluba biedru”. To darīs arī Vācija, tomēr sīkāku
informāciju šobrīd vēl nevaru izpaust. Šā gada gaitā Rīgā un
citviet Latvijā būs jūtama, piemēram, Hanzas pilsētu Brēmenes un
Hamburgas, kā arī Vācijas dienvidrietumu federālās zemes
Bādenes–Virtembergas klātbūtne.
– Kā, jūsuprāt, Latvijas iestāšanās ES un NATO iespaidos mūsu
valstu divpusējās attiecības, kuru svarīgs elements līdz šim
bijis Vācijas atbalsts Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķu
īstenošanai?
– Es vēlētos, lai mūsu valstu divpusējās
attiecības, kas balstītas uz stingra pamata – piederības Eiropas
Savienībai un NATO –, tiktu izvērstas arī turpmāk, lai tās allaž
kalpotu Vācijas un Latvijas iedzīvotājiem. Tādēļ ir svarīgi
pilnveidot attiecīgās procedūras un insti
tūcijas. Piemēram, ir plānots, ka
ekonomisko attiecību attīstību nākotnē sekmēs abu valstu kopējā
tirdzniecības kamera, kas šobrīd vēl neeksistē. Jāturpina
attīstīt arī sadarbību zinātnē, kas var dot jaunus impulsus
Latvijas tautsaimniecībai.
Protams, iestāšanās eiroatlantiskajās struktūrās atvieglos un
stimulēs ideju, preču un kapitāla apmaiņu. Tomēr vissvarīgākais
ir, ka cilvēkiem pavērsies iespējas tikties biežāk un kvalitatīvi
jaunā līmenī. Jūsu valstī, kurā ir daudz mūzikas draugu,
salīdzinājumam varam izmantot muzikālu tēlu: pamatakords būs mūsu
kopīgās morālās vērtības, piemēram, cilvēka cieņas respektēšana,
demokrātija un tiesiska valsts.
Tādēļ es “Latvijas Vēstneša” lasītājiem un visai Latvijas tautai
novēlu lielu paļāvību, stingri ticot saviem spēkiem un izmantojot
iespējas, ko katrā jomā sniedz jaunveidojamā Eiropa.