Rīgas Fondu biržas noteikumi

Tirdzniecības noteikumi

Apstiprināti: Rīgas Fondu biržas padomes sēdē 2004.gada 23.janvārī

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Rīgas Fondu biržas (turpmāk tekstā — Birža) Tirdzniecības noteikumi (turpmāk tekstā — noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Finanšu instrumentu tirgus likuma 28.panta piektās daļas trešo punktu.

1.2. Šie noteikumi nosaka uzdevumu iesniegšanas, cenu noteikšanas un tirdzniecības kārtību Biržā.

1.3. Ar Biržas Valdes (turpmāk tekstā — Valde) lēmumu tiek noteikts:

1.3.1. tirdzniecības sesiju dienas;

1.3.2. tirdzniecības sesijas norise un laiki;

1.3.3. finanšu instrumentu cenas noteikšanas algoritms un uzdevumu minimālās izpildes koeficienta lielums.

1.4. Darījumi tiek noslēgti ar automatizētās tirdzniecības sistēmas (turpmāk tekstā — ATS) palīdzību.

1.5. ATS un citu elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Valde.

1.6. Dažādiem finanšu instrumentu kopumiem, kuros nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības (turpmāk tekstā — finanšu instrumentu šķiras) vai vienas šķiras finanšu instrumentiem atšķirīgos valūtas segmentos var tikt noteikta dažāda tirdzniecības kārtība, ko apstiprina Valde.

1.7. Vienas emisijas finanšu instrumenti var tikt iekļauti tikai vienā valūtas segmentā.

1.8. Valde ir tiesīga apturēt tirdzniecības sesiju vai tirdzniecību ar jebkuras emisijas finanšu instrumentiem, ja tās sekmīga norise ir apdraudēta vai nav iespējama Biržas noteikumu, nolikumu, Garantiju fonda noteikumu vai ar tiem saistīto lēmumu neievērošanas vai pārkāpumu dēļ, vai arī ja tiek apdraudēta tirgus drošība.

1.9. Ja darījuma puses tam piekrīt, Valde līdz norēķinu veikšanas brīdim ir tiesīga atcelt darījumu, ja ir pārkāptas Biržas noteikumu, nolikumu, Garantiju fonda noteikumu vai ar tiem saistīto lēmumu prasības vai arī tiek apdraudēta tirgus drošība.

2. Uzdevumu iesniegšana

2.1. Uzdevumus Biržā ir tiesīgs iesniegt Brokeris, kuram Biržas biedrs ir piešķīris tiesības Biržas biedra vārdā darboties Biržā un kuram Valde ir piešķīrusi Biržas brokera statusu.

2.2. Brokeri iesniedz Biržā uzdevumu Valdes lēmumā noteiktā formā.

2.3. Uzdevumā jānorāda:

2.3.1. Biržas biedra kods un nosaukums;

2.3.2. brokera — uzdevuma iesniedzēja — kods;

2.3.3. klienta identifikācijas kods;

2.3.4. konta veids Latvijas Centrālajā depozitārijā (turpmāk tekstā — LCD);

2.3.5. finanšu instrumenta nosaukums;

2.3.6. finanšu instrumenta kods;

2.3.7. uzdevuma veids — pirkšanas vai pārdošanas uzdevums;

2.3.8. finanšu instrumentu skaits;

2.3.9. finanšu instrumenta cena;

2.3.10. uzdevuma derīguma termiņš;

2.3.11. jebkura cita informācija, kas nepieciešama uzdevuma izpildei.

2.4. Brokeris var iesniegt uzdevumu par jebkura daudzuma finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu, ja Valde nav noteikusi ierobežojumus.

2.5. Uzdevumu apvienošana brokerim nav atļauta.

2.6. Valde var pieprasīt Biržas biedram naudas vai finanšu instrumentu nodrošinājumu iesniegtā uzdevuma izpildīšanai.

2.7. Finanšu instrumentu pirkšanas vai pārdošanas uzdevumā jānorāda tikai tāda cena, kas sakrīt ar kotēšanas soļiem. Kotēšanas solis ir mazākā iespējamā starpība starp divām atšķirīgām uzdevumos norādītām cenām. Kotēšanas soļi tiek noteikti ar Valdes lēmumu.

2.8. Uzdevumā norādītā finanšu instrumentu pirkšanas cena ir augstākā cena, par kādu pircējs vēlas pirkt finanšu instrumentus. Uzdevumā norādītā finanšu instrumentu pārdošanas cena ir zemākā cena, par kādu pārdevējs vēlas pārdot finanšu instrumentus.

