Viņi visi – no Sauliešiem, kur saulespuķes zied

Ilona Brekte ar saviem darbiem

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Brektes ir Latvijā un aiz tās robežām pazīstami mākslinieki jau trijās paaudzēs. Pašlaik Jāņa Brektes, viņa meitas Ilonas un viņas bērnu Patricijas un Kristiana gleznu, grafiku un skulptūru izstāde “Variācijas paaudzēs” skatāma Rīgā, klasiskās mākslas galerijā “Antonija”. Ekspozīcija veidota tā, ka var saskatīt gan visiem četriem māksliniekiem kopīgo, gan atšķirīgo, variācijas.

Saulieši ir māja Vidzemē, Gulbenes rajona Lizuma pagastā, kur 1920.gadā Rīgā dzimušais Jānis Brekte kopā ar māti pavadījis bērnības un pirmo skolu gadus. Arī Rīgā studējot un strādājot, allaž atgriezies, lai aizvien dziļāk iegrimtu dabas izjūtā un lai gleznotu, gleznotu, gleznotu visu, kas saskatīts. Tagad Sauliešos vasarās dzīvo pārējie mākslinieki Brektes.
Jānis Brekte ir viens no tiem, kas padomju laikos izveidoja latviešu akvareļglezniecības skolu un darīja to pazīstamu arī tālāk pasaulē. Reti kura mūsu mākslinieka gleznas tik lielā skaitā aizceļojušas uz tik daudzām zemēm. Un Latvijas mežus un laukus, Gauju un Daugavu, mājas un puķes ap tām tur ierauga ar šī mākslinieka acīm. Mākslas zinātniece Ināra Ņefedova grāmatā “Dialogi ar Jāni Brekti” uzdod jautājumu: “Kāds un kas tu biji, Jāni Brekte?” Un atbild šādi: “Personība noteikti. Mākslinieks līdz kaulu

Patricija Brekte. Sapnis. Sietspiede

smadzenēm. Simtu simtiem darbu uzgleznojis, vienu motīvu dažkārt atkārtojis desmitkārt. Bet noskaņa, nianses faktūras vienmēr citas. Jo tu vietu neskatīji vienaldzīgām acīm. Tu mīlēji ziemu un vasaru, dienu un novakari, saulainu un lietainu laiku. Toreiz man likās, ka tu esi bohēmists, kas dažkārt klīst apkārt, neapzinoties savu darbu vērtību un atdodot tos par dažiem rubļiem. Jā, glāzīte nereti bija tava nelaime. Bet tagad saprotu, ka ne prieka nesēja. Drīzāk aizmiršanās, lai ilūzijā radītu brīvības sajūtu.”
Jāņa Brektes mākslas izstāžu stāžs bija 60 gadi, meitai Ilonai pašlaik ir 30, mazmeitai Patricijai – 7, mazdēlam Kristianam – 3. Kopā sanāk apaļš simts.
Izstāde Jāni Brekti raksturo vispusīgi. Senākā eksponētā glezna tapusi 1943.gadā, kad autors bija Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas students. Protams, te ir Vecrīgas skati, viens īpaši košs, atšķirībā no vairāk pazīstamajām pelēkajām vecpilsētas ainavām. Izstādītas arī Vaives ainavas, kas tapušas mākslinieka pēdējā, 1986.gada ziemā.
Ilona Brekte beigusi Mākslas akadēmijas lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu, bet glezno gandrīz vai tikai akvareļus, savdabīgi turpinot tēva ceļu. Viņa ir viena no spožākajām ziedu gleznotājām Latvijā, un arī viņa ir pazīstama tālu pasaulē. Tēvam Sauliešos ļoti paticis sēt un audzēt saulgriezes un magones. Pēc tam tās sasējušās pašas un zied joprojām. Ilona savās gleznās rāda ne tikai to skaistumu, bet cenšas saglabāt arī ziedu radītās enerģijas izjūtu.
Ilona tiek godināta par Brektes dinastijas ciltsmāti. Viņas bērni Patricija un Kristians ir dvīņi. Jauni, bet jau ievērību iemantojuši mākslinieki. Patricija pašlaik mācās Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas 4. kursā. Kādā aptaujā viņa sevi raksturojusi tā: “Enerģiska, dzīvespriecīga, ar organizatores un līderes spējām.”
Pirms diviem gadiem zviedru mākslinieku grupa sāka realizēt projektu “Network Baltic”. No katras Baltijas jūras reģiona valsts tika izraudzīti 10 mākslinieki. Apskatījuši iesniegtos darbus internetā, mākslinieki balsojot izvēlējās labāko no katras valsts. Par savas valsts dalībniekiem nedrīkstēja balsot. Izrādījās, ka visvairāk balsu ieguvusi Ilona Brekte. Tagad pa Baltijas zemēm ceļojošajā izstādē ir skatāmi viņas darbi. Viena grafika no tiem, kurā tēlota “Spoku pilsēta” Dreiliņos, redzama arī šajā dzimtas izstādē. Krāsu prieka pārpilns ir triptihs, kurā ekspresīvi tēlotas magones. Šīs puķes ir tuvas trim Brektēm.
Akvarelim savukārt vairāk vai mazāk pievērsušies visi četri. Arī Kristians, šobrīd Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļas 2.kursa students.

Viņš, kā jaunam pienākas, iet jaunus ceļus, reizēm kaitinot ar darbu ironisko raksturu un pārsteidzot ar materiālu izvēli. Kristiana galvenais darba lauks ir tēlniecība.
Šo ekspozīciju var uzskatīt arī par ģenerālmēģinājumu pirms lielās mākslinieku dzimtas izstādes, ko iecerēts sarīkot Pēterbaznīcā.

Jānis Rozenieks