Veidojot inovācijām labvēlīgu vidi

Kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām virzīto ekonomiku pasaulē, kas būtu spējīga uzturēt ekonomisko izaugsmi, radot aizvien vairāk darbavietu un nodrošinot aizvien stiprāku sociālo vienotību, – tāds ir Eiropas Savienības (ES) galvenais mērķis nodarbinātības un ekonomisko reformu veicināšanā, kas tika izvirzīts 2000.gadā ES valstu augstāko vadītāju sanāksmē Lisabonā. Uz šo mērķi balstās ES nostāja inovāciju politikas jautājumā, un tā sasniegšanai izstrādāti trīs galvenie darbības virzieni: izveidot inovatīvai darbībai labvēlīgu vidi, nodrošināt tehnoloģiskās attīstības un pētniecības rezultātu efektīvu izmantošanu un palielināt finansējumu pētniecībai un attīstībai.

Jāmaina pašreizējais
ekonomiskais modelis

Ņemot vērā Latvijas pavisam drīzo iestāšanos Eiropas Savienībā, mūsu valsts ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģijā paredzēts pašreizējo ekonomisko modeli, kura priekšrocība ir lētais darbaspēks, nomainīt pret modeli, kurā dominētu jaunas zinātņietilpīgas tehnoloģijas. Pretējā gadījumā Latvija nespēs sasniegt izvirzīto mērķi valsts attīstības nodrošināšanā, dzīves līmeņa paaugstināšanā un iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināšanā.
Salīdzinot pašreizējo situāciju Latvijā un Eiropas Savienībā inovatīvas vides veidošanā un augsto tehnoloģiju izmantošanā, secināms, ka Latvija ievērojami atpaliek no ES valstu vidējiem rādītājiem. Piemēram, zinātņietilpīgo ražošanas nozaru īpatsvars eksporta struktūrā Latvijā ir piecas reizes mazāks nekā ES valstīs (attiecīgi 6 un 30 procenti). Arī nodarbināto skaits augsto tehnoloģiju uzņēmumos mūsu valstī ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā Eiropas Savienībā – Latvijā šādos uzņēmumos strādā 4,4 procenti, ES valstīs – 11 procentu visu nodarbināto. Atšķiras arī valdības finansējums pētniecībai un attīstībai – Latvijā tas ir 0,24 procenti, Eiropas Savienībā – 0,66 procenti. Vēl lielāka atšķirība vērojama privātā sektora finansēto pētījumu apjoma ziņā – mūsu valstī privātais sektors finansē tikai 0,15 procentus pētījumu, Eiropas Savienībā – 1,19 procentus. Latvija atpaliek no ES valstīm arī inženierzinātņu un dabaszinātņu studiju beidzēju skaita ziņā (attiecīgi 5,8 un 10,4). Visbeidzot, mūsu valstī ir arī mazāk iedzīvotāju ar trešā līmeņa izglītību – 18,2 procenti pretstatā 21,2 procentiem ES valstīs.

Jāsekmē privātā sektora
investīcijas

Lai šo situāciju vērstu par labu, izstrādāta “Nacionālā inovāciju programma 2003.–2006.gadam”, kas apstiprināta pagājušā gada aprīlī. Tajā definēti nacionālās politikas mērķi, rīcības virzieni un uzdevumi nacionālās inovāciju kapacitātes palielināšanā.
Aizvadītajā piektdienā, 23.janvārī, Tautsaimniecības padomes sēdē iepazīstinot uzņēmējus ar šiem uzdevumiem un jau paveikto, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate uzsvēra, ka ir svarīgi sākt tieši ar inovatīvajai darbībai labvēlīgas vides veidošanu, pirmām kārtām pilnveidojot intelektuālā īpašuma aizsardzības jomu. Šai nolūkā jau izstrādāti priekšlikumi attiecībā uz valsts atbalstu intelektuālā īpašuma aizsardzībai.
Tāpat nepieciešams pilnveidot likumdošanu, kas veicinātu privātā sektora investīcijas pētniecībai, attīstībai un inovācijām. Šis nav mazāk svarīgs uzdevums, jo, kā atzina I.Preimate, privāto investīciju piesaiste pašlaik ir viena no lielākajām problēmām. Lai mudinātu uzņēmējus ieguldīt līdzekļus inovatīvai darbībai labvēlīgas vides veidošanā, EM izstrādājusi priekšlikumus par nodokļu stimuliem un fiskālo atbalstu uzņēmumu inovatīvās darbības sekmēšanai.

Jāizglīto sabiedrība

Ar sabiedrības izglītošanu, palīdzot tai izprast inovāciju lomu tautsaimniecības attīstībā, EM atbalstīts, vairāk nodarbojas Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC). Veicinot izpratni par šiem jautājumiem, organizēta konference “Baltic Dynamics – inovācijas un uz zināšanām balstīta uzņēmējdarbība”, kā arī sniegts atbalsts jaunajām inovatīvajām firmām un pētniecības iestādēm dalībai ikgadējā starptautiskajā izstādē “Baltic Industry”. Tāpat rīkoti semināri reģionos, diskusijas pie apaļā galda, informatīvu biļetenu izdošana un prezentācijas pašvaldību pasākumos. Šajā darbā iesaistoties Hipotēku un zemes bankai, sarīkots projektu konkurss studentiem “Inovācijas Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstībā”, kurā iesaistījušies vismaz 300 studentu un sniegts atbalsts trim projektiem.
Lai veidotu inovatīvai darbībai labvēlīgu vidi, ir jāattīsta cilvēkresursi, īpašu uzmanību pievēršot zinātniskā un akadēmiskā personāla attīstībai, inženierzinātņu studentu skaita palielināšanai un to sagatavošanai atbilstoši tirgus prasībām un strādājošo kvalifikācijas celšanai. Veicinot inovatīvu risinājumu ieviešanu komercdarbībā, tiek īstenotas valsts atbalsta programmas “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai” un “Atbalsts mazo un vidējo komercsabiedrību riska kapitālam”, kuru mērķis ir veicināt jaunu produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā un iedrošināt uzņemties risku inovatīvas komercdarbības uzsākšanā.
Svarīga loma Nacionālās inovāciju programmas rīcības plānā šim gadam ierādīta zinātnieku un uzņēmēju starptautiskās sadarbības veicināšanai. Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem būtu plašāk jāiesaistās starptautiskās programmās, kas vērstas uz zinātnes un inovāciju atbalstīšanu, tādējādi palielinot to konkurētspēju un integrāciju globālajās piegādes ķēdēs. EM un Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) jau atbalstījušas vismaz 50 komercsabiedrību līdzdalību starptautiskajās izstādēs, gadatirgos un tirdzniecības misijās. Tāpat sagatavoti un lielo starptautisko uzņēmumu piegādes ķēdēs iesaistīti 20 līdz 30 uzņēmumu.
Veidojot konkurētspējīgas tautsaimniecības struktūru, ir svarīgi veicināt pasaules klases inovāciju infrastruktūras izveidi, kā arī sekmēt efektīvas sasaistes veidošanos starp rūpniecības, izglītības un pētniecības sektoru. Atraisot pašvaldību un universitāšu iniciatīvu inovatīvajā darbībā, LAA izstrādājusi un iesniegusi finansēšanai vairākus pilotprojektus. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija, EM un LTC nodrošinājuši Latvijas inovāciju rosināšanas centra darbību un pilnveidojuši piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv