Ministru kabineta noteikumi Nr.49

Rīgā 2004.gada 27.janvārī (prot. Nr.4, 13.§)

Labklājības ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības jomā.

2. Ministrija ir tieši pakļauta labklājības ministram (turpmāk – ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt darba, sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības politiku;

4.2. organizēt un koordinēt darba, sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu;

4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. darba jomā:

5.1.1. izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā;

5.1.2. piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un profesionālās orientācijas sistēmas pilnveidošanā;

5.1.3. izstrādā valsts politiku veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu un darba vides garantēšanā;

5.1.4. izstrādā valsts politiku minimālās darba algas noteikšanā;

5.1.5. izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā;

5.2. sociālajā aizsardzībā:

5.2.1. izstrādā valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā;

5.2.2. izstrādā valsts politiku sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā;

5.2.3. nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu tīkla kvalitatīvu attīstību;

5.2.4. izstrādā vienotu valsts politiku sociālās atstumtības mazināšanai;

5.3. izstrādā valsts politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā;

5.4. ir Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL vadošā iestāde;

5.5. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, ministrijas pārziņā esošajā valsts uzņēmumā un valsts kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.8. veic funkciju izpildes pārbaudi, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

7. Ministrijai ir tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu, kā arī citu institūciju pārstāvjus;

7.3. piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskus starpresoru līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem (tie par ministra rīkojumu informē augstāku amatpersonu) un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.4. atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, pārziņā esošā valsts uzņēmuma, valsts kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.5. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.6. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru, ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un ministrijas pārziņā esošā valsts uzņēmuma vadītāju, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.8. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.9. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.10. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

16. Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un ministrijas darbības pārskati

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonas lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes, pārziņā esošais valsts uzņēmums un kapitālsabiedrības (uzņēmējsabiedrības), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja

24. Ministrijas padotībā ir:

24.1. Valsts darba inspekcija;

24.2. Sociālās palīdzības fonds;

24.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;

24.4. Nodarbinātības valsts aģentūra;

24.5. Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra;

24.6. valsts aģentūra "Tehnisko palīglīdzekļu centrs";

24.7. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija;

24.8. arodapmācības un rehabilitācijas centrs "Alsviķi";

24.9. valsts bērnu bāreņu aprūpes centri;

24.10. specializētie valsts bērnu sociālās aprūpes centri;

24.11. specializētie valsts sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri;

24.12. specializētie valsts sociālās aprūpes pansionāti.

25. Ministrijas pārziņā ir valsts uzņēmums "Valsts veselības centrs "Jaundubulti"".

26. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās):

26.1. bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams";

26.2. bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Koledža RRC";

26.3. bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Specializētais sociālās aprūpes centrs "Saulstari"";

26.4. bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Sociālās aprūpes centrs "Ezerkrasti"".

VI. Noslēguma jautājums

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra noteikumus Nr.15 "Labklājības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 10.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 31.janvāri.