• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Katrs septītais bezdarbnieks - jaunietis līdz 25 gadiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.01.2004., Nr. 15 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83701

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai tauta varētu augt

Vēl šajā numurā

29.01.2004., Nr. 15

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Katrs septītais bezdarbnieks – jaunietis līdz 25 gadiem

Šā gada 1. janvārī valstī reģistrēti 90,6 tūkstoši

bezdarbnieku jeb 8,6 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu bezdarbnieku skaits palielinājies par astoņiem simtiem.

Joprojām vairāk nekā puse (58 procenti) no bezdarbnieku kopējā skaita ir sievietes. Gada laikā nedaudz samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. Visaugstākais bezdarba līmenis ir Rēzeknes (27,8 procenti), Ludzas (26,6 procenti), Balvu (25,1 procents), Daugavpils (22,7 procenti), Preiļu (21,3 procenti) un Krāslavas (19,1 procents) rajonā.
Gluži kā gadu iepriekš, šā gada sākumā vairāk nekā puse (52 procenti) bezdarbnieku bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Salīdzinot ar pērnā gada sākumu, sieviešu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā visās vecuma grupās (izņemot no 50 gadiem) ir nedaudz samazinājies. Mazāk reģistrējušies arī vīrieši līdz 25 gadu vecumam.
Pērn pieaudzis pirmspensijas vecuma (55 gadi un vairāk) sieviešu bezdarbnieču skaits – šā gada sākumā to bija četri tūkstoši. Salīdzinoši nedaudz pieaudzis šīs vecuma grupas bezdarbnieku īpatsvars vīriešu vidū. Joprojām katrs septītais bezdarbnieks ir jaunietis līdz 25 gadu vecumam.
Lielākā daļa no visiem bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri var veikt nekvalificētus darbus karjeros, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, rūpniecībā un citur. Gada laikā to skaits pieaudzis, savukārt pārējo profesiju grupu pārstāvju skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada sākumu, ir samazinājies.
No visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem vislielākais cilvēku skaits bija ar vidējo un pamata profesionālo izglītību – 36,1 tūkstotis. Vidējo vispārējo izglītību ieguvušo bezdarbnieku skaits – 23,1 tūkstotis, bet ar pamata un nepabeigtu pamatizglītību bija reģistrējušies 18,9 tūkstoši.
Pērn ar Nodarbinātības valsts aģentūras norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti septiņi tūkstoši cilvēku, un tas ir pusotru reizi vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt algotos sabiedriskajos darbos iesaistīti 17,4 tūkstoši cilvēku.

Pēc CSP Darba statistikas daļas datiem

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!