2.9. Ja uzdevumā ir norādīts derīguma termiņš un uzdevums šajā termiņā netiek izpildīts, pēc šī termiņa beigšanās uzdevums kļūst nederīgs. Ja uzdevums derīguma termiņš nav norādīts, uzdevums ir derīgs tikai tajā tirdzniecības sesijā, kurā tas ir iesniegts. Valde var noteikt datumu vai termiņu, pēc kura iesniegtie uzdevumi tiek uzskatīti par nederīgiem.

2.10. Uzdevumu, kurš nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji un kura derīguma termiņš nav beidzies, Brokeris var grozīt vai atcelt. Daļēji izpildītu uzdevumu Brokeris var atcelt tikai tādā apjomā, kādā tas nav izpildīts. Uzdevuma atcelšana pēc tā izpildes nav iespējama.

3. Finanšu instrumentu cenas noteikšanas vispārējie principi

3.1. Finanšu instrumentu cenu nosaka cenu svārstību apgabala robežās, pamatojoties uz pieprasījumu un piedāvājumu. Cenu svārstību apgabals ir pieļaujamās finanšu instrumentu cenas izmaiņas robežas vienas tirdzniecības sesijas laikā.

3.2. Prasījuma finanšu instrumentiem cena tiek izteikta procentos, citiem finanšu instrumentiem naudā: latos vai ārvalstu valūtā.

3.3. Pēc katras tirdzniecības sesijas Birža paziņo katras finanšu instrumentu emisijas viena finanšu instrumenta vidējo svērto cenu, no kuras tiek rēķināts cenu svārstību apgabals nākamajā tirdzniecības sesijā Biržā.

4. Centrālais tirgus

4.1. Centrālais tirgus ir finanšu instrumentu cenas noteikšana un darījumu slēgšana, koncentrējot iesniegtos pirkšanas un pārdošanas uzdevumus, lai noteiktu vienu cenu katrai finanšu instrumentu emisijai un nodrošinātu lielāko tirgoto finanšu instrumentu skaitu.

4.2. Uzdevumus centrālajā tirgū var iesniegt, gan norādot konkrētu finanšu instrumenta cenu, gan nenorādot cenu vispār. Ja cena nav norādīta, darījumi tiek slēgti par centrālajā tirgū noteikto cenu.

4.3. Cenu svārstību apgabals ir 15% no iepriekšējā tirdzniecības sesijā noteiktās vidējās svērtās finanšu instrumenta cenas. Biržas Brīvajam sarakstam no 2004.gada 1.janvāra līdz 31.martam vidējās svērtās finanšu instrumentu cenas svārstību apgabals tiek atcelts. Valde ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atcelt.

5. Nepārtrauktā tirdzniecība par noteiktu cenu

5.1. Pēc finanšu instrumentu cenas paziņošanas papildus tiek pieņemti finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas uzdevumi par centrālajā tirgū noteikto cenu.

5.2. Paziņojumā par uzdevumu pieņemšanu Birža norāda:

5.2.1. finanšu instrumenta kodu;

5.2.2. finanšu instrumenta cenu;

5.2.3. finanšu instrumentu pārpalikumu pirkšanas vai pārdošanas pusē, ja tāds ir.

5.3. Brokerim ir atļauts iesniegt papildu uzdevumus tikai par centrālajā tirgū noteikto cenu.

5.4. Papildu uzdevumi ir derīgi tikai tajā tirdzniecības sesijā, kurā tie ir iesniegti.

5.5. Papildus uzdevumi tiek izpildīti to iesniegšanas secībā. Uzdevumi var tikt izpildīti pilnībā, daļēji vai neizpildīti vispār atkarībā no pieprasīto un piedāvāto finanšu instrumentu skaita.

6. Nepārtrauktā tirdzniecība par mainīgām cenām

6.1. Nepārtrauktā finanšu instrumentu tirdzniecībā par mainīgām cenām ir darījumu slēgšana Biržā par Biržas biedra vai tā klienta izvēlētajām cenām.

6.2. Nepārtrauktajā tirdzniecībā par mainīgām cenām var tikt iekļauti tie finanšu instrumenti, kuriem nav noteikta speciālā kotēšana.

6.3. Uzdevumu nepārtrauktajai tirdzniecībai var iesniegt tikai par konkrētu cenu, ievērojot cenu svārstību apgabalu — 15% no iepriekšējā tirdzniecības sesijā noteiktās finanšu instrumenta vidējās svērtās cenas. Valde īpašos gadījumos, aizsargājot tirgus dalībnieku intereses, uz vienas tirdzniecības sesijas laiku var noteikt citu cenu svārstību apgabalu vai atcelt cenu svārstību apgabalu. Biržas Brīvajam sarakstam no 2004.gada 1.janvāra līdz 31.martam vidējās svērtās finanšu instrumentu cenas svārstību apgabals tiek atcelts. Valde šo termiņu var pagarināt vai atcelt.

6.4. Uzdevums, kurš ir daļēji izpildīts vai nav izpildīts nepārtrauktās tirdzniecības laikā par noteiktu cenu, automātiski netiek iekļauts nepārtrauktajā tirdzniecībā par mainīgām cenām.

6.5. Uzdevums ir derīgs tikai tajā tirdzniecības sesijas dienā, kad tas ir iesniegts.

6.6. Uzdevums var tikt izpildīts pilnībā, daļēji vai arī netikt izpildīts vispār, kā arī tikt izpildīts par dažādām cenām.

6.7. Vispirms tiek izpildīti pārdošanas uzdevumi par zemāko cenu un pirkšanas uzdevumi — par augstāko cenu. Ja uzdevumi ir iesniegti par vienādām cenām, vispirms tiek izpildīts agrāk iesniegtais uzdevums.

6.8. Ja cena pārdošanas uzdevumā ir zemāka par cenu pirkšanas uzdevumā, tad darījums notiek par tajā uzdevumā norādīto cenu, kas iesniegts agrāk.

7. Speciālā kotēšana

7.1. Speciālā kotēšana ir finanšu instrumenta cenas noteikšana Biržā, ja:

7.1.1. finanšu instrumentu emisija vai tā daļa tiek piedāvāta pirmajai cenas noteikšanai biržā;

7.1.2. finanšu instrumentu emisija atkārtoti tiek iekļauta Biržas regulētajos tirgos;

7.1.3. tirdzniecība ar attiecīgās emisijas finanšu instrumentiem ir bijusi apturēta piecas tirdzniecības sesijas pēc kārtas.

7.2. Speciālajā kotēšanā drīkst iesniegt uzdevumus tikai par konkrētu cenu.

7.3. Uzdevumi ir derīgi tikai tajā tirdzniecības sesijā, kurā tie ir iesniegti, ja Valde nav noteikusi citu kārtību.

8. Tiešie darījumi

8.1.Tiešais darījums ir darījums ar Biržas regulētajos tirgos iekļautajiem finanšu instrumentiem, kurš ir noslēgts, darījuma pusēm tieši vienojoties, un reģistrēts Biržā.

8.2. Tiešā darījuma uzdevumā jānorāda:

8.2.1. darījuma pusēm piešķirtie Biržas biedra kodi un nosaukumi;

8.2.2. finanšu instrumenta nosaukums;

8.2.3. finanšu instrumenta kods;

8.2.4. darījuma datums;

8.2.5. finanšu instrumentu skaits;

8.2.6. viena finanšu instrumenta cena latos vai ārvalstu valūtā;

8.2.7. konta veids LCD;

8.2.8. klienta identifikācijas kods;

8.2.9. norēķinu diena Valdes noteikto termiņu ietvaros.

8.3. Tiešais darījums ir noslēgts un reģistrēts brīdī, kad finanšu instrumentu pārdevējs ATS ir apstiprinājis finanšu instrumentu pircēja iesniegto uzdevumu.

8.4. Cenu svārstību apgabals tiešajiem darījumiem netiek noteikts.

8.5. Valde var noteikt minimālo tiešā darījuma apjomu naudā.

8.6. Garantiju fondu neizmanto tiešo darījumu norēķinu nodrošināšanai.

8.7. Informācija par Biržā reģistrētajiem tiešajiem darījumiem tiek publicēta Biržas biļetenā. Biržas biļetens ir pieejams elektroniskā veidā Biržas mājaslapā internetā.

9. Tirdzniecības sesijas rezultātu paziņošana

9.1. Pēc katras tirdzniecības sesijas Birža nosūta Biržas biedram paziņojumu par tirdzniecības sesijas rezultātiem — visiem pilnīgi vai daļēji izpildītajiem un neizpildītajiem uzdevumiem.

9.2. Tirdzniecības sesijas rezultāti — finanšu instrumenta vidējā svērtā cena, tirgoto finanšu instrumentu skaits, apgrozījums latos u.c. — tiek paziņoti Biržas biļetenā.

10. Citi jautājumi

10.1. Šie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

10.2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē 2001.gada 18.decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā apstiprinātais nolikums “Par tirdzniecību un kotēšanu”.